Jauktas ģimenes mamma Elīna: "Man ir liels kauns par Latviju"
Māte latviete, tēvs cittautietis, etniski jauktas ģimenes ir arvien izplatītākās arī Latvijā. Taču - kā dzīvot mūsu valstī, ja esi precējies ar citas rases pārstāvi, turklāt jauktajā ģimenē dzimuši arī bērni?
Jau ziņojām, ka vismaz piektā daļa pasaules iedzīvotāju ir metisi – dažādu rasu piederīgo pēcnācēji. Arī Latviju arvien vairāk ietekmē rasu sajaukšanās. Antropologi uzskata, ka šis process ir neizbēgams, taču - kā realitātē dzīvo šādas jauktās ģimenes? „Ja izveidojies šāds ģimenes modelis, mūsu valstī dzīvot ir diezgan nežēlīgi,” portālam Kasjauns.lv stāsta Elīna. Viņa ir apprecējusies ar citas rases pārstāvi, laulībā dzimuši arī divi bērniņi.
Ejot pa ielu, skatās kā uz rēgu
„Mūsu tauta nav no tām draudzīgākajām pret citas rases pārstāvjiem. Jau tad, kad iepazinos ar savu vīru, daudzi tā saucamie draugi man uzgrieza muguru,” stāsta Elīna. Par spīti noraidošajai attieksmei, dzīve turpinās, taču ir skumji, ka Latvijā cilvēki pret atšķirīgajiem attiecas ar nepatiku.
„Kad ar vīru gājām uz veikalu vai vienkārši pastaigājāmies, cilvēki skatījās virsū tā, it kā būtu ieraudzījuši rēgu. Tas man likās vienkārši drausmīgi, jo iepriekš nekad nebiju aizdomājusies par to, kāda ir attieksme latviešiem pret tumšas ādas krāsas cilvēkiem.” Elīna uzsver, ka viņai nekad nav pat prātā ienācis, ka tas, ka viņa ir „baltā”, nozīmētu būt pārākai pār kādu.
Bērnudārza audzinātāja – „Skat, nēģeru meitenīte”
Taču, piedzimstot pirmajam bērniņam, Elīna novērojusi, ka apkārtējā sabiedrība dalās divās daļās – tādi, kas priecājas un izsaka komplimentus, un tādi, kas nepieņem un nepalaidīs garām nevienu izdevību, lai „iemestu akmeni” cita dārziņā.
„Ir patīkami, ja cilvēki uz ielas par manu bērnu saka – paskat, kāda skaista meitenīte. Taču vairumā gadījumu diemžēl nākas saskarties ar nepatīkamām situācijām. Vienreiz ar bērnu gājām garām bērnudārzam. Tur audzinātāja spēlējas ārā ar bērniem, un dzirdēju viņu sakām – „Paskatieties, kāda skaista nēģeru meitenīte!” Nespēju noticēt tam, ko dzirdēju. Kā izglītības jomā strādājošs cilvēks vispār var lietot šādus apzīmējumus? Tad nav brīnums, ka bērni, ieraugot tumšas ādas krāsas cilvēku, nosauc viņu par nēģeri,” sašutumā dalās māmiņa.
„Melnam” bērnam Latvijā neesot vietas
„Ir gadījies dzirdēt pat ļoti aizvainojošos tekstus. Kāds jaunietis pateica, ka manam bērnam Latvijā nav vietas, jo redz viņa ir „melna”, bet šī ir valsts, kur dzīvo „baltie”. Kad piedzima otrs bērniņš, bija gadījums, kad sievietes gados pat mēģināja savas rokas bāzt ratos, lai redzētu, vai bērns tik tiešām ir tumšādains. Turklāt viņām pat nebija kauna, man blakus stāvot, apspriest to, vai mani bērni ir no viena tēva. Esmu saņēmusi pat vēstules sociālajos tīklos no pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem, kuri atļaujas mani nosaukt par muļķi, jo esmu apprecējusies ar tumšas ādas krāsas vīrieti,” stāsta Elīna.
Viņa ar bažām gaida mirkli, kad, dzīvojot savā dzimtenē Latvijā, bērnus nāksies laist latviešu skolā. „Man tiešām ir liels kauns par Latviju,” atzīst Elīna.
Kasjauns.lv/Foto: All Over Press
