Veselības ministrija vēl lems, kā atmaksāt kompensāciju klīniskajā nāvē nonākušajam hokejistam
Veselības ministrija (VM) pilnvērtīgi izvērtēs Augstākās tiesas (AT) rīcības sēdes lēmumu un lems par to, kādās daļās tiks maksāta morālā kaitējuma kompensācija kādam nepilngadīgam sportistam saistībā ar kaitējumu, ko viņam izraisījis veselības stāvoklim nepiemērots treniņu režīms, informēja VM preses sekretāre Barbara Ālīte.
Iepriekš AT bija vērtējusi lietu, kurā prasītājs ir kāds nepilngadīgais sportists, kurš hokeja treniņa laikā zaudēja samaņu un viņam iestājās klīniskā nāve. Ātrās medicīniskās palīdzības brigāde jaunietim sniedza neatliekamo palīdzību, atjaunojot sirds ritmu, savukārt vēlāk pēc ilgstošas ārstēšanās prasītājam implantēts EKS defibrilators, pēc tam kontrindicētas fiziskās piepūles, vēlāk piešķirta otrās grupas invaliditāte uz mūžu.
Prasītājs cēla tiesā prasību pret hokeja treneri, sporta klubu un Latvijas valsti VM personā par morālā kaitējuma kompensāciju 711 435 eiro apmērā sakarā ar veselībai nodarīto kaitējumu un sakropļojumu. Prasītājs norādīja, ka vairākus gadus trenējies hokejā un ir ticis atzinīgi novērtēts gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Neraugoties uz prasītājam jau 11 gados elektrokardiogrammā konstatēto izmaiņu dēļ rekomendēto fiziskās slodzes samazināšanas nepieciešamību, regulāri divas reizes dienā notika treniņi ar lielu fizisko slodzi.
Lai pamatotu prasījumu par kaitējuma atlīdzināšanu, kas cēlies no neatļautas darbības un nolaidības, prasībā norādīts, ka sporta klubs un tā treneris nodarījis prasītāja veselībai kaitējumu, izmantojot prasītāja veselības stāvoklim neatbilstošu treniņa programmu, bet VM ir atbildīga par sporta ārstes rīcību, jo viņa nepaziņoja vecākiem un trenerim par to, ka prasītāja veselības stāvoklis neļauj piedalīties treniņos un ka ir jāsamazina treniņu slodze.
Rezultātā AT lēma, ka VM, trenerim un sporta klubam solidāri būs jāizmaksā 40 000 eiro liela morālā kaitējuma kompensācija.
VM norādīja, ka ministrijai kā valsts iestādei ir jārespektē jebkurš spēkā esošais tiesas nolēmums. Proti, šobrīd ar minēto rīcības sēdes lēmumu par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas 24.februāra spriedums, kuru VM ir jāizpilda, neapšaubot tajā norādītos argumentus un apsvērumus.
Ņemot vērā, ka AT rīcības sēdes lēmums, ar kuru atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, bija pasludināts pirms divām dienām, VM to pilnvērtīgi izvērtēs un lems par to, kādās daļās tiks maksāta kompensācija. Šī iemesla dēļ VM patlaban nevar par to sniegt plašākus komentārus.
Runājot par nepieciešamību ieviest kādus konceptuālus uzlabojumus bērnu sporta regulējumā, lai šādus gadījumus novērstu, VM atzīmēja, ka tiesvedība tika ierosināta 2012.gada 17.oktobrī par notikumiem, kas norisinājās 2002.gadā. Attiecīgi šo 20 gadu laikā valstī jau būtiski mainījies tiesiskais regulējums. Turklāt VM neuzskata, ka spriedums radīs precedentu, jo 20 gadu laikā tiesiskais regulējums ir kļuvis sakārtotāks.
Papildus ministrijā informēja, ka no 2013.gada ir spēkā regulējums, kas paredz tiesības Ārstniecības riska fonda ietvaros prasīt kompensāciju par kaitējumu, kas nodarīts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus. Vienlaikus VM uzsvēra, ka arī pirms šī sprieduma ikvienam bija tiesības civiltiesiskā kārtā vērsties tiesā ar prasību par nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma piedziņu.
VM informēja, ka pēc sporta medicīnas centra reorganizācijas, kas bija VM padotības iestāde, sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzību nodrošina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Sporta medicīnas centrs. BKUS periodiski sniedz informāciju par pārbaužu rezultātiem, neatbilstošām treniņu slodzēm un citiem rādītājiem. To mērķis ir iespējami savlaicīgi identificēt izmaiņas veselības stāvoklī un sniegt rekomendācijas, tai skaitā sporta skolai vai trenerim.
Savukārt kārtību, kādā notiek sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība, nosaka Ministru kabineta noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Sporta likumu. Pārbaudes tiek veiktas atkarībā no sporta veida, bērna vecuma un citiem apstākļiem.
