Pornoaktrises karjeru beigusī vingrošanas zvaigzne tagad runā par piedzīvoto vardarbību
Nīderlandiete Verona van de Lēra ir Eiropas un pasaules čempionātu medaļniece sporta vingrošanā un 2002. gadā pat tika atzīta par savas valsts gada labāko sportisti, tomēr, iespējams, daļai cilvēku viņa ir labāk pazīstama ar kādu nesenāku nodarbošanos - filmēšanos porno, - kam gan arī 2019. gadā pielika punktu.
Šobrīd 35 gadus vecā Verona van de Lēra pēc spožā snieguma Nīderlandes čempionātā 2000. un 2001. gadā (divos gados izcīnītas 10 medaļas, no kurām 8 bija zelta) tika valsts izlasē dalībai pasaules čempionātam, kur nīderlandietes komandu sacensībās sensacionāli izcīnīja piekto vietu. Par šo panākumu vingrotāju komanda tika atzīta par gada labāko komandu valstī.
Savukārt gadu vēlāk van de Lēra pati uzspīdēja Eiropas čempionātā, kur izcīnītas kopumā piecas medaļas (trīs sudraba, tostarp komandu sacensībās, un divas bronzas), bet par karjeras spilgtāko punktu noteikti uzskatāma sudraba medaļa brīvajās kustībās tā paša gada pasaules čempionātā.
Pēc tam talantīgajai sportistei sākās karjeras lejupslīde, jo neizdevās tikt uz olimpiskajām spēlēm, bet 2008. gadā pēc nopietna savainojuma 23 gadu vecumā tika likts punkts sportistes karjerai. Nokļūšana bezizejā, apbrīnojamā lokanība un profesijas prestižs Nīderlandē, bija galvenie iemesli, kas pamudināja veiksmīgo sportisti pievērsties porno industrijai.
Verona ilgāku laiku nebija skaidrībā par savu nākotni un 2011. gadā pat uz 72 dienām nonāca aiz restēm par kāda pāra šantažēšanu. Pēc iznākšanas no cietuma sportiste atrada savu dzīves aicinājumu un nākamos astoņus gadus aktīvi darbojās porno industrijā.
Verona van de Lēra neslēpj, ka šajā laikā tiešām iemīlējusi šo nodarbi, jo spēja skarbajā pornobiznesā darboties pati pēc saviem noteikumiem - viņa filmējusies vai nu viena, vai kopā ar savu mīļoto vīrieti. “Man patika šī nodarbe, ko es uzskatīju vienkārši par savu darbu. Nīderlandē no 18 gadu vecuma tas ir legāli, ja tiek maksāti nodokļi. Neviens uz mani neizdarīja spiedienu, bija daudz brīvības. Man patīk būt pašai par savu priekšnieci. Protams, es daudz par notiekošo runāju ar savu draugu – par plusiem, mīnusiem. Tomēr nekādas ar šo nodarbi ierasts problēmas nebija. Piemēram, mani necentās atrunāt draugi vai radinieki, jo man tādu gluži vienkārši nebija,” bijusī sportiste atklāj sarunā ar mediju “Meduza”.
Daudz dzīvē pieredzējusī Verona nenožēlo savu pieredzi: “Es izvēlējos savu ceļu. Tas bija labs sākums manam biznesam, ar ko nodarbojos astoņus gadus. Es nopelnīju daudz vairāk nekā par visu savu karjeru vingrošanā. Man patika šis darbs. Protams, kādu dienu nejutos labi vai biju apslimusi, bet tad es vienkārši nestrādāju. Ja jūti kādus traucēkļus, tad nav jēgas filmēties, jo viss būs redzams ekrānā,” krievu izdevumam “Meduza” stāsta kādreizējā pornoaktrise.
Pēc pornoaktrises karjeras beigām viņa sarakstīja autobiogrāfisku grāmatu, kurā atklājusi, ka pēc vingrošanas pamešanas bija palikusi bez finansēm un sastrīdējusies ar saviem vecākiem, kāpēc divus gadus esot bijusi pat spiesta dzīvot uz ielas. Izskanēja bažas, ka bijusī sportiste varētu atgriezties uz noziedzības ceļa, tomēr tad nav piepildījies. Tagad Verona sākusi publiski uzstāties, runājot par vardarbību sportā. Viņas lekcijās primāri tiek apspriesta vardarbība pret bērniem un pusaudžiem.
Jādomā, ka šādu nodarbi viņa izvēlējusies visai smagās bērnības dēļ, jo viņa uzaugusi ļoti radikālā protestantu ģimenē, kurā viņai vecāki vienmēr bija jāuzrunā uz “jūs” un nekādas teikšanas par savu nākotni viņai īsti nebija. Savā grāmatā viņa daudz arī stāsta par vecāku spiedienu uz viņas nākotni sportā. Viss tika pakārtots, lai gūtu panākumus, neiedziļinoties, vai jauniete to patiesība vēlas.
Verona van der Lēra nenoliedz, ka arī vingrošanas sportā nav trūcis seksuālas un verbālas vardarbības: “Netrūkst treneru, kas cenšas palīdzēt jaunajām sportistēm, bet tajā pašā laikā viņas aizskar pašās intīmākajās vietās – krūtis, dibens, kājstarpe. Viņa atklāj arī to, ka pusaudzes vecumā būt ar atkailinātu ķermeņa augšdaļu trenera priekšā, kurš nosaka tauku daudzumu, esot bijusi ikdienišķa parādība sporta vingrošanā. Arī fizioterpeita rīcība nereti esot pārkāpusi pieļaujamās normas, kad masāžas laikā rokas nereti slīdējušas ļoti intīmās zonās.