Trim Krievijas vieglatlētiem atļauj startēt zem neitrāla karoga

IAAF ir diskvalificējusi Krievijas Vieglatlētikas federāciju (VFLA) par tās atlētu masveida dalību valsts izveidotā dopinga sistēmā, tāpēc šīs valsts sportisti starptautiskās sacensībās var startēt tikai ar īpašu IAAF atļauju.

Līdz šim šāda atļauja bija tikai tāllēcējai Darjai Kļišinai, kura kā vienīgā Krievijas vieglatlēte pērn startēja arī Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Kļišina pirms divām nedēļām piedalījās Rīgas čempionātā vieglatlētikā, kur izcīnīja uzvaru ar tobrīd labāko sezonas rezultātu pasaulē.

Tagad atļaujas ieguvusi arī kārtslēcēja Anželika Sidorova, sprintere Kristina Sivkova un vesera metējs Aleksejs Sokirskis.

Visi minētie sportisti atbilst "īpašā izņēmuma kritērijiem", kurus IAAF izstrādāja, lai tie krievu atlēti, uz kuriem nekrīt dopinga lietošanas ēna, varētu piedalīties starptautiskās sacensībās.

Sidorova un Sivkova teorētiski var startēt Eiropas čempionātā telpās, kas no 3. līdz 5.martam notiks Belgradā, tomēr viņas šādu iespēju neizmantos. Kārtslēcēja Sidorova ziemas startu sezonu jau ir noslēgusi un devusies atpūtā, bet Sivkovai ir veselības problēmas.

Savukārt vesera metēji Eiropas čempionātā telpās medaļas neizcīna.

Tāpat starptautiskā arēnā var startēt vidējo distanču skrējēja Jūlija Stepanova, kura pirmā ziņoja par dopinga sistēmu Krievijas vieglatlētikā.

IAAF bija saņēmusi 48 pieteikumus no Krievijas atlētiem atļaujas saņemšanai, taču noteiktajiem kritērijiem atbilda tikai trīs. Tiesa, 14 pieteikumi vēl tiks izskatīti.

VFLA sistemātisko dopinga pārkāpumu dēļ tika diskvalificēta aizpērn, liedzot šīs valsts sportistiem startēt starptautiskajās sacensībās, tostarp olimpiskajās spēlēs. Kad diskvalifikācija jūnija sākumā tika atstāta spēkā, 68 Krievijas vieglatlēti, vērsās Sporta Arbitrāžas tiesā (CAS), taču arī tā noraidīja viņu apelāciju.

Krievijas sportu pēdējā gada laikā satricinājuši neskaitāmi dopinga skandāli. WADA pēc tā dēvētā Ričarda Maklarena ziņojuma, kurā tika norādīts uz valsts atbalstītu dopinga sistēmu, kuras pamatā bija pozitīvu dopinga analīžu nomainīšana pret negatīvām, aicināja atbildīgās organizācijas aizliegt Krievijas sportistiem startēt starptautiskajās sacensībās, tostarp Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) šo aicinājumu neatbalstīja, ļaujot starptautiskajām federācijām pašām izlemt, vai pielaist krievu atlētus startiem. Dažas federācijas, piemēram, vieglatlētikā un svarcelšanā, šo iespēju izmantoja. Tiesa, pretēju lēmumu pieņēma Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, tāpēc Krievijas sportisti nestartēja Riodežaneiro paraolimpiskajās spēlēs.

Tāpat joprojām nedarbojas Krievijas Antidopinga aģentūra (RUSADA).