Beļģijas izlase ļoti grūtā cīņā salauž Alžīrijas pretestību

Pirmos vārtus mačā guva tieši Alžīrija, kad no 11 metru soda sitiena atzīmes izcēlās Sofjans Feguli, bet otrajā puslaikā par favorītiem uzskatītie beļģi izcēlās divreiz, kad sevi apliecināja Maruāns Fellaini un Drīss Mertenss.

Spēles pirmajās desmit minūtēs ļoti aktīvi centās spēlēt potenciālā mača pastarīte Alžīrija, tomēr pēc tam jau iniciatīvu pārņēma beļģi. Neko bīstamu gan talantiem bagātajai Beļģijas izlasei neizdevās izmantot, bet vienā no retajiem Alžīrijas pretuzbrukumiem 24.minūtē Jans Vertongens neatļauti neļāva pretiniekam saņemt bumbu pēc piespēles soda laukumā. Līdz ar to uz Beļģijas vārtiem tika nozīmēts 11 metru soda sitiens, un Sofjans Feguli, kurš arī tika nogāzts, nekļūdījās.

Alžīrija Pasaules kausā vārtus nebija guvusi kopš 1986.gada un palika vien 13 minūšu attālumā, lai pārspētu Bolīvijai piederošo antirekordu ilgākajā klusuma periodā.

Arī puslaika otrajā pusē iniciatīva laukumā piederēja Beļģijas izlasei, tomēr Alžīrija ļoti disciplinēti darbojās aizsardzībā un pēc 45 minūtēm atradās vadībā ar rezultātu 1:0.

Spēles otrajā puslaikā joprojām samērā liels pārsvars piederēja Beļģijai, tomēr reti kad tai izdevās izveidot ļoti bīstamus momentus. Neizšķirtu 1:1 Beļģijai beidzot izdevās panākt 70.minūtē, kad pēc Kevina de Braunes centrējuma uz maiņu uznākušais Fellaini bumbu ar galvu raidīja pret pārliktni, no kura tā ielidoja vārtos. Līdz tam laikam Beļģija otrā puslaika pirmajā pusē jau bija veikusi visas trīs atļautās maiņas, dodot svaigus spēkus priekšējai līnijai.

Pēc zaudētajiem vārtiem Alžīrija drosmīgāk devās uzbrukumā, un tieši tas izvērtās viņiem par sliktu - 80.minūtē jau Beļģija ieguva vadību, kad pretuzbrukumā pēc Edena Azāra piespēles izcēlās Mertenss. Spēles beigās jau vēl vairākus bīstamus momentus izveidoja tieši Beļģija, noturot uzvaru.

Beļģija no 1982. līdz 2002.gadam piedalījās sešos finālturnīros pēc kārtas, bet nākamajiem diviem nespēja kvalificēties. Labākais sasniegums ir 1986.gadā izcīnītā ceturtā vieta, bet kopš tā gada izlase nav tikusi tālāk par astotdaļfinālu.

Tikmēr Alžīrija piedalās otrajā finālturnīrā pēc kārtas un kopumā ceturtajā vēsturē. Līdz šim grupu turnīru tā nav pārvarējusi, deviņās spēlēs izcīnot divas uzvaras, kas visas gūtas pirmajā dalības reizē 1982.gadā.

Otrajā H grupas pirmās kārtas spēlē plkst.1 Krievijas futbolisti Kujabā spēkosies ar Dienvidkorejas izlasi.

Vēl šovakar tiks iesākta arī otrā apakšgrupu turnīra kārta, kad plkst.22 Fortalezā mājinieki brazīlieši tiksies ar Meksiku.

Brazīlijas izlase pirmajā turnīra cīņā ar 3:1 uzvarēja Horvātiju, savukārt Meksika ar 1:0 pārspēja Kamerūnu. Horvātu un kamerūniešu savstarpējā cīņa paredzēta trešdien.

Sacensības 12 Brazīlijas pilsētās un stadionos ilgs līdz 13.jūlijam. Izslēgšanas turnīrs startēs 28.jūnijā.

Sacensībās Eiropu pārstāv 13 valstsvienības, Dienvidameriku un Āfriku piecas, pa četrām izlasēm ir no Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību jūras reģiona, bet trīs - no Āzijas. Pirmo reizi kopš 2002.gada nevienai valstij neizdevās kvalificēties finālturnīram no Okeānijas reģiona sacensībām, tomēr finālturnīrā piedalīsies Austrālija, kas kvalifikācijas ciklā startē Āzijas zonā.

Valstsvienības sadalītas astoņās apakšgrupās, pa četrām izlasēm katrā. Visas turnīra dalībnieces aizvadīs trīs grupas spēles. Tālāk katras grupas divas labākās komandas turpinās cīņu izslēgšanas fāzē, kur sākotnēji nonāks 16 valstis, sadaloties astoņos pāros. Turpinājumā katrā izslēgšanās kārtā izlašu skaits saruks uz pusi, līdz finālā iekļūs divas spēcīgākās turnīra dalībnieces.

Brazīlijai ticis gods finālturnīru rīkot otro reizi. Iepriekš 1950.gada turnīrā mājinieki aizspēlējās līdz pat finālam, kurā negaidīti atzina Urugvajas valstsvienības pārākumu. Pasaules kauss pirmo reizi kopš 1978.gada un sesto reizi kopumā tiek rīkots Dienvidamerikā.

Pasaules kausa izcīņa Brazīlijā pārliecinoši kļuvusi par dārgāko vēsturē, kas radījis dažādu sajūtu kontrastu valsts iedzīvotājos. Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) un Brazīlijas varasiestādes kopā turnīram iztērējušas aptuveni 14 līdz 16 miljardus ASV dolāru (desmit līdz 11 miljardus eiro), kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā izmaksas 2010.gada Pasaules kausā Dienvidāfrikas Republikā.

Brazīlijā pirmo reizi Pasaules kausa finālturnīru vēsturē tiek izmantota vārtu līnijas tehnoloģija, kas strīdīgās situācijās precīzi ļauj noteikt, vai bumba pilnībā šķērsojusi vārtu līniju.

Pirmo reizi kopš 1950.gada finālturnīrā debitē tikai viena izlase - Bosnija un Hercegovina.

Visvairāk reižu Pasaules kausa vēsturē triumfējusi Brazīlijas izlase, kas spējusi kausu pacelt piecas reizes, četras reizes uzvarējusi Itālija, bet trīs - Vācija. Tikmēr Argentīnai un Urugvajai tas izdevies divos gadījumos, bet pa reizei prestižajās sacensībās uzvarējusi arī Anglija, Francija un Spānija, kas ir pašreizējā kausa īpašniece. Tāpat Brazīlija ir vienīgā valstsvienība, kas piedalījusies pilnīgi visos 20 finālturnīros, 18 reizes laukumā devušās Itālijas un Vācijas izlases, bet Argentīna - 16.

Pirms četriem gadiem DĀR čempionu titulu izcīnīja Spānija, kas finālā ar 1:0 papildlaikā uzvarēja Nīderlandi. Savukārt trešo vietu otrajā turnīrā pēc kārtas izcīnīja Vācija.

Alžīrijas izlases sastāvs: Raiss Mboli, Madžids Bugera, Fauzi Gulams, Rafiks Haliče, Sofjans Feguli, Šarls Medžani (Nabils Gilass, 84.min.), Nabils Bentalebs, Hilals Sudani (Islams Slimani, 66.min.), Sapirs Taiders, Rijads Mahrezs (Medi Lasens, 71.min.), Mehdi Mostefa.

Beļģijas izlases sastāvs: Tibo Kurtuā, Tobijs Alderveirelds, Vensāns Kompanī, Jans Vertongens, Aksels Vitsels, Kevins de Braune, Romels Lukaku (Divoks Oridži, 58.min.), Edens Azārs, Daniels van Bujtens, Musa Dembelē (Maruāns Fellaini, 65.min.), Nasers Šadlī (Drīss Mertenss, 46.min.).

LETA /Foto: AFP, LETA