LOK un IZM noraida kritiku par nepietiekamu rīcību pret Baltkrievijas un Krievijas atgriešanos starptautiskajā sportā
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Jauns.lv noraidījušas izkanējušo kritiku par to, ka nerīkojās pietiekami aktīvi, lai kavētu Krievijas un Baltkrievijas sportistu atgriešanos starptautiskajā sportā.
7. jūnijā TV3 raidījums "Nekā personīga" publicēja sižetu par Krievijas īstenoto "milzīgo lobiju", lai panāktu Krievijas un Baltkrievijas sportistu atgriešanos starptautiskajās sacensībās. Raidījumā izskanēja arī pārmetumi LOK, Latvijas Hokeja federācijai un IZM saistībā ar to, ka sporta funkcionāri atsevišķos gadījumos, iespējams, neesot pietiekoši izmantojuši savu pozīciju, lai paustu nostāju.
LOK pārmetumus par to, ka nebūtu rīkojusies pietiekami demonstratīvi pret Baltkrievijas un Krievijas atgriešanos starptautiskajā sportā, noraida, Jauns.lv norādot, ka starptautiskajā diplomātijā rezultātus sniedz mērķtiecīgs darbs, nevis skaļi lozungi. "Mūsu pozīcija ir skaidra – mēs esam vienoti ar Ukrainu un iestājamies pret agresorvalstu atgriešanos starptautiskajās sporta arēnās."
"Starptautiskajā sporta diplomātijā panākumus nenes skaļi lozungi, bet gan mērķtiecīgs un stratēģisks darbs gan publiski redzamajos soļos, gan "aizkadrā". Lai mazinātu agresorvalstu lobija ietekmi, LOK rīkojas koordinēti ar Ukrainu un saviem sabiedrotajiem Baltijā un Ziemeļvalstīs," norāda Latvijas Olimpiskā komiteja.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka "spēkā esošais Sporta likums Latvijas valsts komandu sporta spēļu izlasēm liedz spēlēt ar Krievijas un Baltkrievijas komandām". "Latvijas komandu sporta spēļu izlases, piemēram, basketbolā, futbolā vai hokejā, nevar nedz savā, nedz neitrālā laukumā aizvadīt savstarpējas spēles ar agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – komandām," norāda IZM.
"Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība starptautiskajās sacensībās nav pieļaujama. Agresorvalstu atgriešanās starptautiskajā sporta apritē, kamēr turpinās karš Ukrainā, ir klajā pretrunā ar sporta un olimpiskās kustības pamatvērtībām," uzsver Izglītības un zinātnes ministrija.
Jauns.lv 11. jūnijā vaicāja arī Ārlietu ministrijai, cik lielā mērā Krievijas sporta ministra Mihaila Degtjarjova izslēgšana no Eiropas Savienības sankciju saraksta veicinājusi Krievijas centienus atjaunot savu sportistu klātbūtni starptautiskajās sporta organizācijās un sacensībās, tomēr līdz šim atbilde vēl nav saņemta.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Jau ziņots, ka raidījumā arī Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis noraidīja izskanējušo kritiku par nepietiekamu rīcību pret Baltkrievijas atgriešanu hokejā [Baltkrievijai izdevies panākt, ka tās U-18 hokeja izlase nākamgad atgriezīsies pasaules čempionāta elitē]. "Es neredzu, ka mēs varētu ietekmēt lēmumu attiecībā uz baltkrieviem. Nu, skaļi pateikt pasaulei, ka esam citās domās. To jau mēs visu laiku esam pauduši. Es to visu laiku saku vadībai. Un viņi zina, ka esam citās domās," norādīja Kalvītis.
Bet Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Vladimirs Šteinbergs uzsvēra, ka Latvija starptautiskā mērogā var darīt tik, cik tās ietekme ļauj, vienlaikus norādot uz iespējamiem finansiāliem faktoriem starptautisko federāciju lēmumos.
Neformālās sarunās sporta jomas pārstāvji raidījumam atzina, ka notiekošais izgaismo arī Eiropas valstu ierobežotās iespējas vienoties par vienotu nostāju pret agresorvalstu atgriešanos starptautiskajā sportā.
