Latvijas vieglatlēti iekļūst Eiropas komandu čempionāta pirmajā līgā

"Daugavas" stadionā Rīgā notiekošajās otrās līgas sacensībās vēl pirms noslēdzošās 4x400 metru stafetes kungiem Latvija jau bija garantējusi otro vietu, kas ļāvis pacelties līgu augstāk.

Izšķirošais pārsvars tika nodrošināts 4x400 metru stafetē sievietēm, kurā Latvijas daiļā dzimuma pārstāves izcīnīja ceturto vietu sešu komandu konkurencē.

Latvija svētdien izcīnīja uzvaras trīs disciplīnās, par kurām parūpējās kārtslēcējs Mareks Ārents, šķēpmetējs Roberts Štrobinders un skrējējs Dmitrijs Jurkevičs.

Ārents kārtslēkšanas sacensībās labākajā mēģinājumā spēja pārvarēt 5,30 metru augstumā novietoto latiņu, bet tādu pašu rezultātu uzrādīja arī dāņu sportists Mikels Nilsens, tādejādi sasniedzot savu sezonas labāko rezultātu.

Tikmēr Štrobinders labākajā mēģinājumā šķēpu raidīja 78,32 metru tālumā, par gandrīz pieciem metriem apsteidzot savu tuvāko sekotāju Patriku Ženuhu no Slovākijas.

Nedaudz vēlāk skrējējs pēdējos pārsimts metros izrāva uzvaru 3000 metru skrējienā, būdams labāks pār saviem konkurentiem no Austrijas un Dānijas.

Savukārt augsto otro vietu 1500 metru skrējienā izdevās izcīnīt Agatai Strausai, kura finišu sasniedza pēc četrām minūtēm un 31,84 sekundēm, uzvarētājai Amelai Terzičai no Serbijas piekāpjoties par 2,85 sekundēm.

Tikmēr tāllēkšanā Aiga Grabuste aizlēca 6,56 metru tālumā, izcīnot trešo vietu. Par šīs disciplīnas uzvarētāju kļuva Serbijas pārstāve Ivana Španoviča, kura latvieti apsteidza vien par diviem centimetriem.

Latvijas labākā gargabalniece Jeļena Prokopčuka tikmēr izcīnīja otro vietu 5000 metru skrējienā, bet pirmajā vietā finišēja Šveices pārstāve Fabjana Šlumfa, kura ir viena no labākajām Eiropas skrējējām 3000 metru skrējienā. Latvijas pārstāve no sāncenses atpalika gandrīz trīs sekundes.

Laura Ikauniece 100 metru barjerskrējienā pēc 13,57 sekundēm bija trešā, uzrādot savu sezonas labāko rezultātu. No uzvarētājas horvātietes Ivanas Lončarekas latviete atpalika par 0,39 sekundēm. Savukārt kungiem šajā konkurencē Kristaps Sietiņš ar rezultātu 14,49 sekundes bija piektais, pirmajā trijniekā ierindojoties Serbijas, Šveices un Slovākijas pārstāvjiem.

200 metru skrējienā sievietēm Gunta Latiševa-Čudare uzrādīja trešo ātrāko laiku finišu sasniedzot 23,94 sekundēs, par nedaudz vairāk kā sekundes tiesu atpaliekot no bulgārietes Ivetas Lalovas. Savukārt kungiem labākais šajā distancē bija Alekss Vilsons no Šveices, bet Jānis Mezītis finišu pēc 21,40 sekundēm sasniedza ceturtajā pozīcijā.

Augstlēkšanā dalītu trešo vietu izcīnīja Madara Onužāne, kura pieveica 1,80 metru augstumā no vietoto latiņu, bet par viņu pārākas bija Horvātijas un Bulgārijas augstlēcējas.

Tikmēr vesera mešanā pārliecinoši triumfēja kādreizējā pasaules čempionāta medaļniece Martina Hrašnova no Slovākijas, kura rīku raidīja 71,30 metru tālumā. Savukārt Latvijas pārstāve Karīna Orlova bija piektā, aizmetot veseri 52,13 metru tālumā.

Diska mešanā vīriešiem latvietis Oskars Vasjūns ar rezultātu 46,98 bija septītais, bet par šīs disciplīnas uzvarētāju kļuva austrietis Gerhards Majers. Savukārt 800 metru skrējienā Renārs Stepiņš bija piektais, finišu sasniedzot pēc vienas minūtes un 52,37 sekundēm, par 0,6 sekundēm atpaliekot no uzvarētāja slovāka Jozefa Repčika.

Trīssoļlēkšanā labākais bija Bulgārijas vieglatlēts Rumens Dimitrovs, kurš labākajā mēģinājumā aizlēca 16,77 metru tālumā, uzrādot jaunu personisko rekordu. Savukārt Pāvels Kovaļovs ar 15,63 metrus tālu lēcienu bija ceturtais, vien par četriem centimetriem atpaliekot no labākā trijnieka.

Savukārt 3000 metru šķēršļu skrējienā uzvarēja cits bulgārs Mitko Cenovs, kamēr latvietis Alberts Blajs bija piektais, distanci veicot deviņās minūtēs un 7,38 sekundes.

Lodes grūšanā sievietēm latviete Linda Ozola bija sestā, vienīgajā veiksmīgajā mēģinājumā lodi aizgrūžot 13,86 metru tālumā. Par šīs disciplīnas uzvarētāju kļuva Bulgārijas sportiste Radoslava Mavrodjeva - 17,80 metri. Tikmēr titulētā horvātiete Sandra Perkoviča bija trešā (14,27 metri).

Kopumā sestdien uzvarētāji tika noskaidroti 21 disciplīnā, bet svētdien - vēl 19 disciplīnās.

Kā zināms, pēc pirmās dienas Latvijas komanda bija stabilā ceturtajā vietā.

Rīgā līdz svētdienai sacenšas astoņu valstu izlases 400 sportistu kopskaitā, katrā no 40 disciplīnām stadionā dodoties pa vienam pārstāvim no valsts. Pirmo divu vietu komandas izcīna tiesības 2015.gadā startēt Eiropas komandu čempionāta pirmajā līgā, savukārt pēdējo divu vietu komandas pārcēļas uz trešo līgu.

Latvijas izlasi sacensībās pārstāv visi vadošie valsts vieglatlēti. Kaut pirms sacensībām mājinieki bija favorīti vien četrās disciplīnās, kā Latvijas izlases mērķis bija izvirzīts izcīnīt vienu no pirmajām divām vietām.

No 1993. līdz 2008.gadam Latvijas izlase 16 reizes piedalījās Eiropas kausu izcīņā, galvenokārt otrajā līgā, tomēr pāris reizes iegūstot tiesības startēt arī pirmajā līgā. Kopš 2009.gada Eiropas valstu nacionālās izlases startē Eiropas komandu čempionātā.

Pirmajā dalības reizē Latvija izcīnīja trešo vietu otrajā līgā, bet 2011.gadā jau izkrita no otrās līgas, tāpēc iepriekšējos divus gadus startēja trešās līgas sacensībās, kurās pērn ierindojās otrajā vietā un atgriezās otrajā līgā.

LETA