Latvijas Biatlona federācijas prezidente atbalsta valstis, kas gatavas boikotēt sacensības Krievijā

Čehijas biatlona izlase trešdien paziņoja, ka boikotēs martā Krievijas pilsētā Tjumeņā gaidāmo Pasaules kausa posmu, bet vēlāk šādu viedokli pauda arī Lielbritānija un Francija. Tikmēr Norvēģija ar atklātu vēstuli vērsusies Starptautiskajā biatlona savienībā (IBU), prasot atcelt visas starptautiskās sacensības, kas plānotas daudzu dopinga skandālu skartā Krievijā.

Ceturtdien Zalcburgā notiek IBU izpildkomitejas sanāksme, kur tiks pieņemts lēmums par potenciālo diskvalifikāciju 31 Krievijas biatlonistam, kuri lietojuši aizliegtās vielas, turpinot startēt augstākā līmeņa sacensības. Tāpat IBU varētu izskatīt lēmumus par 2017.gada Pasaules kausa posma un 2021.gada pasaules čempionāta atņemšanu Tjumeņai.

"Esam par godīgi un tīru sportu, tāpēc solidāri atbalstām šīs iniciatīvas. Visiem kopā ir jāparāda, ka tādā veidā nedrīkst cīnīties par augstiem rezultātiem sportā. Sporta pasākumiem jānotiek vietās, kur tiek cienīts smags darbs," izteicās Broka, uzsverot, ka Latvijas izlases līderis Andrejs Rastorgujevs vienmēr stingri iestājies par godīgu sportu. "Sportisti strādā un cīnās, vēlas rezultātus sasniegt godīgā cīņā."

Vēl tikai šovasar Tjumeņa ieguva tiesības rīkot 2021.gada pasaules čempionātu, kaut jau tobrīd starptautiskajām federācijām bija ieteikumi nerīkot sacensības Krievijā.

"Jau tobrīd pastāvēja aizdomas, tomēr tās vairāk bija par vasaras sporta veidiem. Krievija apņēmīgi solīja, ka nodrošinās par godīgu sportu, bet biatlona sabiedrība vēlējās parādīt, ka šis sporta veids nenotiek tikai Eiropā, jo pēdējie pieci pasaules čempionāti bijuši šajā kontinentā," Broka uzskaitīja kāpēc Krievija saņēma čempionāta rīkošanas tiesības. "Arī iepriekš ir dažādu iemeslu dēļ mainītas pasaules čempionātu norises lietas un šis varētu būt nopietns iemesls, lai to darītu."

Zīmīgi, ka šoziem Krievijā plānots arī pasaules jauniešu un junioru čempionāts, turklāt tam Pleskavas apgabalā jānotiek vien nepilnu 100 kilometru attālumā no Latvijas robežas. "Nākamajā nedēļā esam plānojuši rīkot treneru sapulci un tad pieņemsim kopēju lēmumu. Es vēlētos, lai attieksmi paužam kā kopēja komanda," Broka nenoliedza, ka Latvija varētu boikotēt arī šīs sacensības, ja tās risināsies.

Kā zināms, pirms divām nedēļām Latvijas skeletona izlase paziņoja par februārī Sočos plānotā pasaules čempionāta boikotēšanu. Turpinājumā publisku atbalstu Latvijai izteica arī citas nācijas, bet aizvadītajā nedēļā Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF) lēma planētas meistarsacīkstes bobslejā un skeletonā pārcelt uz citurieni, šonedēļ paziņojot, ka planētas meistarsacīkstes notiks Kēnigszē trasē, Vācijā.

"Brāļi Dukuri uz savas ādas visskaidrāk izjuta netaisnību par Soču olimpiskajās spēlēs notikušo. Cepuri nost, ka tieši mūsu puiši šo visu iekustināja. Tas ir cienījams solis no viņiem - galvenā ir cieņa pret savu darbu," pauda Broka.

Decembra sākumā Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ričards Maklarens publicēja sava ziņojuma otro daļu par dopinga lietošanu Krievijā, kurā tika paziņots, ka laika posmā no 2011. līdz 2015.gadam vairāk kā 1000 Krievijas sportisti 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā.

Savukārt vēlāk IBU saņēma sarakstu ar 31 krievu biatlonistu, kuri lietojuši aizliegtās vielas, turpinot startēt augstākā līmeņa sacensības. Neviena sportista vārds gan pagaidām netiek atklāts.

Pasaules kausa posmam Tjumeņā jānotiek no 9. līdz 12.martam.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA