Latvija boikotēs Starptautiskās Vingrošanas federācijas kongresu, ja tajā piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji
foto: Edijs Pālens/LETA
Latvijas jaunā vingrotāja Valērija Ratobiļska.
Citi sporta veidi

Latvija boikotēs Starptautiskās Vingrošanas federācijas kongresu, ja tajā piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji

Jauns.lv/LETA

Latvijas Vingrošanas federācija (LVF) boikotēs Starptautiskās Vingrošanas federācijas (FIG) kongresu, ja tajā piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji, laikrakstam "Latvijas Avīze" apstiprināja LVF ģenerālsekretāre Natālija Prokofjeva.

Latvija boikotēs Starptautiskās Vingrošanas federā...

Jūlija beigās FIG paziņoja, ka meklēs jaunu kongresa norises vietu pēc tā, kā Norvēģija, ievērojot Norvēģijas Olimpiskās un paralimpiskās komitejas un Norvēģijas Kultūras ministrijas ieteikumus, atteicās uzņemt pārstāvjus vai delegācijas no Krievijas vai Baltkrievijas. Tuvojoties 11.novembrī un 12.novembrī Stambulā gaidāmajam kongresam, vairākas valstis jau paziņoja, ka boikotēs to, ja tajā būs delegāti no Krievijas un Baltkrievijas.

Kā stāstīja Prokofjeva, lēmums nepiedalīties kongresā pieņemts kopīgi ar LVF prezidentu Jevgēniju Saproņenko. 

"Mēs nevaram šādā situācijā piedalīties - jāievēro likums, jo mēs saņemam līdzekļus no valsts budžeta. Tā būs labāk mūsu federācijai. Jāņem arī vērā, ka Baltijas valstu olimpiskās komitejas parakstījušas vienošanos par sadarbību, negribam iekļūt kaut kādā melnajā sarakstā. Neatbalstām karu, tas ir arī solidaritātes žests Ukrainai. Neviens nedrīkst pārstāvēt Latviju ar balsstiesībām. Ja kāds individuāli grib doties, var to darīt, bet mēs nevienu nesūtīsim," laikraksts citē Prokofjevas stāstīto.

Jau martā FIG aizliedza savās sacensībās startēt Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, taču visās norisēs joprojām var iesaistīties abu valstu oficiālie pārstāvji.

Baltkrievijas pārstāve Nellija Kima ir viena no FIG viceprezidentiem, bet Vasīlijs Titovs no Krievijas ir padomes loceklis. Tāpat vēl citi šo valstu pārstāvji darbojas vairākās FIG komitejās.

Kā ziņots, Krievijas karaspēks februārī atklāti iebruka Ukrainā, sākot karu un īstenojot neskaitāmus teroraktus pret civiliedzīvotājiem. Kopš tā laika Ukrainā dzīvību zaudējuši tūkstošiem cilvēku, bet vairāki miljoni ukraiņu bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.