Haralds Silovs mērķē uz medaļām un gatavs piedalīties arī Pekinas olimpiskajās spēlēs

Vēl pēc pērn notikušajām Phjončhanas olimpiskajām spēlēm Silovs, kuram pašlaik ir 32 gadi, par savu nākotni izteicās mīklaini, turklāt netika izslēgta iespēja, ka viņam tā bijusi pēdējā Olimpiāde karjerā.

Tomēr nu Silovs apliecināja, ka plāno turpināt trenēties, kā arī apsver iespēju startēt arī Pekinā. "Nākotnē turpināšu mērķēt uz medaļām. Galvenais ir neatlaidīgi strādāt - tad arī viss izdosies. Pekinas olimpiskās spēles vēl ir diezgan tālu, taču skatos tajā virzienā. Tas vairāk uzskatāms kā process, olimpiskajām spēlēm gatavojos gadu no gada un ne mirkli nedomāju atslābt. Tomēr tagad vairāk koncentrējos uz konkrēto sezonu, jo ir arī citas ambīcijas, piemēram, pasaules čempionāti un Pasaules kausi, kuros gribu sasniegt labus rezultātus. Pie mērķiem jāpiemin arī vēlme uzlabot kādu personīgo rekordu," neslēpa Silovs.

Savas karjeras laikā Silovs piedalījies trīs olimpiskajās spēlēs. Savukārt šosezon viņš pasaules čempionātā individuālajās disciplīnās guva devīto vietu masu startā, bet Eiropas čempionātā daudzcīņā viņam bija šī pati pozīcija.

"Gribējās, lai sezona būtu veiksmīgāka, taču vēl jau tā nav galā - vēl priekšā pāris sacensības. Devītā vieta jau nav slikta, bet noteikti varēju labāk. Sezona bija nedaudz smagāka, kā to biju gaidījis," neslēpa latvietis. "Konkurence pēcolimpiskajā gadā ir ļoti sīva, klāt ir nākuši jauni un spēcīgi sportisti, turpretī reti kurš no ātrslidošanas ir aizgājis. Kā divi pēdējie starti šogad plānoti pasaules čempionāts daudzcīņā marta sākumā, kā arī nedēļu pēc tam Pasaules kausa fināls."

Savu veselības stāvokli Silovs vērtē pozitīvi: "Ar veselību viss ir kārtībā, jūtos ļoti labi, šogad nav bijušas arī nekādas traumas. Varētu teikt, nekas ievērojams, tikai ikdienišķi sīkumi. Par veselību nevaru sūdzēties."

Sarunā ar aģentūru LETA Silovs pievērsās arī tēmai par ātrslidošanas attīstību un situāciju Latvijā. Viņš to raksturoja kā attīstīties spējīgu, kaut arī galvenās grūtības sagādā treniņu un sacensību halles trūkums. "Šajā vasarā tiks organizēta nometne jaunajiem slidotājiem, lai Latvijā attīstītu šo sporta veidu. Pirmā nometne tiek plānota jūnija sākumā, uz kuru mēs aicināsim jauniešus - gan skrituļslidotājus, gan ledus slidotājus. Ievadā jaunie sportisti iepazīsies ar prezentācijām par ātrslidošanu, pēc tam arī tiks atlasīti talantīgākie sportisti. Atlasītos jauniešus plānojam arī sūtīt uz ārzemēs apmaksātām apmācības nometnēm," ambiciozi izteicās sportists.

"Galvenais mērķis ir turpināt ātrslidošanas attīstību Latvijā. Kaut arī mums nav halles, lai ar šo sporta veidu nodarbotos, nākotnē ceram izveidot atklāto āra slidotavu, kas būtu piemērota ātrslidošanai. Mēs tiecamies pēc šiem mērķiem, jo slidot gribētāji ir, pastāv arī ļoti cieša korelācija starp ledus slidotājiem un skrituļslidotājiem. Tomēr arī ar skrituļslidošanu Latvijā droši var nodarboties ļoti maz vietās - publiskie parki bieži vien tam nav īsti piemēroti," atzina Silovs. "Tie tad arī varētu būt pirmie soļi šī sporta veida attīstībā, jo ir vēlme saglabāt un attīstīt senās Latvijas un Rīgas ātrslidošanas tradīcijas."

Vēl pērn Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Silovs 1500 metros izcīnīja augsto ceturto vietu, noslēguma ceremonijā nesdams arī Latvijas karogu.