Latvijai nezinot, Lietuva esot gatava palīdzēt rīkot pasaules čempionātu hokejā

Kā vēsta sabiedriskā raidorganizācija LRT, Lietuvas valdības locekļi šo jautājumu jau apsprieduši pirmdien.

Daži Lietuvas uzņēmēji jau ir nosūtījuši vēstuli valdības locekļiem ar lūgumu apsvērt domu organizēt daļu no pasaules hokeja čempionāta mačiem Lietuvā.

Pēc uzņēmēju teiktā, tā būtu lieliska iespēja ne tikai iepazīstināt pasauli ar sevi, bet arī segt karantīnas laikā ciestos zaudējumus.

Viļņas "Avia Solutions Group" arēnas vadītājs Andrjus Žauberis pavēstījis, ka Lietuva tehniski varētu organizēt pat visu turnīru, jo Lietuvā jau ir notikuši hokeja čempionātu posmi.

Savukārt Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis trešdien sarunā ar aģentūru LETA atklāja, ka Lietuvas puses iesaistīšanās pasaules čempionāta rīkošanā viņam ir pirmā dzirdēšana. Bijušais politiķis pieļāva iespēju, ka lietuvieši ar šādiem apgalvojumiem centušies paust politisko nostāju.

"Šādu informāciju dziru pirmo reizi. Sarunas ar Lietuvas pusi mums nav bijušas," skaidro Kalvītis. "Par šo neesmu informēts pat neoficiāli."

"Tas ir Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) lēmums, kādā kārtībā rīkot pasaules čempionātu," uzsvēra LHF prezidents. "Uzskatu, ka šī ir tikai un vienīgi spekulācija. IIHF pieņems gala lēmumu par čempionāta norisi, kuram jau ir vairāki iespējamie varianti. Ja turnīrs noris "burbuļa" apstākļos, ceļošana tiek izslēgta automātiski, ja tomēr noris ar līdzjutēju līdzdalību, tad, iespējams, talkā nāks kāda partnerpilsēta."

Jau iepriekš IIHF nav slēpusi, ka pasaules čempionāta grupu turnīra spēles, kas bija paredzētas Minskā, gatavas uzņemt ir arī Slovākija un Dānija. Tikmēr Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija portālam "Delfi.lt" atklājusi, ka arī Viļņa un Kauņa labprāt palīdzētu čempionāta rīkošanā.

"Lietuvai ar A divīzijas pasaules čempionāta rīkošanu nav nekāda sakara. Domāju, ka tā ir politiska pozicionēšanās. Daudzas valstis sportu šobrīd izmanto politiskiem mērķiem," piebilst Kalvītis. "Šāda diskusija nav bijusi, jo divas A divīzijas valstis jau ir izteikušas gatavību uzņemt otro grupu."

Kalvītis arī uzsvēra, ka Latvijas pusei patlaban galvenais uzdevums ir infrastruktūras jautājumi. IIHF apņēmusies sniegt finansiālu atbalstu, taču lielāka skaidrība varētu būt nedēļas laikā. Tostarp arī finanšu jautājumos.

"IIHF Padome pieņems gala lēmumu, bet pagaidām neteiktu, ka svaru kausi sliecas par labu kādai pusei. Tāpat IIHF vēl jāņem vērā finanšu aspekts," skaidro Kalvītis. "Man nav ne pilnvaru, ne zināšanu, cik daudz naudas IIHF ir gatava tērēt."

"Ja runājām par Latvijas pusi, tad runa ir tikai par infrastruktūras nodrošināšanu," norādīja Kalvītis.

LHF prezidents arī zināja teikt, ka šī gada U-20 pasaules čempionāts hokejā Kanādas pilsētā Edmontonā izmaksājis aptuveni desmit miljonus eiro. Šī turnīra izmaksas daļēji sedza gan Kanāda, gan IIHF.

Latvijas puse jau iepriekš paudusi vēlmi uzņemt visu čempionātu Rīgā, kas nozīmētu, ka "Elektrum" Olimpiskajā centrā jāveic pamatīgas pārmaiņas. Kalvītis neslēpa, ka aptuvenās izmaksas šajā sakarā ir zināmas, taču tās aktuālas kļūs vien tad, kad Rīga iegūs tiesības rīkot visu čempionātu.

Kā ziņots, 2021.gada pasaules čempionātu hokejā šogad bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču IIHF pirmdien Padomes sēdē Minskai atņēma 2021.gada pasaules čempionāta rīkotāju tiesības.

Patlaban nav zināms, kurai valstij tiks uzticētas iepriekš Minskā paredzētās spēles, bet kā viens no variantiem tiek izskatīta visa čempionāta uzticēšana Latvijai. IIHF Padome gan vēl izskatīs Latvijas kā līdzorganizētājas statusu. Iepriekš tika ziņots, ka pasaules čempionātu daļēji vai pilnībā varētu uzņemt Dānija vai Slovākijas galvaspilsēta Bratislava.

2021.gada pasaules čempionāts ieplānots no 21.maija līdz 6.jūnijam. Iepriekš bija plānots, ka meistarsacīkstes sāksies 7.maijā, taču tās tika pārceltas pāris nedēļas uz priekšu, jo Eiropā varētu aizkavēties nacionālo čempionātu izspēle.

Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.