"Copei pievērsos pēc kāzām" - vismeistarīgākais bļitkotājs pasaulē ir no Latvijas

Sarunā ar "Kas Jauns Avīzi" zvejas meistars atklāj metodes, kuras viņam palīdzēja tikt līdz uzvarai, taču vienlaikus aicina makšķerniekus neuztvert to pārāk nopietni. Harija izpratnē cope galvenokārt ir atpūta un pārlieka tieksme pārspēt citus var tikai traucēt procesa baudīšanai.

Apsteidz krievu un ukraini

Sacensībās Kazahstānā, Samarkanskas ūdenskrātuvē Karagandas reģionā, mūsējais sīvā konkurencē apsteidza Valēriju Maslovu no Krievijas, kurš palika otrais, un trešās vietas ieguvēju no Ukrainas Alekseju Zajko. Trīspadsmit valstu konkurencē komandu vērtējumā pirmo vietu izcīnīja Krievijas izlase ar 40 punktiem. Otrajā vietā ierindojās Latvija ar 42 punktiem. Trešie palika mūsu kaimiņi lietuvieši ar 48 punktiem (šajās sacensībās punktus skaita uz leju). Latviju pārstāvēja Normunds Grabovskis, Raimonds Kinerts, Aldis Vārna, Harijs Raciborskis, Ainārs Eglītis, Agris Rudzāns.

Copei nopietni pievēršas pēc kāzām

Ikdienā Harijs strādā celtniecībā un audzina divus bērnus. Makšķerēšana rīdziniekam ir sirdij tuvs brīvā laika pavadīšanas veids. Zvejā Harijs cenšas doties reizi nedēļā, un viņu īpaši aizrauj spiningošana no laivas, taču arī ziemā “gribas kaut ko pasākt”. Savu veiksmi ar makšķeri Harijs izmēģinājis jau puikas gados, taču tolaik virsroku guvusi interese par citām nodarbēm. “Zvejai atkārtoti pievērsos pēc kāzām, kad mums ar sievu piedzima bērns. Šoreiz lietai piegāju daudz nopietnāk,” teic čempions.

Tolaik viņš regulāri devies makšķerēt uz Saulkrastiem, kur ģimenei ir vasarnīca. Noķertās zivis gan nācies tīrīt pašam. Nu jau viņš aizcopējis līdz Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas viceprezidenta amatam, jau vairāk nekā desmit gadus atbild par spiningošanu no laivām un Latvijas izlases startiem pasaules čempionātos.

Uz ledus pavada pusi dienas

Runājot par ziemas makšķerēšanu, Harijs norāda – nav slikta laika, ir tikai nepareizs apģērbs: “Protams, ziemā ir gadījies apsaldēt rokas, taču tas viss jaunības trakuma un nezināšanas dēļ. Sacensībās parādās adrenalīns, un tu uz brīdi aizmirsti, ka gaisa temperatūra ir mīnus 20 grādi, un pirksti jau sāk rauties čokurā! Pamatā, ja esi saģērbies adekvāti, problēmām un ievērojamam diskomfortam nevajadzētu būt.”

Latvijā ziemas laikā Harijs parasti dodas netālu no Rīgas uz Dūņezeru: “Tur zivju varbūt nav tik daudz, taču tās ir interesanti ķert! Viņas ir jāsameklē un jāpierunā. Dūņezerā nevar vienkārši atnākt un vilkt ārā no viena āliņģa. Tur ir jāpadarbojas – urb vienā vietā, piebaro, skaties, vai kaut kas notiek. Ja ne, mēģini citā vietā.”

Viena izbrauciena laikā Harijs uz ledus parasti pavada pusi dienas, ar ko pilnībā pietiek, lai gūtu prieku par copi. Uz ledus, kas plānāks par 10 centimetriem, makšķernieks gan nekāpj – stereotipi par bļitkotāju pārgalvību bieži esot nevietā.

Pie urbja pēc starta šāviena

Arī Latvijā sacensību copmaņiem netrūkst – vienā nedēļas nogalē, ja grib, var sameklēt trīs vienlaikus notiekošas sacīkstes.
“Sezonas sākumā bieži kopā ar komandu braucam uz rajonu mačiem, lai piešautu roku. Tad ir Latvijas čempionāts. Lai startētu, ir jāsavāc piecu cilvēku komanda. Kopumā sacensības ir lielisks veids, kā pārbaudīt savas prasmes, salīdzināt paša metodes ar citu zvejnieku tehniku,” saka Harijs.

Viņam pašam šādā veidā izdevies kļūt par Latvijas un nu jau arī par pasaules čempionu. Cīņa par šo trofeju nemaz nebija viegla. Samarkanskas ūdenskrātuve bija sadalīta sektoros (50 metru x 150 metru). Katrā no tiem atradās viens makšķernieks no katras komandas. Nekādus priekšdarbus pirms starta nav atļauts veikt – ir starta šāviens, un tikai pēc tā var ķerties klāt urbim. Ledus biezums bija ap pusotru metru!

300 gramu pārsvars

Sacensību norisi regulē stingri noteikumi, kurus pārkāpjot var izpelnīties aizrādījumu. Piemēram, vienlaikus drīkst izmantot tikai divus no izurbtajiem āliņģiem, un izvēlētie urbumi ir jāatzīmē ar speciāliem karodziņiem. Pēdējos gados sacensību uzraugi aizrādot arī tad, ja, viņuprāt, karodziņš no āliņģa ir nolikts pārāk tālu.

Par sacensību beigām signalizē ar otru šāvienu, kopumā makšķernieki copē trīs stundas. Lai noskaidrotu labāko makšķernieku un komandu, tiek svērtas individuāli un kopā, komandā saķertās zivis. Harijam uzvaru pār sāncenšiem šoreiz nodrošinājis 300 gramu liels pārsvars, bieži vien rezultāti esot vēl tuvāki. Ir gadījies, ka sacensību beigās loma svars atšķiras par nieka diviem gramiem uz trīs kilogramiem.

Puse inventāra, puse veiksmes

“Inventāram šajā sportā ir liela nozīme. Tikpat svarīgs var izrādīties arī ātrums un makšķernieka veiklība. Protams, ir arī veiksmes faktors. Tā tas, domājams, ir visos sporta veidos, taču šajā tomēr ir iesaistīta dzīva radība. Attiecīgi mana teorija ir – 50% inventārs un prasmes, 50% veiksme,” spriež Harijs.
Ar naudas balvām šis pasaules čempionāts gan neizceļas. Atsevišķi sponsori laiku pa laikam piesakās, taču, salīdzinot ar citiem sporta veidiem, komercijas zemledus makšķerēšanā esot maz. Harijs, atkārtoti atgādinot, ka zveju galvenokārt uztver kā atpūtu, arī atzīst, ka viņam pilnībā pietiek ar pasaules čempiona titulu.