Rīgas dome piešķirs 43 000 eiro bijušo ieslodzīto rehabilitācijai

Biedrība kopš 1999.gada darbojas specializētā sociālās rehabilitācijas centrā "Ratnieki" ar tā saucamās riska grupas cilvēkiem - bijušajiem notiesātajiem, nosacīti notiesātām personām un alkoholiķiem. Biedrības klienti saņem kompleksu sociālo rehabilitāciju, tostarp palīdzību sociālo, psiholoģisko, atkarību un tikumisko problēmu risināšanā un darba spēju atjaunošanā. Līdz ar to riska grupas cilvēki pārstāj lietot alkoholu un narkotikas, iegūst darba vietu, atjauno attiecības ar ģimeni.

Rīgas domes Labklājības departaments norāda, ka Valsts probācijas dienests no 2013.gada pilnībā pārtraucis apmaksāt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Ja minētajām personām netiek nodrošināts nepieciešamais sociālais atbalsts, tām ir būtiskas grūtības atgriezties pie sociāli pieņemama dzīvesveida un pastāv risks, ka personas var atkārtoti veikt noziegumus vai apdraudēt sabiedrības locekļus.

Pašvaldība nākamgad plāno paredzēt 42 705 eiro programmā "Rīgas patversmes - līgumorganizācijas" jauna sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanai personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, kas vērsti uz personu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu un uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un integrāciju sabiedrībā. Finansējums paredzēts 10 personām 365 dienas gadā jeb vidēji 11,70 eiro dienā vienam cilvēkam.

Biedrības vadītājs Jurijs Kapustins šonedēļ Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā norādīja - kaut arī organizācija darbojas ar nelielu cilvēku skaitu, tās rādītāji ir ļoti labi - mazāk nekā 10% tās klientu atgriežas cietumā, kas būtiski atšķiras no valsts recidīvisma līmeņa rādītājiem - bez šādas rehabilitācijas programmas cietumos atgriežoties pat 90% sodīto personu.

"Sniegt humāno palīdzību patversmēs ir ļoti labi un humāni, bet var uzcelt vēl 1000 patversmju ēku, taču tās šos ļaudis neatgriezīs sabiedrībā un nenesīs labumu. Mēs esam maza organizācija, bet mums ir labas metodes, tostarp morāles un ētikas nodarbības," stāstīja Kapustins.

Rīgas domes deputāte Irina Vinnika (GKR) atzina, ka viņa par šo projektu zina jau kopš tā pirmsākumiem. "Kapustina projekta efektivitāte bija tik liela, ka visi brīnījās, kā to var izdarīt. Viņi uzskata, ka galvenais ir nevis uzturēt šos cilvēkus, bet izstrādāt jaunu rehabilitācijas metodiku - faktiski viņi no jauna māca cilvēkus dzīvot, jo ģimenē viņus vairs nepieņem. Šī organizācija izstrādāja metodiku, kura deva ļoti labus rezultātus un ļāva piesaistīt finansējumu no Eiropas cilvēktiesību fondiem. Galvenais ir nevis tas, cik cilvēku tur dzīvos, bet cik tālu šī metodika varētu tikt izplatīta," uzskata Vinnika.

Kapustins norādīja, ka perspektīvā ar Rīgas domes atbalstu organizācija iecerējusi piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, lai izveidotu Rīgas sociālās rehabilitācijas zīmolu, kas būtu noderīgs eksportam uz citām valstīm.

Iepriekšējā nedēļā biedrības "Integrācija sabiedrībai" lūgumu pēc finansējuma atbalstīja Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas deputāti, aicinot biedrību izstrādāt un iesniegt izskatīšanai projekta aprakstu un tāmi. Šonedēļ iecere atbalstīta arī Sociālo jautājumu komitejā, kuras deputāti vienlaikus atbalstīja arī konkrēta finansējuma paredzēšanu 2014.gadā.

LETA, Foto: Evija Trifanova/LETA