Rīgas būvvalde atkārtoti rosina paplašināt pašvaldību būvinspektoru pilnvaras

„Rīgas pilsētas būvvalde nosūtījusi kārtējo vēstuli Ekonomikas ministrijai ar virkni priekšlikumu būvniecības kontroles uzlabošanai, piemēram, noteikt būvinspektoram tiesības faktiski pārtraukt būvdarbus vai pārtraukt ēkas ekspluatēšanu, atrisināt jautājumu par būvinspektora iekļūšanu būvobjektā vai ekspluatācijā nodotā būvē, ja īpašnieks to būvinspektoram liedz, paredzēt likumdošanas aktos regulāru zināšanu un prasmju pārbaudi būvspeciālistiem, ieviest būvuzrauga pienākumu nodrošināt būvdarbu uzraudzību katru dienu, kad objektā notiek būvdarbi, uzlikt par pienākumu būves īpašniekam reizi piecos gados pieaicināt sertificētu būvspeciālistu būves tehniskās apsekošanas veikšanai un ar atzinumu iepazīstināt pašvaldību,” uzsver Inguss Vircavs, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs.

Patlaban pašvaldības būvinspektoriem nav pilnvaru fiziski pārtraukt būvdarbus objektā, ja konstatēta patvaļīga būvniecība, normatīvo aktu pārkāpumi vai būves bīstamība. Būvvalde strādā Administratīvā procesa likuma ietvaros, kas neparedz tiesības izdzīt strādniekus no būvobjekta un aizzīmogot objektu, konfiscēt instrumentus, tehniku utt., lai nodrošinātu, ka būvdarbi tiešām tiek pārtraukti. Šis regulējums nav efektīvs un nenodrošina tūlītēju būvinspektora rīkojumu izpildi, it sevišķi situācijās, kad ir radies apdraudējums. Administratīvā procesa likums īpašniekiem ir devis visas tiesības lēmumus atkārtoti apstrīdēt dažādās institūcijās, tādējādi būtiski novilcinot laiku.

Tāpat būvinspektoriem ir paredzētas tiesības iekļūt būvobjektos, taču Satversmē ēku īpašniekiem ir paredzētas tiesības neielaist nepiederošas personas, tostarp būvinspektorus, savos objektos, ko ēku īpašnieki nereti arī izmanto. Protams, ir iespējams ēkās iekļūt, ja par to ir tiesas lēmums, taču tas prasa zināmu laiku, norāda Būvvaldes vadītājs.

Papildus būvvalde rosina noteikt, ka sertificējošajai institūcijai ir pienākums anulēt būvspeciālista sertifikātu, ja konstatēti būtiski pārkāpumi vai rupjas kļūdas veiktajā darbā; ka būvinspektors pieaicināms pēc noteiktu darbu, piemēram, nulles cikla izbūves pabeigšanas, atsevišķu inženierkomunikāciju izbūves pabeigšanas, atsevišķu nozīmīgo konstrukciju izbūves; ka visu grupu būves ir jāuzmēra pēc pamatu izbūves pabeigšanas; nepieciešams ierobežot situāciju, kad ģenerāluzņēmējs faktiski nenodarbina nevienu kvalificētu būvniecības speciālistu, bet pakalpojuma sniegšanu nodrošina tikai ar apakšuzņēmēju palīdzību; paredzēt administratīvo atbildību arī par maznozīmīgiem pārkāpumiem, kas tiek pieļauti būvdarbu veikšanas laikā, teiksim, nesakārtotu dokumentāciju.

Būvvaldes vadītājs nepiekrīt Ekonomikas ministrijas publiski paustajam, ka būvvaldēm nepietiek kapacitātes ekspluatācijā nodotu ēku apsekošanai. „Ja raugās uz pašreizējo normatīvo aktu regulējumu, būvvaldēm likumā nav noteikts pienākums apsekot jau ekspluatācijā nodotas ēkas. Tas vispār nav uzdots nevienai institūcijai. Būvvalde dara to, kas būtu jādara īpašniekiem, un pašlaik strādā ārkārtas režīmā,” norāda I. Vircavs.

Būvvalde jau iepriekš ar Latvijas Pašvaldību savienības starpniecību ir sniegusi priekšlikumus Būvniecības likuma grozījumiem. Tāpat būvvaldes pārstāvji aktīvi piedalījās Saeimas komisiju sēdēs un ir snieguši priekšlikumus Ekonomikas ministrijai.

Diemžēl jāatzīst, ka atbildīgās ministrijas ne vienmēr uzklausa un ņem vērā Būvvaldes viedokli, kā arī neiedziļinās problēmas būtībā un neievēro Latvijas galvaspilsētas specifiku.

Kopš 2009. gada Būvvalde pēc savas iniciatīvas ir sniegusi viedokli par apmēram 50 normatīvo aktu projektiem, nosūtījusi vairāk nekā 20 vēstules atbildīgajām ministrijām (Ekonomikas, Tieslietu un Zemkopības) par nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos. Papildus šiem ierosinājumiem Būvvaldes pārstāvji savus priekšlikumus ir izteikuši arī darba grupās, kas izstrādā normatīvo aktu projektus.

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību

Karlīna Timofejeva/ Foto: Edijs Pālēns, LETA