Galerijā „Mākslas banka” atklās zīmējumu izstādi „Vecrīga gadsimtos”
Vecrīgas mākslas galerijā „Mākslas banka” (Jaunielā 14) 9. decembrī atklās Janinas Griņevičas orģinālzīmējumu izstādi „Vecrīga gadsimtos”, kas ir veltījums Eiropas pērlei – Rīgai. Mākslinieces zīmējumi ir pilsētas vēsturiskās arhitektūras dokumentējums, kuru pēdējo simt gadu laikā skārušas minimālas izmaiņas.
Izstāde „Vecrīga gadsimtos” būs skatāma tikai nedēļu – no 9. līdz 16. decembrim. Tās autore Janina Griņeviča dzimusi Rīgā, 1978. gadā. Beigusi Lietišķās Mākslas koledžu, iegūstot vides mākslinieka dizainera kvalifikāciju. Izstādēs piedalās kopš 1996. gada, tai skaitā grupas izstādēs un personālizstādēs Latvijā, Krievijā un Lielbritānijā.
Viņas grafisko zīmējumu sērija „Vecrīga gadsimtos” ir pilsētas vēsturiskās arhitektūras dokumentējums, kuru pēdējo simt gadu laikā skārušas minimālas izmaiņas. Darbi tapuši vācu grafikas vecmeistaru iespaidā, pielietojot tušas zīmējuma un akvareļpludinājuma tehnikas. Katrā zīmējumā atspoguļoti Vecrīgas celtņu divi veidoli, kur viens no tiem - 20. gadsimta sākuma posma, bet otrs – mūsdienu redzējumā. Attēli ir detalizēti precīzi un kā vēsturiskas liecības, jo māksliniece ir vadījusies pēc senām un mūsdienu fotogrāfijām. Zīmējumu kompozīcijas pamatā ir fotoalbuma lapaspuses izkārtojums, kur pilsētas skati, kā pastkartītes izvietotas vecā foto albumā, raksturojot tā laika atmosfēru. Senatnīguma šarmu piešķir fonā izvietotie autentisku reklāmu un sludinājumu teksti, vēstuļu un personiskas dabas pierakstu fragmenti, kas kontekstā iekļauti kā sava laika liecinieki. Veidojot kompozīcijas, māksliniece ir veikusi padziļinātu vēsturisku izpēti.
Janina Griņeviča par savu izstādi saka: „Katras paaudzes cilvēkam ir sava apkārtējās pasaules izpratne, kuru nosaka laiks un vēsturiskie apstākļi, kuros cilvēks piedzimst, dzīvo un darbojas. Pie šādas izpratnes pieder arī dzimtā pilsēta, kurā cilvēks piedzimis un dzīvo. Savukārt, cilvēka izpratne veido arī pilsētas visaptverošo tēlu, iekļaujot vēsturi un arhitektūru, kura mainās vēsturisko notikumu nepārtrauktās plūsmas dēļ. Liela daļa mākslinieku savos zīmējumos un gleznās attēlojuši savas dzimtās pilsētas tēlus. Pateicoties viņu fotogrāfiski precīzajiem darbiem vēsturiskie centri, ēkas un ielas tikušas atjaunotas no Eiropas pasaules kara postījumiem. Arī neskartās pilsētas mainās gan sociālpolitisko apstākļu, gan cilvēku prioritāšu, koncepciju un arhitektūras izmaiņu rezultātā.
Tādēļ vienmēr aizraujoši novērot kādas izmaiņas ir notikušas ar pilsētu un tās ievērojamām vietām gadsimtu gaitā. Eiropas kultūras raksturīga iezīme – saglabāt un atjaunot pilsētu senatnīgo izskatu. Manuprāt, Rīga varētu būt pieskaitāmā pie tām Eiropas augstās kultūras pilsētām, kuras saglabā savu vēsturisko izskatu.”
