Sports ne priekš vārguļiem: RTU karsēju komandas meitenes un zēni rāda pārgalvīgus trikus

Pati ideja – just līdzi savai iemīļotajai komandai ar pielāgotu horeogrāfiju un skaļu balsi attīstījās ASV. Ar karsēju kultūras pirmsākumiem parasti saista ASV 18. gadsimta koledžu sabiedrībās valdošo situāciju.

Starp jaunajiem amerikāņiem, kuri uzsāka studijas pēc ASV neatkarības kara, un koledžu pasniedzējiem valdīja ne mazāk saspringta gaisotne – atbildē uz striktajām mācībspēka darba metodēm regulāro skarbo attieksmi, studenti visdažādākajos veidos izrādīja neapmierinātību.

Agresīvākās jaundibinātās valsts jauniešu pretošanās iniciatīvas izpaudās kā postoši grautiņi skolu teritorijās, taču ne mazāk svarīgs protesta veids bija patstāvīga ārpusskolas aktivitāšu organizēšana.

Tā attīstījās gan ASV sports kopumā, gan arī līdzjutēju kultūra, kura ietvēra sevī no Lielbritānijas sporta faniem aizgūto kopīgo saukļu skandināšanu, pēcāk papildinot to ar kostīmiem un kustībām.

Interesanti, ka sākotnēji (19. gadsimta beigās) organizēti karsēju priekšnesumi bija tikai un vienīgi vīru lieta. Sievietēm tika atļauts piedalīties vien 1923. gadā. Tolaik – trīs gadus pēc tam, kad sievietēm valsts mērogā tika piešķirtas tiesības piedalīties vēlēšanās – šādu soli pretī vienlīdzībai sporta laukumā pirmā spēra Minesotas Universitāte.

Mūsdienās būtiski ir divās grupās izdalīt karsējmeitenes, kuras visbiežāk redzam, dejojam komandu sporta spēļu pārtraukumos un karsējus - sportistus, kuri šī veida priekšnesumus laika gaitā ir pacēluši citā līmenī.

Gūst iedvesmu no amerikāņu latvietes

Katrīna Kūma ir medicīnas inženiere un fiziķe ar maģistra grādu uzņēmējdarbībā. Viņas pilnā laika darbs ir saistīts ar ultrasonogrāfijas ierīču izplatīšanu Latvijā, savukārt brīvajā laikā viņa vada pirmo profesionālo karsēju sporta komandu Latvijā – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) telpās dzimušo “RTU Cheerleading Team” jeb “RTU Cheer”.

“Kad sāku studēt RTU, nodomāju – kādēļ gan mums nav pašiem savas karsēju komandas? Tolaik jau kādu laiku nodarbojos ar dejošanu un mūsu trenere reiz uz Latviju bija uzaicinājusi tādu Viktoriju Graudiņu – latviešu izcelsmes karsēju sporta pārstāvi, kura ar to nodarbojās ASV. Pirmos karsēju sporta trikus dzīvē redzēju tieši viņas izpildījumā. Tas atstāja spēcīgu iespaidu,” stāsta Katrīna.

Pavisam drīz viņai izdevies pārliecināt RTU par nepieciešamību izveidot veselu vienību, kura apgūtu karsēju sportu, un veltīt kam tādam līdzekļus.

Kopš 2012. gada, apmācot interesentus, Katrīnas pilotprojekts pārtapis par ko patiesi nopietnu, un RTU kļuvusi par pirmo skolu Latvijā, kurai ir sava, pilnvērtīga karsēju komanda ar savu programmu un vienojošu formastērpu.

Līdz šim brīdim pati Katrīna ir vairojusi savas zināšanas un paaugstinājusi kvalifikāciju. Ar Pasaules karsēju sporta federācijas (International Federation of Cheerleading) ģenerālsekretāra atbalstu Katrīnei izdevies nodibināt Latvijas Karsēju sporta federāciju un kļūt par pirmo oficiālo karsēju sporta treneri valstī.

“Ir situācijas, kurās ir jāšuj lūpas”

Lai arī katrs treniņš tiek aizvadīts, īpaši piedomājot pie drošības, šad tad notiek arī pa kādam misēklim. Samērā biežs savainojums ir savainotas potītes. Tādos gadījumos, ja cietusī ir meitene, palīgā nāk puiši, kuri aiznes meiteni malā. Pēcāk ievainojums tiek apskatīts un, pēc nepieciešamības, tiek meklēta medicīniskā palīdzība.

“Ir situācijas, kurās ir jāšuj lūpas. Laika gaitā tu vienkārši saņemies un pierodi pie tā,” komentē Katrīna. Simtprocentīgi izslēgt savainošanās riskus nav iespējams, taču, tiekot darīts viss, lai RTU telpās notiekošo treniņu laikā pēc iespējas samazinātu dažādu negadījumu iespējamību. Tieši tādēļ jebkuram interesentam sākotnēji tiek piedāvāta iespēja apgūt pašus pamatus iesācēju grupiņā.

Kinofilmās karsējmeitenes nereti tiek attēlotas kā garas, slaidas un iedomīgas vidusskolas gaiteņu pavēlnieces, kuras izbauda apkārtējo apbrīnu un bijību, ne brīdi nenovelk savu formastērpu, savukārt brīvo laiku pavada, vērpjot intrigas skolas populārāko bērnu vidū.

Realitāte gan esot ļoti tāla no klasiskajā, viduvēja līmeņa ASV tīņu kino un multenēs attēlotā, pārspīlētā karsējmeitenes tēla. Katrīna skaidro, ka, lai spētu izpildīt priekšnesumu programmas, tipiski karsēju komandas biedri, papildus ikdienas dzīves pienākumiem, nedēļā aizvada vismaz trīs līdz četrus treniņus. Tam nereti klāt nāk arī individuāli treniņi.

Spēka treniņiem ir pakļauti visi – gan puiši, gan meitenes, taču ar fizisko sagatavotību gan nepietiek – lai komplicētie triki izdotos bez savainojumiem starp komandas biedriem ir jāvalda pilnīgai uzticībai.

“Starp mums nedrīkst būt neuzticēšanās vai kaut kādas savstarpējas neskaidrības – cilvēkam, kuru met augstu gaisā jābūt drošam, ka apakšā esošie koncentrējas uz savu uzdevumu un viņu noķers. Bāzei jeb tiem, kuri met, ir jābūt fiziski spēcīgiem,” piebilst Katrīna.

Karsēju sportā vieta arī puišiem

Pirmo pusgadu komandā darbojās tikai meitenes – kopā aptuveni 20. Apgūtās prasmes tika atrādītas speciāli uzfilmētā video, ar kuru, kā atceras Katrīna, izdevies “nozvejot” arī dažus čaļus, kuri novērtējuši karsēju akrobātisko priekšnesumu.

“Uzrakstīja puisis, kurš tagad jau ir mans vīrs, un vēl viens. Viņi jautāja, vai mums komandā nenoderētu čaļi, uz ko es atbildēju, ka tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs!” atceras Katrīna.
“Šad un tad pasākumos tiek teikts: “Tagad mums uzstāsies RTU karsējmeitenes!” Tad man ir tādi 12 puiši, kuri stāv malā un, jokojot, demonstratīvi apgalvo, ka neies virsū, jo izsauktas ir tikai meitenes,” viņa smej.

Lai arī nezinātājam varētu šķist, ka mūsdienās vīriešu kārtas karsēji ir retums, ASV, kurš šīs tradīcijas ir radušās un nostiprinājušās, jau sen tiek izdalītas divu veidu komandas – meiteņu un jauktās. “Ja komandā iesaistās puiši, paveras daudz vairāk iespēju,” paskaidro komandas līdere.

Pamatā karsēju komandas maizes darbs ir līdzjutēju uzmanības noturēšana un izklaidēšana sporta spēļu starplaikos. RTU komanda regulāri uzstājas Latvijas basketbola izlases spēlēs, sadarbojoties ar deju studiju “Royal Dance Studio”. Kamēr Katrīnas meitenes un zēni priekšnesumā atbild par akrobātiku un kustībām, kuru izpildījums prasa spēku, deju studijas meitenes gādā par modernu, atraktīvu horeogrāfiju.

Otra karsēju komandas nodarbe ir dalība sacensībās, kuru dalībnieku mērķis ir atrādīt kolektīvu spējas un sacensties, lai noskaidrotu labāko. Interesanti, ka kopš 2016. gada decembra karsēju sports ticis atzīst par oficiālu sporta veidu Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā (International Olympic Committee).

RTU komandai panākumu netrūkst. Līdz šim veiksmīgi startēts vairākās sacensībās – Baltijas Karsēju sporta čempionātā, kur izcīnīta 1. vieta, 2. vieta iegūta Igaunijas Atvērtajā Karsēju sporta festivālā un vēl viena uzvara “Rīga TV24” rīkotajā “Karsēju čempionātā”, tepat Latvijā.