Sportam atvēlētais valsts budžeta finansējums varētu ievērojami sarukt
Sportam atvēlētais valsts budžeta finansējums nākamajam gadam varētu sarukt par 5,96 miljoniem eiro, paredz 2021. gada budžeta projekts.
Tajā norādīts, ka šogad sportam atvēlēts finansējums 38,8 miljonu eiro apmērā, savukārt nākamajam gadam iezīmēts finanšu apmērs 32,8 miljonu eiro apjomā.
Tā, piemēram, nākamgad nevienam valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektam nav paredzēts piešķirt finansējumu. Salīdzinot ar 2020.gadu, sporta būvēm atvēlētais finansējums 2021.gadā samazināsies par 5,1 miljoniem eiro. Kopumā 627 957 eiro tiks atvēlēti piecām Nacionālajām sporta bāzēm, kuras saņem dotāciju sporta bāzes saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Kopējie izdevumi samazināsies arī budžeta programmā "Sporta federācijas un sporta pasākumi". Tai 2020.gadā tika atvēlēti 3,11 miljoni eiro, taču nākamgad paredzēti 2,34 miljoni eiro.
Samazināsies arī dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā. Valsts budžeta projektā ietvertā informācija liecina, ka nākamgad Latvijā tiks organizēti un valsts līdzfinansēti divi nacionālas nozīmes starptautiskie sporta pasākumi, kaut 2020.gadā tie plānoti trīs. Kopējo izdevumu izmaiņas pret šo gadu ir 242 415 eiro, un nākamgad šim mērķim atvēlēta tikpat liela summa.
Arī Latvijā organizētu starptautiskā sporta sacensību skaits samazināsies par 30, un plānots, ka 2021.gadā Latvijā notiks 100 starptautiskā sporta sacensības.
Vienlaikus par 369 334 eiro samazinājusies dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai, un 2021.gadā šim mērķim plānots piešķirt 1,36 miljonus eiro.
Paredzēts arī, ka nākamgad samazināsies Latvijas Olimpiskās vienības sportistu skaits - no 163 2020.gadā līdz 115 turpmākos trīs gadus. Par 45 personām samazināsies arī ikmēneša pabalstus saņēmušie Latvijas Olimpiskās vienības pamatsastāvā un rezerves sastāva esošie sportisti un viņu treneri.
Samazināsies arī valsts finansiālo atbalstu saņēmušo atzīto sporta federāciju skaits - no 89 šogad uz 50 2021.gadā. Samazināsies arī atzīto sporta federāciju aktivitātēs iesaistīto personu skaits no 143 000 2020.gadā līdz 120 000 nākamgad.
Vienlaikus jāatzīmē, ka 2021.gada budžeta projektā un arī turpmāk nav paredzēts atbalsts augstas klases sportistu sagatavošanas centru darbībā. Kopumā programmā "Augstas klases sasniegumu sports" vērojams līdzekļu samazinājums, un salīdzinot ar šī gada budžetā atvēlētajiem līdzekļiem, samazinājums ir par 1,6 miljoniem eiro.
Tikmēr nemainīgs paliks piešķirto naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā skaits. Tās arī nākamgad būs četras kopumā 42 686 eiro apmērā.
2021.gada budžeta projektā minēts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas nākamā gada prioritārajos pasākumos ietilpst sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeļa pārskatīšana, kā arī sporta nozares normatīvo regulējumu pilnveide.
Savukārt kopējais sporta politikas mērķis esot palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz vienu līdz divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien konceptuāli atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.
Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi - 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi - 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi - 3,17 miljardi eiro.
Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.