Zigmars Liepiņš: Nacionālo operu nākamgad var nākties slēgt. VIDEO
Latvijas Nacionālo operu (LNO) nākamgad pat var nākties klapēt ciet, saka jaunais LNO valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš, kurš tikko iepazinies ar operas finansiālo stāvokli. Viņš teic, ka iepriekšējā operas vadība rīkojusies ar „miljonāru vērienu” un „cipari ir ļoti lieli”.
Zigmars Liepiņš, kuru Kultūras ministrija pirmdien, 4. novembrī, apstiprināja LNO valdes priekšsēdētāja amatā, ir šokā par operas finansiālo stāvokli mūsu Baltajā namā. LTV raidījumam „Panorāmai” viņš atklāja, ka viņu kļūt par LNO vadītāju pamudinājuši vārdi uz Dena Brauna bestsellera „Inferno’ vāka – teksts no Dantes „Dievišķās komēdijas”, ka ellē visdziļākās vietas paredzētas tiem, kas morālās krīzes laikā izvēlas stāvēt malā un neiejaukties. Operā pēc viņa teiktā, valdot ne tikai morālā, bet arī citas krīzes, kuras nav beigušās un no kurām izeju vēl nevar saredzēt.
Iepriekšējā vadītāja Andreja Žagara vadībā opera ir novesta līdz traģiskai situācijai. Liepiņu neapmierina ne operas finanšu, ne repertuāra situācija, bet visbriesmīgākā ir finansiālā situācija. Viņu visvairāk uztrauc jau parakstītie līgumi, kas ir noslēgti ar miljonāru vērienu un „tie cipari esot ļoti lieli”.
„Pirmais, ko darīšu - jāpārskata visi līgumi, kas noslēgti uz priekšu. Diemžēl ir jāsaka, ka nākotnē jau ir iestrādāts liels mīnuss. Bet, ja tur jau ir saistoši līgumi, ko es varu darīt? Mans uzdevums būs tos izpildīt, jo pretējā gadījumā būs tiesas, soda naudas, skandāls. Visas ziepes būs 2014. gada sezonas beigās. Operai pašu ieņēmumi jāpalielina, kaut asinis pa degunu nāk. Protams, jāstrādā ar sponsoriem. Par jau saslēgtiem līgumiem nevaru atbildēt ar savu ādu. Vispirms ir jāsaprot, kādi ir apstākļi. Tad rakstīsim ziņojumu Kultūras ministrijai. Tad valdībai būs jādomā, ko darīt. Ja ne, tad nākamajā gadā Operu var aizklapēt ciet,” Liepiņš izteicies laikrakstam „Diena”.
Tāpat LNO kolektīva iekšējā atmosfēra bijusi dramatiska ne tikai pārejas periodā, bet daudzus gadus. Tā ir menedžmenta attieksme pret milzīgu kolektīvu, kurā liela problēma ir atalgojums un savstarpējā komunikācija, uzskata Liepiņš.
Ir beidzies laikmets, kad operteātrī režija bija svarīgāka par mūziku. Ir sācies jauns laikmets ar mūžīgajām vērtībām, jo operas mākslā galvenais ir mūzika. Tad - dziedātāji, izpildītāji, baletdejotāji, un tad - inscenējums. Primārais ir un paliks mūzika un galvenais diriģents kā Operas procesa virzītājs - ar šādiem vārdiem savas prioritātes jaunajā amatā apzīmē Liepiņš.
Viņš uzsver, ka ir jāpārskata 2014. un 2015. gada sezonas repertuārs, lai LNO var cerēt kaut cik noturēties esošajā finansiālajā stāvoklī. Liepiņš uzsver - otrajā sezonā būs izmaiņas: gan jautājumā par diriģentiem, gan režisoriem, gan repertuāru kā tādu.
Līdz šim, veidojot izrādes, prioritāte bija inscenējumam un režisora uzstādījumam: libretā ierakstīto vēstījumu katrs atļaujas pārtransformēt tā, kā komponists nemaz nav domājis. „Brīžiem radās sajūta: ja operas darbība notiek vecajos laikos, tā katrā ziņā jāpārceļ uz mūsdienām. Man tomēr ir gadījies redzēt modernus operu iestudējumus pasaulē, kur tas tā nav, ir abstrakta vide. Negribu noniecināt iepriekšējo, bet gribētu teikt, ka ir jādomā uz priekšu,” iepriekšējos LNO iestudējumus kritizē Liepiņš.
Jaunais operas vadītājs uzskata, ka atradīs vienošanos ar LNO galveno diriģentu Modestu Pitrenu, lai viņš turpinātu darbu. „Bet jautājums ir par bāzi: lai diriģents regulē procesu, nevis skatoties, vai solistei ir tievas vai ne tik tievas kājas, bet gan uz māksliniecisko procesu, uz dziedāšanu. Saprotu, ka modē ir kārnās meitenes, bet tomēr domāju, ka ne vienmēr to var, it sevišķi Vāgnerā. Tur jābūt spēcīgiem organismiem, kas spēj „tauri” virzīt uz publiku,” saka Liepiņš.
