Bagatskis atklāj, kas Latvijas izlasei pietrūka, lai sasniegtu vēl labāku rezultātu

Kā zināms, Latvija septembrī notikušajā Eiropas čempionātā izcīnīja astoto vietu, kas ir atkārtots labākais sasniegums kopš neatkarības atjaunošanas.

"Mūsu komandas izredzes pirms čempionāta vērtēja dažādi, bet paši zinājām, ko varam izdarīt, un to arī izdarījām. Gandrīz izdarījām. Klusībā cerēju, ka rezultāts būtu mazliet labāks, un tas bija pilnīgi iespējams. Pietrūka dažu veiksmīgu darbību konkrētās spēles situācijās. Ja pēdējos mačos katrs būtu nospēlējis par 1-2 procentiem labāk, tad... Taču nepadarīta darba sajūtas nav un nevar būt," sacīja Bagatskis. "Neviens nenospēlēja visu turnīru ideāli, taču nebija arī izteiktu neveiksminieku. Katrs pats saprot, ka varēja nospēlēt labāk - konkrētās epizodēs un spēlēs. Nebijām atkarīgi no viena vai diviem spēlētājiem. Mums bija labi sabalansēta komanda, daudzi varēja uzņemties iniciatīvu konkrētās situācijās un to arī veiksmīgi izdarīja. Pieredzi, kas lielā mērā izšķīra iznākumu ceturtdaļfināla spēlē ar Franciju un arī mačā ar Grieķiju, var iegūt tikai šāda līmeņa cīņās, un tā vēl noteikti noderēs."

Latvijas valstsvienība Eiropas čempionātu noslēdza ne uz tās labākās nots, ciešot trīs zaudējumus pēc kārtas, kas arī laupīja iespēju cīnīties par vietu nākamā gada Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā. Īpaši sāpīga bija pusfināla cīņa par 5.-8.vietu, kurā Latvija, trešajā ceturtdaļā, atrazdamās vadībā ar 17 punktiem, tomēr pamanījās piekāpties Grieķijai.

"Šī mača lūzuma epizodes esmu noskatījies vairākkārt, un nebija jau tā, ka mūsu spēle vienā mirklī būtu pilnībā pajukusi. Dažās situācijās nenostrādājām līdz galam aizsardzībā, ļāvām Jannim Burusim tikt pie atlēkušajām bumbām, piedevām grieķi iemeta sarežģītus trīspunktniekus. Savukārt paši netrāpījām sodus un metienus no labām pozīcijām, dažu uzbrukumu sasteidzām. Plus 17 pārsvaru panācām tāpēc, ka piespiedām grieķus aizsardzībā mainīties un tad prasmīgi izmantojām pārsvaru atsevišķās pozīcijās. Uzbrukums turpināja strādāt, taču precizitāte samazinājās, un grieķi, īpaši viņu Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) un ULEB Eirolīgā rūdītie līderi, sāka mūs sodīt. Vai mēs, treneri, varējām ietekmēt spēles gaitu ar pārtraukumiem un maiņām? Vienmēr ir iespēja rīkoties citādi, bet kur garantija, ka būtu bijis labāk?" uzsvēra Bagatskis.

"Bija situācijas, kurās izteikts līderis būtu noderējis. Taču mums nav spēlētāju, kuri NBA vai ULEB Eirolīgā gūtu vidēji pa 20 punktiem spēlē, tāpēc nebūtu pareizi runāt par nepiepildītām cerībām. Dairis Bertāns pirms diviem gadiem spēlē ar Franciju iemeta 28 punktus, bet tajā spēlē mēs zaudējām. Šoreiz viņš nebija tik spožs vienā atsevišķā mačā, bet visu turnīru nospēlēja ļoti lietderīgi. Kaut arī pretinieki zināja viņa lomu komandā un attiecīgi gatavojās. Iespējams, viņa sniegumu ietekmēja supergarā sezona - tikpat kā 12 mēneši bez atpūtas. Jānim Strēlniekam mūsu komandā bija citas funkcijas nekā klubā, bet svarīgākajos mačos viņš uzņēmās iniciatīvu un deva ļoti lielu ieguldījumu uzvarās. Kristaps Janičenoks vairākos mačos nodemonstrēja snaipera talantu, bet viņa ieguldījums neaprobežojās tikai ar gūtajiem punktiem - ar Kristapu laukumā visa komandas spēle kļūst stabilāka, gudrāka," uzskata speciālists. "Kopš trenēju Latvijas valstsvienību, vienmēr pārmests, ka komanda daudz izmanto tālmetienus. Tagad priecājos, ka astoto vietu Eiropā esam sasnieguši bez šī tradicionālā ieroča, jo nevienā spēlē tālmetienu precizitātes procents nesasniedza 40 un visā čempionātā tas bija tikai 27,8%. Viens no iemesliem - pretinieku aizsardzības pretdarbība, jo ikviens sāncensis lika lieku akcentu uz mūsu ārējās līnijas neitralizēšanu. Savukārt līdz pat pēdējām spēlēm bijām starp komandām, kuras ielaidušas vismazāk punktu, - tā ir atbilde mūsu aizsardzības kritiķiem."

Bagatskis atklāja, ka sagatavošanās ciklā neviens izlases basketbolists sevi neesot žēlojis.

"Zinu, ka bija daudz komentāru par treneru lēmumu neiekļaut sastāvā Andreju Šeļakovu, taču viņš nav spēlētājs, kurš būtu varējis regulāri dot pienesumu uzbrukumā. Savukārt aizsardzībā visā čempionātā netikām galā tikai ar ukraini Kirilu Fesenko, kurš parādīja, ka ne velti spēlē ULEB Eirolīgas klubā," izteicās Latvijas valstsvienības galvenais treneris.

"Cerējām, ka Žaņa Peinera neordinārais spēles stils dažādos komandas spēli, un pirmajā pārbaudes mačā ar Slovēnijas komandu viņš parādīja, ka var spēlēt starptautiskā līmenī. Diemžēl tūlīt pēc tam viņu no treniņu ritma izsita savainojums. Līdz čempionāta sākumam Žanis fiziski bija atguvies, tomēr nebija gatavs parādīt labāko sniegumu. Jāņem vērā, ka šis viņam bija pirmais turnīrs tik augstā līmenī. Īsta gaļas mašīna. Peiners neiekrita, tomēr pienesums varēja būt lielāks. Vērtīga pieredze, kas noteikti noderēs," domā Bagatskis.

Kā zināms, Latvijas izlasei Eiropas čempionātā dažādu apstākļu dēļ nevarēja palīdzēt vairāki potenciālie pamatsastāva basketbolisti - Kristaps Porziņģis, Dāvis Bertāns un Ojārs Siliņš.

"Porziņģa līdzdalība padarītu stiprāku garo galu, Dāvis Bertāns darītu komandu vēl bīstamāku no ārienes, un mūsu "mazajiem", iespējams, būtu brīvākas rokas pretinieku soda laukumā. Noderētu arī Siliņa un Rolanda Šmita universālisms, bet tā visa ir teorija, ko praksē pārbaudīt šoreiz neizdevās," atzina Bagatskis. "Līdzjutēji uzmanību koncentrē uz mūsu komandas un mūsu spēlētāju sniegumu, taču nevajadzētu aizmirst arī pretiniekus. Visi bija nopietni gatavojušies, visi cerēja sasniegt savus mērķus. Čehijas komandai bija viens no labākajiem centriem Jans Veselijs un viens no labākajiem saspēles vadītājiem visā čempionātā Tomāšs Satoranskis. Abi ar pieredzi ULEB Eirolīgas "top" klubos Stambulas "Fenerbahce Ulker" un "Barcelona". Ļoti kvalitatīvu basketbolu spēlēja Beļģijas izlase. Rīgā mēs abas šīs komandas apspēlējām taktiski. Lietuvas izlase ar NBA zvaigzni un ULEB Eirolīgas spēlētājiem kļuva par vicečempioni, bet Rīgā mocījās ar visiem - arī ukraiņiem un igauņiem, kuri netika uz fināldaļu. Tikai dažas komandas var būt pilnībā apmierinātas ar šajā Eiropas čempionātā sasniegtajiem rezultātiem. Mēs bijām tuvu tam, lai tādi būtu."

Paliekot astotā, Latvija neieguva tiesības piedalīties Olimpiādes kvalifikācijas turnīrā, to iegūstot pirmajām septiņām komandām. Tiesa, izlase vēl saglabā izredzes tomēr spēlēt šajās sacensībās, ja vien tās rīkos kāda no Eiropas čempionāta pirmā septiņnieka valstsvienībām.

"Ceru, ka Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) sekos pasludinātajam principam - tiesības rīkot olimpiskos kvalifikācijas turnīrus tiks piešķirtas valstīm, kuras jau izcīnījušas tiesības tajos spēlēt, un arī mums būs iespēja piedalīties. Īsā distancē viss būs iespējams," uzskata Bagatskis.

LETA / Foto: AFP/LETA