Lipmans: šai valdībai čempionāts nebija vajadzīgs un arī valsts prezidentam nē
Lipmans neizslēdz iespēju, ka Latvija varētu kandidēt arī uz 2019.gada pasaules čempionāta rīkošanu, jo pašlaik izskatās, ka Latvija varētu rīkošanas tiesību iegūšanā būt bez konkurences.
Hokejs

Lipmans: šai valdībai čempionāts nebija vajadzīgs un arī valsts prezidentam nē

Jauns.lv

Latvijas valdība nav spērusi pat ne pussoli 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanai, tāpēc kopumā zaudējums Dānijai nav liels pārsteigums, atzina Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans.

Lipmans: šai valdībai čempionāts nebija vajadzīgs ...

Kā ziņots, balsojumā Dānijas kandidatūra saņēma 95 balsis, kamēr Latvija tika vien pie 12 balsīm.

Latviju Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongresā pārstāvēja vien Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), tikmēr no Dānijas ieradušies gan divi ministri, gan arī Kopenhāgenas un Herningas pilsētu mēri.

"Valdība neizdarīja pat ne pussoli, un izrādās, ka tikai man vajag čempionātu," atzina Lipmans. "Es tiešām gribēju, lai čempionāts notiktu, bet balsotājiem nebija pārliecības, ka mūsu valdība ir ieinteresēta."

Kā ziņots, pērn oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Hokeja federācijas vēlmi 2018.gadā Latvijā rīkot pasaules hokeja čempionātu un deleģēja toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) nosūtīt atbalsta vēstuli Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF).

Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) uz IIHF kongresu deleģēja Ameriku.

Lipmans neizslēdz iespēju, ka Latvija varētu kandidēt arī uz 2019.gada pasaules čempionāta rīkošanu, jo pašlaik izskatās, ka Latvija varētu rīkošanas tiesību iegūšanā būt bez konkurences.

"Rudenī mums būs jauna valdība, redzēsim, kā tā to uztvers. Šai valdībai čempionāts nebija vajadzīgs un arī valsts prezidentam nē," Lipmans atzina, ka amatpersonas interesi izrādījušas vien vārdos, bet ne darbos. "Ja es izcīnītu tiesības, varbūt viņi būtu pateikuši, ka nemaz nevajag turnīru. Vismaz mana sirds ir tīra, jo es cīnījos."

Kā ziņots, pēc pārliecinošās Dānijas uzvaras Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) publicēja kļūdainu paziņojumu, ka Lipmans atkāpies no amata.

Lipmans stāstīja, ka, iespējams, kāds kļūdījies tulkojumā, jo viņš runājis krieviski. Tāpat uzrunas laikā Lipmans bijis sašutis par mazo atbalstu, jo balsot par Latviju solījušas daudz vairāk valstu.

"Man daudzi apsolīja, biju ar daudziem runājis, bet izrādās, ka visi meloja. Tāpēc arī biju sašutis," atzina Lipmans.

Lipmans LHF prezidenta amatu ieņem kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā. Vēl šajā amatā ir bijuši arī Vilnis Burtnieks (no 1992. līdz 1994.gadam) un Uģis Magonis (no 1995. līdz 1998.gadam).

Latvijas Hokeja federācijas galvenā izpildinstitūcija ir ģenerālais kongress, kas ievēl valdi un valdes priekšsēdētāju (prezidentu).

Dānija ir visaugstāk IIHF pasaules rangā esošā valsts, kas līdz šim nekad nav rīkojusi pasaules čempionātu. Šīs valsts izlase pasaules čempionāta augstākajā divīzijā spēlē kopš 2003.gada.

Latvija pretendēja uz 2016.gada pasaules čempionāta rīkošanu, tomēr toreiz atsauca savu kandidatūru par labu Zviedrijai. Pēc tam 2017.gadā uz sacensību rīkošanu Latvija pretendēja kopā ar Dāniju, bet tika piedzīvota neveiksme pret Vācijas un Francijas kopējo kandidatūru.

Kā Rīgas priekšrocības ikreiz tiek minēta veiksmīgā pieredze čempionāta rīkošanā 2006.gadā un dedzīgs hokeja fanu pulks. Tikmēr Lipmans iepriekš par iespējām Latvijai iegūt tiesības uz čempionāta rīkošanu bija izteicies pesimistiski.

Šī gada pasaules čempionāts notiek Minskā, nākamgad komandas spēkosies Čehijas vienībās Ostravā un Prāgā, 2016.gadā Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā, bet vēl gadu vēlāk - Ķelnē un Parīzē.

LETA/Foto: Lita Krone/LETA