Zviedru sportisti vēlreiz pierāda, ka neprot zaudēt

Portāls Kasjauns.lv jau ziņoja, ka Zviedrijas jaunie hokejisti dramatiskā galotnē ar 1:3 piekāpās kanādiešiem pēdējos divus vārtus ielaižot mača pēdējās 100 sekundēs.

Medaļu pasniegšanas ceremonijā ar ne pārāk skaistu žestu izcēlās Zviedrijas U-20 izlases kapteinis pašmāju vadošajā klubā "Frolunda" spēlējošais Liass Andersons. Pagājušajā vasarā ar augsto septīto numuru NHL draftā Ņujorkas "Rangers" izvēlētais uzbrucējs, kurš čempionāta septiņos mačos bija arī viens no valstsvienības līderiem ar sešiem vārtu guvumiem un vienu rezultatīvu piespēli tikko saņemto medaļu emociju uzplūdā iemeta skatītāju tribīnēs, ko kāds laimīgais līdzjutējs ar prieku noķēra.

Redzot šādu atgadījumu, gribot negribot atmiņā ataust 2016. gada nogalē Rīgā notikušais pasaules čempionāts florbolā, kurā pēc zaudējuma finālspēlē tieši Andersona tautieši vicečempionu godalgas bija izmetuši turpat "Arēnas Rīga" ģērbtuvju miskastēs.

Zviedrijas izlase "Arēnā Rīga" pasaules čempionāta finālspēlē sīvā cīņā pēcspēles metienu sērijā ar 3:4 zaudēja principiālajai pretiniecei Somijai. Pēc apbalvošanas ceremonijas astoņkārtējie pasaules čempioni bija tiktāl neapmierināti, ka savas medaļas vienkārši izmetuši.

"Jau pēc apbalvošanas viena medaļa tika atrasta pie laukuma, bet pēc tam vēl vairākas medaļas bija izmestas ģērbtuvē. No Zviedrijas izlases puses tā ir ļoti nesmuka rīcība, kas viņiem nedara godu, un, manuprāt, par šādu rīcību jābūt daudz lielākai rezonansei nekā par īsiem svārciņiem," portālam Kasjauns.lv sacīja Latvijas Florbola savienības (LFS) prezidents Ilvis Pētersons, atgādinot, ka tieši Zviedrijā bijis sašutums par čempionāta kārsējmeiteņu apģērbu. "Diemžēl, bet mūsu rīcībā nav video vai foto pierādījumu, ka zviedri rīkojušies tik necienīgi, kas sportā nav īsti normāli. Tā ir necieņa pret pretiniekiem, organizatoriem un citiem dalībniekiem," uzskata LFS vadītājs.

Čempionāta organizatori par skandināvu netaktisko rīcību informēja Starptautisko Florbola federāciju (IFF), izmestās medaļas atdodot viņiem.

Interesanti, ka tieši Zviedrijas informatīvajā telpā 2016. gadā Rīgā notikušā pasaules čempionāta sākumā parādījās kritika par Latvijas karsējmeiteņu pārlieku izaicinošajiem tērpiem labāko spēlētāju apbalvošanas ceremonijā

Pirmā savu neapmierinātību pauda zviedru florbola vārtsardze Ērika Jūhansone, kura uzskatīja, ka pārāk īsie meiteņu svārciņi ir diskriminējoši sievietēm.

"Nedomāju, ka kas tāds piestāv sportam. Ja viņi tā vēlas popularizēt sportu, viņi dara nepareizi," sacīja Jūhansone.

Zviedrijas puse savā neapmierinātībā iesaistīja arī IFF un tās ģenerālsekretāram Jonam Liljelundam nācās atzīt, ka Latvijā un Zviedrijā ir kultūras atšķirības. "Kā saprotu, Zviedrijā tas izsauc spēcīgas emocijas un mēs to cienām. Savukārt Latvijā tas liekas pilnīgi normāli," pavēstījis Liljelunds, vainu noveļot uz vietējiem organizatoriem un sakot, ka IFF nebija informēta par karsējmeiteņu apģērbiem.

Šī ažiotāža izbrīnīja Pētersonu, kurš atzina, ka ar IFF bijusi diskusija. "Pirmais viņu sauklis bija, ka visu aizliegsim, bet pēc tam nomierinājās. Nezinu kā sievietes tiek pazemotas, viņas tieši šādi izrāda savu krāšņumu. Visā pasaulē ir karsējmeitenes," teica federācijas prezidents.

Karsējmeiteņu deju priekšnesumos nekas netika mainīts, bet apbalvošanas ceremonijās viņas jau bija nedaudz neuzkrītošākas.