Citi sporta veidi

Pirmo reizi pārpeldēta Baltijas jūra: poļu drosminieks 55 stundās paveic šķietami neiespējamo

Nils Zālmanis

Jauns.lv

Svētdienas vakarā poļu peldētājs Bartlomejs Kubkovskis paveica šķietami neiespējamo, kļūstot par pirmo cilvēku, kurš pārpeldējis Baltijas jūru. Piektajā mēģinājumā 160 kilometru attālumu no Zviedrijas līdz Polijai viņš veica 55 stundās.

Pirmo reizi pārpeldēta Baltijas jūra: poļu drosmin...

Izkāpjot Polijas krastā, viņu sagaidīja atbalstītāju pūļi, kamēr pats sportists atzina, ka milzīgais nogurums vēl neļauj viņam pilnībā apzināties paveiktā nozīmi.

Lai šis sasniegums oficiāli tiktu atzīts, 30 gadus vecajam Kubkovskim bija jāievēro brutāli noteikumi: nekāda miega, nekādas pieskaršanās pavadošajai laivai, nekādas atpūtas, nekādas novirzīšanās no kursa, bet krastā jāizkāpj paša spēkiem. Jebkādu pārtiku vai dzērienus viņam padeva pie gara kāta piestiprinātā groziņā, kamēr sportists turpināja peldēt.

Daudz netrūka, lai šis mēģinājums beigtos kā iepriekšējais, kad nelielā attālumā no galamērķa pilnīgais spēku izsīkums lika padoties. Beigu posmā miega badā esošais peldētājs ne reizi vien ar grūtībām spēja saglabāt skaidru apziņu, un pavadošajai komandai nācās būt modrai.

Triumfam Kubkovskis gatavojās gadiem ilgi ar smagām cīņām

Kā liecina “Openwaterpedia” dati, pirmo reizi Kubkovskis mēģināja Baltijas jūru pārpeldēt 2021. gadā, taču spēja pārvarēt tikai 115 kilometrus, peldot 32 stundas un 30 minūtes. 2022. gadā viņš nepilnus 117 kilometrus pārvarēja 40 stundās, savācot 100 000 zlotu vēža apkarošanas fondam “Cancer Fighters”, bet 2023. gada augustā viņš 40 stundās nopeldēja 130 kilometrus, savācot 300 000 zlotu bērnu vēža ārstēšanai.

Vistuvāk mērķim viņš bija 2025. gada augusta ceturtajā piegājienā, kad 53 stundās nopeldēja aptuveni 159 kilometrus. Toreiz līdz Polijas krastam viņam pietrūka tikai aptuveni 11 kilometru. Mēģinājums tika pārtraukts pilnīga spēku izsīkuma dēļ. Arī šoreiz peldējums notika labdarības kampaņas ietvaros, savācot vairāk nekā 260 000 zlotu vēža apkarošanas fondam.

Šogad sportists izmantoja visu iepriekšējos mēģinājumos iegūto pieredzi. Gatavošanās ietvēra daudzas stundas peldēšanas treniņu, izturības vingrinājumus, psiholoģiskās noturības stiprināšanu un rūpīgi izstrādātu uztura stratēģiju. Viņa panākumi ūdenī vainagojās ar labdarībai savāktajiem vairāk nekā 890 000 zlotu (vairāk nekā 206 000 eiro) vēža apkarošanas fondam.

Viņam pieder pasaules rekords 24 stundu peldēšanā, viņš ir izcīnījis vairākas medaļas nacionālās un starptautiskās sacensībās, kā arī ir projekta “Ultra Baltic Swim” iniciators. Tomēr Baltijas jūras šķērsošana līdz šim ir bijis lielākais izaicinājums viņa karjerā, uzsver “euronews”.

Baltijas jūras pārpeldēšana tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem izaicinājumiem tālo distanču peldēšanā. Peldētājam jāsaskaras ne tikai ar ievērojamu attālumu, bet arī ar mainīgiem laikapstākļiem, aukstu ūdeni, augstajiem viļņiem un arvien pieaugošu fizisko nogurumu. Kubkovska atbalsta komandas loceklis Marcins Kišlaks pavēstīja, ka pirms piektā mēģinājuma Kubkovskis sarīkoja “brutālas treniņu sesijas”. “Barteks gada sākumā bija nolēmis peldēt un kopš tā laika piedzīvoja brutālas treniņu sesijas, kas dažkārt ilga pusotru dienu,” viņš sacīja.

Kubkovska gatavošanos Baltijas jūras pārpeldēšanai var vērot šajā filmā. 

Cits atbalsta komandas loceklis Kacpers Dereņs Polijas medijiem atzina, ka viņš lieliski apzinājās, ka vislielākais nogurums iestājas pēc 50 stundu peldēšanas. “Tajā laikā ķermenis ir tik ļoti noguris, ka pieprasa pārtraukt piepūli. Tieši tāpat bija arī šoreiz. Vienā brīdī Barteks pilnīgi negaidīti sāka mainīt peldēšanas virzienu. Tad viņš apstājās un jautāja, uz kurieni mēs peldam,” viņa teikto citē “euronews”. Finiša posmā Kubkovskim sākās halucinācijas, taču, būdams pieredzējis peldētājs, viņš saprata, ka sāk zaudēt kontroli pār ķermeni, tādēļ pabrīdināja pavadītājus, lai viņam padod papildu pārtiku enerģijas saņemšanai. “Kas attiecas uz halucinācijām, peldējuma beigās Barteks mums teica, ka redz visādas dīvainas lietas,” atzina Dereņs. “Mani tomēr vairāk uztrauca apziņas zudums un šie dīvainie jautājumi. No iepriekšējiem mēģinājumiem mēs zinājām, ka kaut kas tāds var notikt, un zinājām, kā reaģēt. Tagad mēs par to pasmejamies.”

Reizē ar Kubkovski Baltijas jūru mēģināja pārpeldēt arī sieviete

Vienlaikus smago misiju uzsāka arī Londonas un Pekinas olimpisko spēļu peldētāja Karolina Ščepanjaka, kura ir Ginesa pasaules rekorda īpašniece ar 72 stundu ilgu nepārtrauktu peldējumu. Viņas mērķis bija šādi vākt līdzekļus 14 gadus veca puikas ārstēšanai. 33 gadus vecās peldētājas mēģinājums noslēdzās pēc 58 stundām, kad līdz Polijas krastam vēl bija aptuveni 40 kilometri.