Levits: "LOK ir komanda, kas spēlē gan vietējā mērogā, gan starptautiskā arēnā"

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, valsts pirmā persona pauž prieku, ka par komitejas simtgades atzīmēšanas centrālo notikumu simboliski ir izvēlēta grāmatas "Olimpiskās medaļas Latvijai" atvēršana. Šis izdevums, Levita ieskatā, ir unikāls informatīvais avots, kurā pirmo reizi vienuviet apkopoti pašmāju sportistu panākumi un olimpiskā vēsture.

Viņš uzsver, ka Latvijas starts olimpiskajās spēlēs notika 1924.gadā Šamonī, Francijā, un starp diviem pasaules kariem sportisti skrēja, boksējās, soļoja, cīnījās, slēpoja, burāja, meta grozā, sita vārtos, šāva, dzenāja ripu un slidoja līdzās citu valstu atlētiem.

"Neatkarības zaudējums 1940.gadā bija nokdauns arī LOK. Statistikas ailēs varam uzzināt, cik medaļas Latvijas sportisti izcīnījuši PSRS izlases sastāvā, bet tā klusē par tiem latviešiem, kam tika nepamatoti liegta iespēja startēt olimpiešu rindās. Statistika klusē par medaļām, kas šajās desmitgadēs būtu izcīnītas zem savas valsts karoga," norāda prezidents.

Viņš akcentē, ka 1988.gada 19.novembrī Daugavas sporta namā delegāti no visām Latvijas sporta organizācijām pasludināja LOK darbību par atjaunotu. Levits norāda, ka tā toreiz bija riskanta uzdrošināšanās. Viņš pauž, ka Olimpiskā komiteja bija pirmā, kas atjaunoja savu darbību, kas tika izbeigta 1940.gadā.

Levits atzīmē, ka 1991.gada 18.septembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja Berlīnes sesijā atjaunoja LOK tiesības olimpiskajā saimē. Kopš 1992.gada ziemas olimpiskajām spēlēm Albērvilā, Francijā, un vasaras olimpiskajām spēlēm Barselonā, Spānijā, Latvija ir atgriezusies starptautiskajā olimpiskajā saimē.

Pēc prezidenta paustā, LOK mērķis ir nodrošināt Latvijas pārstāvniecību Starptautiskajā Olimpiskajā kustībā un sportistu dalību olimpiskajās spēlēs. Levits uzsver, ka šī mērķa īstenojumu varam vērot olimpiskajos startos.