Tūkstošiem cilvēku iededz svecītes pie Rīgas pils. FOTO
Vakar vairāki tūkstoši cilvēku pulcējas Rīgā, 11.novembra krastmalā, lai Lāčplēša dienā pieminētu un izrādītu cieņu neatkarīgās Latvijas armijas karavīriem, kas izcīnīja uzvaru pār tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī.
Krastmalā pulcējušās ģimenes, draugu kompānijas, apvienojot dažāda vecuma cilvēkus - no maziem bērniem līdz sirmgalvjiem. Vairums - gados jauni cilvēki.
Lielākā daļa līdzi paņēmuši svecītes, kuras tiek iedegtas Rīgas pils pakājē.
Svecītes tiek novietotas pie Rīgas pils mūra, sākot no Anglikāņu baznīcas līdz pat Vanšu tiltam. Tāpat svecītes tiek iedegtas Daugavas krastā.
Šogad pirmo reizi svecītes netiek liktas pils apkārtmūra šuvju vietās, bet gan uz speciāli sagatavotiem paliktņiem, kā arī zālienā pie apkārtmūra taisnā posma uz Vanšu tilta pusi. Paliktņi izgatavoti kā risinājums ērtākai un parocīgākai svecīšu izvietošanai pie Rīgas pils. Tā mūris netikšot bojāts, un to pēc tam būs arī vieglāk notīrīt. Kā ziņots, pēc "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) pieprasījuma paliktņu tehnisko risinājumu izstrādāja pilnsabiedrība "Pils projekts" arhitekta Artūra Lapiņa vadībā, un tas tika saskaņots gan ar VNĪ, gan Valsts prezidenta kanceleju. Atbilstoša izmēra speciāli paliktņi jeb plaukti no nerūsējoša tērauda apkārtmūrī tikšot uzstādīti un nostiprināti ik gadu par godu Lāčplēša dienai.
Krastmalā iedegti arī ugunskuri, pie kuriem pulcējas cilvēki un dzied dziesmas. Sanākušajiem bruņoto spēku pārstāvji dala siltu tēju.
Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumiem šovakar no plkst.18 līdz 23 slēgta transporta kustība 11.novembra krastmalā starp Akmens un Vanšu tiltiem, aģentūru LETA informēja Valsts policija.
Kā ziņots, Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums. Šo dienu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988.gadā, kad 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts Latvijas valsts karogs.
Dažādi Lāčplēša dienai veltīti pasākumi notiek visas dienas garumā visā Latvijā.
Svecīšu aizdegšana Lāčplēša dienas vakarā
LETA/Foto: Edijs Pālēns/LETA
