Veselības likstu nomocīts sportista karjeru beidz Latvijas labākais sprinteris Arājs
Ronaldu Arāju pēdējos gados piemeklējušas dažādākās veselības likstas.
Citi sporta veidi

Veselības likstu nomocīts sportista karjeru beidz Latvijas labākais sprinteris Arājs

Jauns.lv

Latvijas labākais sprinteris Ronalds Arājs pielicis punktu savai sportista karjerai, sarunā ar laikrakstu "Sporta Avīze" atklājis pats atlēts.

Veselības likstu nomocīts sportista karjeru beidz ...

Aizpērn augustā Arājs ieņēma 20.vietu Eiropas čempionātā, bet pēc tam vēlējās pievienoties bobsleja izlasei. Tomēr jau drīz vien sportists guva pleca traumu un rudenī viņam tika veikta operācija. Pēc tam Arājs atgriezās vieglatlētikas stadionā pie 100 metru sprinta, un pērnvasar atkal atklāja, ka vēlas izmēģināt spēkus bobslejā.

Jūlijā sprinteris piedalījās Pasaules Universiādē, priekšsacīkšu skrējienā finišu sasniedzot pēc 10,88 sekundēm, ar ko nepietika, lai iekļūtu nākamajā kārtā.

"Divus mēnešus pirms sezonas sākuma 100 metrus skrēju 10,40 sekundēs. Šķita, ka vēl pastrādājot skriešu 10,30 vai 10,20 sekundēs un varbūt pat varēšu jau izpildīt Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (10,16 sekundes). Taču divas nedēļas pirms nometnes saslimu it kā ar vēdera vīrusu, no kura nevarēju ilgi tikt vaļā. Aizbraucu uz sacensībām, un bija pilnīgs ārprāts, knapi varēju pavilkties," atcerējās Arājs.

Par iemeslu veselības problēmām esot bijis sportistu vidū plaši izplatītais Epšteina-Barra vīruss.

"Uztaisīju asinsanalīzes un tās parādīja, ka aknas ir nekādas un sirds rādītāji ir vēl vairāk pasliktinājušies. Īsāk sakot - sezona ir norakstāma. Turpināju trenēties, cītīgi strādāju, taču labākais, ko no sevis izspiedu bija 10,88 sekundes Pasaules Universiādē. Bet tā es skrēju 15 gadu vecumā," pastāstīja Arājs.

"Ģimenei apsolīju, ka pēc sezonas tikšu galā ar sirdskaiti. Man bija ļoti izteikti pārsitieni - pāri par tūkstoti stundā. Izlēmu, ka ar to jātiek galā, lai pēc tam vēl mēģinātu atgriezties sportā un tikt uz Olimpiādi," atklāja Arājs, kuram, pateicoties ārstam Pāvelam Šipačovam, veselības stāvoklis uzlabojies.

"Tā pavisam nopietni - pēdējo pāris mēnešu laikā. Līdz tam visu laiku pārdomāju izvēli, vizualizēju, sapratu, ka vēl varu, bet... Tagad uz pilnu slodzi strādāju bankā un jūtu - ja ielikšu visu savu mērķtiecību un koncentrēšanos pašreizējā darbā, dabūšu daudz produktīvāku atgriezenisko saiti nekā vieglatlētikā," teica Arājs, atbildot uz jautājumu, kad sportists pavilcis strīpu savai karjerai.

Arājam piederošais Latvijas rekords ir 10,18 sekundes. Latvijas rekordu Arājs sasniedza 2011.gadā. 2012.gadā viņš spēja iekļūt Eiropas čempionāta finālā, pretendējot uz godalgām, tomēr šī skrējiena laikā sarāva Ahileja cīpslu un tāpēc nevarēja piedalīties arī Londonas olimpiskajās spēlēs.

Pēc gada, atgriežoties apritē, Arājs pievienojās bobsleja izlasei, tomēr drīz vien atkal guva traumas, nespējot iesaistīties cīņā par dalību Soču olimpiskajās spēlēs.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA