Liepājas "Depo" darbinieki: bail strādāt, baidāmies, ka neiebrūk jumts. FOTO

Viens no veikala darbiniekiem Kasjauns.lv teica: „Protams, ka baidāmies – tagad visu laiku skatāmies uz jumtu. Pēc būtības te jau nav nekas citādāk kā „Maximā” – tas pats lētais variants. Šodien atnāca kaut kāda komisija pārbaudīt veikala konstrukcijas – izplātījās ar rokām un aizgāja.” Kasjauns.lv jau rakstīja, ka 2011. gada 4, janvārī un 19. decembrī iegruva „Depo” jumts. Toreiz pie sagrūšanas tika vainots lielā sniega sega. Jāteic, ka jumta nostiprināšanas darbi „Depo” vēl nav beigti, bet lielveikals darbu nav pārtraucis ne uz vienu dienu.

Savukārt kāds cits Liepājas „Depo” veikala darbinieks Kasjauns.lv raksta:  

„Kad notiek liela traģēdija, tad tikai sāk domāt. Tāda vismaz ir mūsu, latviešu domāšana. Zolitūdes traģēdijas iespaidā, skumjās, un dziļās pārdomās atcerējos nesenos notikumus, kas notika Liepājā, kad veikalam „Depo” pašā slēgšanās brīdī iebruka jumts. Esmu pats tur darbinieks, un diezgan labi zinu, kas notika, kā notika glābšanas darbi. Un vēlos izstāstīt visu to, kas noticis no tā līdz šim.

Pirmajā reizē, kad iebruka jumts, tur, protams, var teikt, pie vainas bija sniegs, kas sabojāja to jumta daļu, kas neiebruka. Bet tā iebruka jau otrajā reizē. Jebkurš „Depo” darbinieks var pateikt, ka viss jumts ir deformējies, pat norādīt vietas, kur tas ir ielocījies. Tas ir tikai laika jautājums, kad notiks lielā traģēdija. Reāli darbinieki staigā pa naža asmeni.

Tajā vakarā, kad jumts iebruka otro reizi, pārdevējs, kuram bija jābūt nodaļā, bija iegājis sasildīties, jo laukā bija diezgan lieli mīnusi. Ejot atpakaļ, viņa acu priekšā viss sabruka. Varētu teikt, ka viņš bija piedzimis laimes krekliņā. Un, paldies Dievam, ka dežūrējošais apsargs bija izgājis uzsmēķēt. Bet kasiere gan tika aprakta būdā, bet arī jāsaka paldies Dievam, ka būda izturēja. Cilvēki, kas iepērkas Liepājas „Depo” veikalā, zinās par kuru būdu es runāju…

Visi jau, protams, noklusē, bet patiesībā viens klients tika aprakts, bet, pateicoties apsargam un pārdevējam, jau pirms glābšanas dienesta ierašanās, viņš jau bija izrakts un šokā aizgājis mājās. Pateicoties visam, neviens necieta. Pat negribētos iedomāties, kas varēja notikt, ja tas būtu noticis dienas laikā, kad veikals ir cilvēku pilns.

Daudz presē tiek runāts par „Maximu” - ka darbiniekiem nav zināms, kas jādara trauksmes signāla laikā, jo kasi pamest nedrīkst, un, ja to uzzinās vadība, tad kasierei darbs ir pazaudēts. Tāpat arī ir „Depo” - ja kaut kas notiek, kasi pamest nedrīkst, jo uzreiz jāraksta paskaidrojums un tā tālāk. Pat kasierei, kas it kā cieta negadījumā, bet par laimi, bez nekādiem ievainojumiem, bija jānoslēdz kase, nauda steigšus jāizņem no kases, un beigās viņai ar visu kases aparātu pa mazu lūciņu bija jāizlien laukā. Jo, ja būtu nauda palikusi iekšā, viņai par to liktu maksāt. Tādas ir īpašnieku vēlmes - galvenais ir nauda un tikai pēc tam cilvēku dzīvība.

Vēl līdz šim es un citi darbinieki nav sapratuši, kā varēja veikalam atļaut strādāt nākamajā dienā pēc jumta iebrukuma, kad nav apzināta atlikusī jumtu konstrukcija. Nākamajā dienā bija jāstrādā tā it kā nekas nebūtu bijis. Pat pats īpašnieks neatbrauca, lai novērtētu situāciju. Vēl tagad nav nekādas ziņas par izmeklējumiem, kā arī par to, kas notiek ar atlikušo jumtu. Un, protams, tā daļa, kas ir sabrukusi, ir uzcelta no jauna, bet spriežot pēc būvniekiem, kas to cēla, tas nebūs uz ilgu laiku. Un arī papildus stabi it kā neko nelīdzēšot.

Varbūt kāda dzirdīga auss no attiecīgām iestādēm mani sadzirdēs un dos mums skaidrību, kā „Depo” darbiniekiem strādāt, vai ir droši, vai arī katru dienu jādomā par to, ka tikai kaut kas nesabrūk. Un kā var notikt būvniecība, ja veikals strādā?”