Basketbola treniņā redzētais biedē vecākus. Eksperts: "Šie bērni var stāvēt rindā pie ķirurga"
Portāls Kasjauns.lv saņēmis vēstuli no kāda lasītāja, kurš bija manāmi satraukts par to, kā mazus bērnus basketbola treniņā Rīgā apmāca kāds treneris. Facebook publicētajos video redzams, kā bērni no treniņa laikā veic fiziskās sagatavotības uzlabošanas vingrinājumus, bet treneris uz tiem noskatās no malas un filmē, nekoriģējot tehnikas nepilnības. Treniņu grupā bērnu ir ap divdesmit, līdz ar to individuāla trenera pieeja ir praktiski neiespējama. Mazajiem ļogās ceļi, šķības muguras, saraustītas kustības, jo viņu ķermeņi netiek galā ar slodzi. Vai tiešām šāda treniņu metodika būtu jāpiekopj jau no mazotnes?
Vēstulē, kura nosūtīta medijam kopā ar saiti uz konkrētajiem trim Facebook ievietotajiem video, teikts: skaidri redzams, ka tehnika un maniere, kurā bērni izpilda uzdotos vingrinājumus, ir pagalam nepareiza un trenera uzmanība nepietiekama. Papildus tam redzētais licis arī domāt, ka iedotās hanteles un svari video redzamajiem bērniem (vecumā aptuveni no 8-11) varētu būt par smagu. Vai tiešām šiem bērniem vispirms nevajadzētu apgūt pamata lietas fiziskajā sagatavotībā, piemēram, iemācīties pareizi skriet, tupties, palēkties, lai netiktu bojāta mugura, kājas un pārējais ķermenis?
Vēstules autors pauž bažas par to, ka treneris nereaģē uz acīmredzamajām audzēkņu kļūdām, nepamāca tos un turpina vien filmēt. Tiek arī apgalvots, ka šāda nevērība, trenējot jaunos, varētu novest pie nopietniem savainojumiem, tostarp vienas no pēdējo gadu būtiskākajām problēmām Latvijas basketbolā un sportā kopumā – krustenisko saišu plīsumiem.
Saprotamu apsvērumu dēļ (videomateriālā redzami bērni) portāls Kasjauns.lv nepublicēs video, saglabājot arī trenera anonimitāti. Taču, izlasot vēstuli, top skaidrs, ka jautājums ir par bērnu, topošo sportistu, veselību ilgtermiņā.
Trenera darbā esot problēmas
Aizrādījumi par uzfilmētajā treniņā notiekošo izteikti arī sociālajos tīklos. „Viss jau ir skaisti, bet izpildes kvalitāte ir drausmīga!” raksta kāds no komentētājiem trenera Facebook profilā. Pats treneris nodarbību aizstāv šādi: „... bērniņiem pirmo reizi bija apļa treniņš. Muguras vājas, kājas arī, prese tāpat. Tāpēc ir jāstrādā! Reāli ir jāstrādā un, protams, jālabo! Mācāmies vēl gan treneri, gan bērni. Paldies par aizrādījumiem. Centīsimies laboties. Maijā būs video nr.2. Paskatīsimies progresu, ko treneri ir iemācījuši!”
Portāls Kasjauns.lv sazinājās arī ar citiem speciālistiem, lai noskaidrotu, vai tiešām videomateriālos redzamais tik ļoti neatbilst pareizai treniņu gaitai un būtu saistāms ar ķermeņa traumām, kuras sportisti gūst pieaugot.
Bijušais vieglatlēts, olimpietis un Latvijas rekordists 400 metru barjerskriešanā, šobrīd fiziskās sagatavotības treneris daudziem Latvijas vadošajiem sportistiem Viktors Lācis pēc portāla lūguma noskatījās un izvērtēja minētos videomateriālus. Aizrādījums par hanteļu svaru, viņaprāt, esot nevietā: „Neredzu nekādus baigos kilogramus, maksimāli varētu būt 1kg, taču grūti spriest pēc viena video. Svarīgs, protams, ir izpildījums – sākumā, manuprāt, varbūt vajadzētu iemācīties pareizu vingrinājuma izpildi bez hantelēm.”
Treniņā drūzma – pārāk daudz bērnu
Lācis gan norāda uz vairākām citām problēmām. Viņaprāt, video redzams, ka treneris vienlaikus strādā ar pārāk lielu audzēkņu skaitu: „Aptuveni 20 bērni varētu būt. Ir nereāli tik daudziem bērniem reizē to visu iemācīt. Redzams, ka vēderpreses tiek izpildītas nepareizi.”
Taču esot arī pozitīvās puses. „Labais ir tas, ka tiek vismaz mēģināts bērniem novadīt apļa treniņu. Parasti šajā vecumā tikai dragā basketbolu, nemācās nedz izklupienus, nedz citas pamatlietas.”
Barjeras par augstu, hanteles par smagu
Daudz kritiskāks pēc sociālajos tīklos ievietoto video noskatīšanās savā vērtējumā ir pazīstamais un atzītais fizioterapeits, fiziskās sagatavotības treneris un pedagogs Raivis Aršauskis. Noskatoties un rūpīgi izvērtējot minētos video, speciālists piemin trīs galvenās problēmas, kuras, viņaprāt, tajos iezīmējas.
„Pirmkārt, vēlos norādīt uz to, ka treneris strādā ar 8-11 gadus veciem bērniem. Vienam kontrolēti vadīt šādu apļveida treniņu ir grūti – redzams, ka bērni neizprot vingrinājumu būtību,” pauž Aršauskis.
„Spriežot pēc redzētā, barjeras, manuprāt, ir par augstu – tas ir jāmaina. Arī hanteles varētu būt par smagu. Īsumā gan vēlos teikt, ka, manuprāt, šeit trūkst individuālās pieejas katram bērnam,” turpina speciālists.
Bērnus nedrīkst pārslogot
„Pastāv daudz vingrinājumu un daudz vingrinājumu grupu. Video ir redzams, ka treneris ļoti daudz vēlas izdarīt, taču šā vecuma bērniem vajadzētu mazāku slodzi un mazāk vingrinājumu grupu,” turpina Aršauskis, „Nepieciešams izvēlēties vecumam atbilstošu un pareizu vingrinājumu grupu – nevajadzētu ar tiem pārforsēt!”
Papildus tam, fizioterapeitu Aršauski uztrauc, kā tiek sadalīts basketbola spēles un fizisko treniņu laiks. „Ja paralēli notiek vingrinājumi un spēle, tad ir labi – jāskatās gan, kā ir sadalīts vingrinājumu un spēles laiks. Galvenais, lai nav tā, ka, piemēram, trešdien vingrinājumi un sestdien spēle,” skaidro speciālists.
Latvijā novecojušas fiziskās audzināšanas metodes
Aršauskis arī norāda, ka pilnībā spriest par trenera darbu no dažiem video gan nevar. Turklāt nepareiza pieeja jauno sportistu fiziskajai audzināšanai esot plaša mēroga problēma.
„Tā ir visas sistēmas, nevis viena trenera vaina. Mūsdienās, kad bērniem datoru un interneta dēļ ir raksturīgs visai mazkustīgs dzīvesveids, atbilstoši būtu jāpakārto arī fiziskās sagatavotības metodes. Pārslodze nav risinājums – pēc vairākiem gadiem šie puikas un meitenes var stāvēt rindā pie ķirurga,” skaidro Aršauskis. Viņaprāt, nepareiza pieeja treniņiem šajā vecumā var novest pie traumām un veselības problēmām.
Treneris atklāj, ka reiz sastapies ar vecākiem, kuri sūdzējušies par bērna veselību un izrādījies, ka atvase nedēļā apmeklē 16 dažāda veida, tostarp, arī sporta nodarbības ārpus skolas laika.
„Agrāk bērni bija aktīvāki. Pie draugiem gājām kājām, ziemā šļūcām uz dupša no kalna. Šodien bērni ir ievērojami mazkustīgāki un paliek arvien trakāk – ir liekais svars, rodas kustību traucējumi. Taču tā vietā, lai atbilstoši pieietu bērnu fiziskajai sagatavotībai, skolā viņiem piekrauj 30kg smagas somas, kuras tad jānes,” bargi piebilst speciālists.
Aršauskis norāda, ka vainojami pašreizējā situācijā ir arī vecāki, ne vien skolas. Vecākiem esot pienākums sekot līdzi un domāt par to, kā nepārslogot bērnus, kā arī mudināt atvases uz kustīgāku un veselīgāku dzīvesveidu.
Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock, Ieva Čīka/LETA, ekrānuzņēmums no Arsauskis.lv