Vidusskolēni kā savu pirmo atalgojumu vēlas saņemt vien 200 latu
Vidusskolēnu ekspektācijas par pirmo atalgojumu ir visai pieticīgas - vidēji 200 latu, liecina Starptautiskās Komerciālās profesionālās vidusskolas (SKPV) veiktais pētījums skolas audzēkņu vidū.
Pretēji izplatītajam uzskatam, ka mūsdienu jauniešu ekspektācijas par iespējamo atalgojumu ir neadekvātas un kompetencēm neatbilstošas, pētījuma rezultāti liecina, ka vidējais atalgojums, ko skolēni vēlētos saņemt kā algu pēc pirmo profesionālo iemaņu gūšanas, ir vidēji 200 latu, norāda pētījuma autori.
Pētījums arī apliecina, ka lielākā daļa skolēnu plāno turpināt studijas kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Lielākā daļa skolēnu nedomā par darba vietas meklēšanu ārpus valsts, un, vaicāti, kādu redz savu dzīvi piecu gadu perspektīvā, atbildēs minējuši, ka dzīvos Latvijā un apvienos darbu ar studijām.
SKPV sagatavo speciālistus finanšu un komerczinību jomā, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistus un vizuālā tēla stilistus. Skolēni arī snieguši konkrētas norādes par iespējamo studiju vietu nākotnē, piemēram, populāra ir Rīgas Tehniskā universitāte, arī Latvijas Universitāte ar akadēmisko programmu IT nozarē.
Vairāki jaunieši arī norādījuši, ka pēc skolas beigšanas vēlētos ne vien turpināt studijas, bet arī sākt savu biznesu vai darboties kā uzņēmumu vadītāji.
Savukārt SKPV interneta aptaujas, kurā varēja piedalīties ikviens vidusskolēns, iegūtie dati liecina, ka vidējais atalgojums, kādu vēlētos saņemt jaunieši jau pēc augstskolas beigšanas ir 300-400 latu, tā norādījuši 38,5% respondentu. Nedaudz mazāk - 26,9% pašreizējo vidusskolēnu - kā optimālu pirmo atalgojumu pēc augstskolas beigšanas norādījuši 200-300 latus.
Tomēr jauniešu vidū joprojām esot populārs uzskats, ka labu un izglītībai atbilstošu darbu var iegūt, vien izmantojot plašu paziņu loku, un tas tiek uzskatīts par būtiskāku faktoru nekā profesionālās prasmes, personīgā motivācija un vēlme strādāt.
SKPV skolēnu pētījumā saņemtās atbildes arī liecina, ka daudzi no jauniešiem patlaban nedomā par savu nākotni, izglītības un karjeras perspektīvām, pamatojot to ar faktu, ka situācija valstī ir gana neskaidra un arī izglītības jomā iespējamas pārmaiņas, kas perspektīvā ietekmētu skolēnu izvēli. Tāpat jaunieši godīgi atzīst, ka pašreizējā dzīves posmā lielāku uzmanību velta ikdienas aktivitātēm un notikumiem, nekā domā par tuvākas vai tālākas nākotnes vīzijām, stāsta pētījuma veicēji.
LETA/Foto: All Over Press
