"Es neienīstu Latviju," par skarbo bloga ierakstu saka īriete Linda

Pēc portālā Kasjauns.lv publicētā Lindas bloga ieraksta "Kāpēc vajadzētu (vai drīzāk nevajadzētu) pārcelties uz dzīvi Rīgā", Linda atzīst, ka saskārusies ar negaidīti milzīgu uzmanības vētru. Vieni komentāros Lindu atbalstījuši un slavējuši par tiešumu, citi zākājuši un novēlējuši pēc iespējas ātrāk atgriezties Īrijā. Vēl kāds pat sagatavojis visai izsmeļošas atbildes par patieso dzīvi Rīgā un Latvijā, minot, ka, ja reiz Linda šeit dzīvo jau 3,5 gadus, tad visam nemaz nevajadzētu būt tik slikti, kā tas atspoguļots viņas blogā.

Ironiskā bloga autore īriete Linda komentētājiem nav palikusi parādā. Jau pavisam neilgi pēc publikācijas parādīšanās viņa savā blogā ievietojusi atbildi visiem komentāru autoriem.

Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz Linda devusi piekrišanu portālam Kasjauns.lv dalīties savā bloga ierakstā ar mūsu lasītājiem.

Linda raksta –

„Kā daudzi no jums zina, pagājušajā nedēļā es izveidoju bloga ierakstu par pārvākšanos uz dzīvi Rīgā. Tā iemesls bija daudzie e-pasti, ko saņēmu no saviem paziņām, kuri bija domājuši par pārcelšanos uz Rīgu, jo bija redzējuši to skaistās fotogrāfijās. Viņiem nebija ne plāna, ne darba, kurā pieteikties, un totāli nereālas cerības par to, kāda ir dzīve šeit Rīgā, tāpēc nolēmu uzrakstīt par to savā blogā. Vai es nedaudz pāršāvu pār strīpu ar negatīvismu? Varbūt.”

Īriete atzīst, ka pēc publikācijas parādīšanās portālā Kasjauns.lv krietni audzis viņas bloga apmeklētāju skaits. Taču tas nebūt nav viss - viņa uzmeklēta arī sociālajā vietnē Facebook.com, daudzi Lindai sūtījuši naida pilnus e-pastus.

Naidpilni e-pasti īrieti pārsteiguši

„Tā bija laba diena mana bloga statistikai, bet slikta diena man personīgi. Neskaitāmu naidpilnu vēstuļu saņemšana patiešām var cilvēka garastāvokli nodzīt pamatīgi zem nulles. Daži cilvēki man rakstīja labas, uzmundrinošas lietas – ka viņiem patika mans ieraksts, viņi piekrītot lielākajai daļai tajā minētā. Taču lielākā daļa vēstuļu bija šokējoši negatīvi.”

„Pirmkārt, jau vēlos atkārtot – es neienīstu Latviju. Esmu šeit jau gandrīz 3,5 gadus, un tas ir ilgākais laiks, ko esmu dzīvojusi kādā citā valstī, kas nav Īrija. Neviens mani šeit netur pret pašas gribu. Lielākoties man šeit patīk, ir dienas, kad es pat mīlu šo valsti, tomēr likumsakarīgi, ka ir arī lietas, ka man šķiet jocīgas, uzjautrinošas, nepatīkamas vai kaitinošas. Parādiet man kādu cilvēku, kas dzīvo valstī, jebkurā valstī, vai tā būtu viņa paša dzimtene, vai nē, kurš būs apmierināts ar visu 100%.”

„Esmu pārliecināta, ka ir daudz Īrijā dzīvojošu latviešu, kuri domā, ka esam, īri, dīvaini. (Jo mēs esam). Lielā mērā jebkuram cilvēkam piemīt vēlme uztvert atšķirīgo un neparasto, un tas, ka par to runājam (vai rakstām), nenozīmē, ka ienīstam valsti, kurā dzīvojam.”

Lindas mērķis nav bijis aizskart latviešus

„Tas, ko vēlos paskaidrot – šis ir tikai viens ieraksts, no simts un viena cita ieraksta. Es rakstu šo blogu kopš janvāra. Jā, varbūt kopējais bloga tonis ir ar sarkastisku (es gan domāju – humoristisku) ievirzi, bet nekad neesmu domājusi kādu sāpināt vai aizskart, lai gan ir skaidrs – daudzi cilvēki to uztvēruši tieši tā.

Un pagājušajā nedēļā es publicēju dažas Rīgai mazāk glaimojošas fotogrāfijas. Un kas par to? Šis mikrorajons eksistē, es tajā dzīvoju, kāpēc gan es nevarētu publicēt tā bildes? Vai tad es raisu kauna sajūtu katrā latvietī un Latvijā kopumā? Vai es nerespektēju latviešu kultūru? Vai es esmu stulba un aprobežota, ar nopietnu nepieciešamību pēc psihiatriskās aprūpes - tikai viena bloga ieraksta dēļ?

Komentētāji sūtīja atpakaļ uz Īriju

Visās naidpilnajās vēstulēs galvenokārt pausts viens un tas pats – „Ja tu tik ļoti ienīsti Latviju, kāpēc gan nedodies atpakaļ uz Īriju? Ja katrs ārzemnieks, kurš šeit dzīvo un kaut reizi ir pateicis par Latviju ko kritisku vai negatīvu, būtu spiests atstāt šo valsti, kur tas novestu Latviju? Un arī katrs latvietis, kurš jebkad pateicis ko negatīvu par savu zemi. Tad šeit paliktu ļoti maz cilvēku.

Vai tad katru vīrieti Latvijā sauc Jānis? Protams, ne. Vai katra sieviete nēsā leoparda raksta apģērbu? Nē. Bet abi šie uzskaitītie gadījumi man kļuvuši par tādu kā joku. Ja kāds latvietis izdomātu izveidot līdzīgu blogu par Īriju, vai tas mani uztrauktu? Protams, ne.

Katrā pilsētā ir šādas „nolaistas” vietas. Ne tikai Rīgā. Es to zinu. Un biju domājusi, ka daudziem cilvēkiem pietiks inteliģences, lai to redzētu arī bez mana bloga. Bet izrādījās, man nebija taisnība.

Daļa cilvēku gribēja arī zināt, ko es daru Latvijas situācijas labā - bez tā, ka rakstu ironiskus ierakstus blogā. Es nezinu. Es daru to pašu, ko visi pārējie – strādāju, maksāju nodokļus, tērēju savu naudu šajā valstī, mācu cilvēkiem angļu valodu, lai viņiem būtu labākas iespējas, palīdzu draugiem, kad viņiem vajadzīga palīdzība atrast labāku darbu, sūtu reprezentatīvus materiālus par Latviju uz starptautiskām konferencēm un citas lietas. Vai tas ir pietiekami? Kas zina.

Un, ak jā, es arī rakstu šo blogu, kurš – patīk jums tas vai ne, liek cilvēkiem gan te, gan ārvalstīs runāt par Latviju. Šodien vien blogu lasījuši tūkstošiem cilvēku, tostarp politiķi un žurnālisti, un, iespējams, vēl citi cilvēki, kuriem rūp un kuru spēkos ir mainīt lietas Latvijā.

Kasjauns.lv/ Linda O`Grady/ Foto: Linda O`Grady / Avots: http://expateyeonlatvia.wordpress.com/