Futbola fanu vardarbība Vācijai gadā izmaksā 44 miljonus eiro
Dienās, kad notiek profesionālā futbola spēles, mačus uzņemošajās Vācijas pilsētās noziedzīgu nodarījumu skaits pieaug par piektdaļu, turklāt futbola līdzjutēju izraisītas vardarbības sekas Vācijai izmaksā 44 miljonus eiro gadā, aprēķinājis Vācijas ekonomiskās izpētes institūts "Ifo".
"Ifo" pētnieki analizējuši policijas statistikas datus par noziedzību, un secinājuši, ka dienās, kad pilsētā notiek pirmās, otrās un trešās divīzijas futbola spēles, noziedzīgu nodarījumu skaits ir par 21,5% lielāks nekā citās nedēļās šajā dienā.
Pētījumā aplūkots četru ar pusi gadu ilgs laika posms no 2011. janvāra līdz 2015. gada maijam. Šajā laikā Vācijā notikušas 4461 profesionālā futbola spēles, ar kurām saistīti 38 268 noziegumi. Aplūkotajā periodā ar futbolu saistīti bijuši 8% no visiem vardarbīgiem noziegumiem, kas reģistrēti Vācijā.
Ar šādiem noziedzīgiem nodarījumiem saistītās izmaksas Vācijas policijai, prokuratūrai un tiesai, kā arī ieņēmumu zaudējumi un medicīnas izdevumi aplūkotajā periodā sasnieguši 194 miljonus eiro jeb apmēram 44 miljonus eiro gadā. Pētnieki aprēķinājuši, ka viena ar futbolu saistīta nozieguma izmaksas sabiedrībai ir 5067 eiro (2020.gada cenās).
"Ifo" secinājis, ka īpaši izteikts vardarbības pieaugums vērojams derbija dienās, kad savstarpēji sacenšas vietējās komandas, ka arī tad, kad spēles dienas ir piektdienās, sestdienās un svētdienās.
Institūta Darba un demogrāfijas ekonomikas centra direktors Helmuts Rainers norādīja, ka visbiežāk futbola fanu uzbrukumos cieš 18-29 gadus veci vīrieši, turklāt gandrīz 70% cietušo iepriekš nav bijuši pazīstami ar uzbrucēju.
Rainers paskaidroja, ka vardarbības iegansts parasti nav emocionāli notikumi spēles gaitā vai mača rezultāts, bet gan "vēlme tikt atzītam par fanu grupas pārstāvi". Pretinieku komandas līdzjutēji un policijas darbinieki nereti tiek uztverti kā drauds savas grupas reputācijai, klāstījis pētnieks.
Pētījumā analizēti dati no dažādu Vācijas pilsētu policijas statistikas, kā arī futbola dati, piemēram, spēles rezultāts un nozīmīgākās epizodes. Papildu tam vērā ņemti arī dati par totalizatoru likmēm, laikapstākļiem, sezonāliem faktoriem un demogrāfijas rādītājiem.
Vardarbībai Vācijas futbolā ir senas saknes. Pagājušā gadsimta 60.un 70.gados futbola klubiem bija pārsvarā miermīlīgi atbalstītāji, bet 80.gados parādījās futbola huligāni, kas iesaistījās vardarbībā tribīnēs. Savukārt 90.gados futbola stadionos parādījās jauna grupa - ultras -, kas apņēmusies atjaunot iznīcināt futbola komercializāciju un atgriezties pie tradicionālās futbola kultūras. Pēdējo gadu laikā vardarbība futbola spēļu ēnā ir pieaugusi.
Policija Vācijā izšķir trīs futbola fanu kategorijas: miermīlīgi līdzjutēji, fani ar noslieci uz vardarbību un fani, kas agresīvi meklē nesaskaņas. Turklāt būtiska loma vardarbības epizožu uzliesmojumā Vācijas futbola spēļu laikā ir arī alkohola patēriņam. Policijas dati liecina, ka, piemēram, 2018.gadā 26,2% uzbrukumu notika alkohola reibumā.
Pirms pandēmijas Vācijas augstākās futbola līgas - bundeslīgas - spēles vidēji apmeklēja 42 700 skatītāju, kas ir vairāk nekā citās Eiropas lielajās futbola līgās. Līgas ieņēmumi 2019. gadā pārsniedza trīs miljardus eiro.
Bundeslīgā un 2. bundeslīgā katrā ir 18 komandas, kas sezonā aizvada 17 spēles gan savā laukumā, gan izbraukumā, savukārt 3. līgā ir 20 komandas, kurām sezonā ir 19 mājas un tikpat izbraukuma spēļu.
