Māsas Elīza Cauce un Maija Tīruma sporto sievišķīgi - ar mērķtiecību, pacietību un izturību

Būdamas Eiropas Sporta nedēļas #BeActive vēstneses jūs pieņēmāt kādu īpašu izaicinājumu. Pastāstiet par to vairāk!

ELĪZA: Mēs ar māsu esam diezgan aktīvas, mums patīk daudz staigāt, un treniņos bieži vien izmantojam atspiešanās un pievilkšanās vingrinājumus. Mūsu #BeActive izaicinājums bija – mēneša laikā sportot dažādās vietās brīvā dabā. Gribējām parādīt, ka sportot var ne tikai svaru zālē vai uz trenažieriem, bet arī ārpus telpām. Īpaši siguldiešiem varu atgādināt to, ka Siguldā ir fantastiskas takas un soliņi, kur var atspiesties un pievilkties. Protams, vasarā to darīt ir daudz vieglāk, jo ziemā ir jātīra sniegs. Mans lielākais atklājums šī izaicinājuma laikā bija Skulte. Tur ir brīnišķīga un plaša pludmale, kurā izskaloti skaisti akmeņi. Pie jūras nūjojām, vingrojām un guvām iedvesmu.  

Cik bieži jums izdodas sportot ārpus telpām?
MAIJA: Vasarā brīvā dabā labprāt pildām vingrinājumus, bet ziemā – uzkāpjam kādā kalnā vai atrodam interesantas meža takas.

Ko tu ieteiktu tiem, kuri nolēmuši pamēģināt sportot brīvā dabā?
ELĪZA: Ieteiktu padomāt par praktisko pusi, ģērbties pēc iespējas ērtāk, atbilstoši laika apstākļiem, lai  kustoties ir ērti un silti. Noteikti ieteiktu pirms sportošanas iesildīties. Es agrāk nebiju iedomājusies, cik svarīgi pirms skriešanas ir iesildīties; kad to dara, tad skriet ir vieglāk un pašsajūta ir labāka. Noteikti pēc treniņa vajag veltīt laiku stiepšanās vingrinājumiem - tas ir ļoti, ļoti svarīgi, lai pēc tam nesāp muskuļi. Stiepšanās atvieglos nākamo dienu tiem, kam sportošana nav ikdiena.

Kāds ir jūsu rituāls pēc treniņa?
ELĪZA: Man patīk aizbraukt mājās, izdzert krūzi tējas un iet kontrastdušā. Kad jūtos sagurusi, kontrastduša mani uzmundrina, to visiem iesaku. Kontrastduša arī stiprina imunitāti, un esmu ievērojusi, ka tā man palīdz neslimot ziemā.

MAIJA: Man vislabāk patīk atpūsties, jo īpaši, kad esmu apņēmusies ļoti enerģiski un smagi trenēties katru dienu. Tas ļoti ātri apnīk, tāpēc vajag rīkoties tā, lai trenēšanās ir patīkama, un tā izveidotos par ikdienas paradumu. Nevajag darīt pār mēru un dzīt sevi līdz pēdējam spēku izsīkumam. Pēc katra treniņa vajag atpūsties.

Sports ir vīrišķīgs – tur vajag spēku. Kā sportojot saglabāt sievišķību?
MAIJA: Jā, sports ir vīrišķīgs. Sportojot ir jābūt prātā un ķermenī stipram, nevar visu uztvert emocionāli. Mēs ar māsu atrodam pietiekam daudz laika arī sievišķīgām lietām – palutinām sevi ar ķermeņa kopšanas procedūrām, nesteidzīgām sarunām, tējas vai arī vīna baudīšanu brīvdienās.

Maija, kādiem vingrinājumiem pievērs lielāku uzmanību pēc aktīvās karjeras beigšanas?
MAIJA: Kamaniņu braukšanas sporta veidā ir jābūt vispusīgiem. Stipram ir jābūt visam ķermenim - gan kājām, gan rokām, gan mugurai un vēderam. Kad es trenējos, sev teicu, ka pēc karjeras beigām nekad vairs neiešu uz svaru zāli, bet esmu atsākusi treniņus svaru zālē, jo tagad man tas patīk. Vairāk strādāju uz dziļiem muskuļiem, lai nostiprinātu savu ķermeni un saglabātu veselību.

Ko ieteiktu darīt biroja darbiniekam, kuram nepatīk skriet? Kā viņam sākt sportot? Ko izmēģināt Eiropas sporta nedēļas ietvaros?
MAIJA: Man pašai arī nepatīk skriet, taču patīk braukt ar velosipēdu. Tādā veidā var daudz ko redzēt, kā arī tik ļoti nepiekūst. Skrienot esi aizelsies un neko negribi redzēt.  Kad dzīvoju Francijā, daudz pārvietojos ar velosipēdu, mēģināju atrast neredzētas vietas un ceļus. Cilvēkiem, kuriem nav velosipēdu, iesaku staigāt un nūjot. Nūjošanu nevajag uzskatīt par pensionāru sporta veidu, jo tas nemaz nav viegli, ja lieto pareizu nūjošanas tehniku.

ELĪZA: Es katram iesaku pamēģināt dažādus sporta veidus, lai sajustu to, ko mēs jūtam pēc treniņa. Neatklāšu, kas tā ir par sajūtu, tāpēc iesaku katram pamēģināt sportot, lai uzzinātu, par ko tā Elīza runā! Latvijā pieejami vairāk nekā 100 sporta veidi un tieši Eiropas Sporta nedēļā aicinām cilvēkus aicinām pamēģināt ko jaunu, kā arī piedalīties  pasākumos visā Latvijā (vairāk informācijas ir www.beactivelatvia.lv.)

Vai tam, ka sportā esat kopā, ir  priekšrocības?
ELĪZA: Ar Maiju esam kopā diendienā - gan treniņos, jo viņa ir mana trenere, gan arī brīvajā laikā. Māsa zina robežu, kad paliek par grūtu. Viņa zina, cik esmu spējīga izdarīt. Sportošana kopā ar radiniekiem saliedē, jo ir vairāk iespēju pārrunāt ģimenes lietas, un ir situācijas, kurās ģimene var palīdzēt.

Esot tik daudz kopā varbūt arī biežāk strīdaties?
ELĪZA: Lai arī tas izklausās jocīgi, mēs vispār nestrīdamies. Mums nav par ko strīdēties. Ja domas nesakrīt, tad darām katra pa savam, ja sakrīt - tad abas kopā. Tāpat arī ģimenē vecāki reti savā starpā strīdas. Mēs zinām, kad drīkst otram pieiet klāt, kad labāk neiet…

MAIJA: Varbūt esam tādi cilvēki, kuri “nerīvējas”. Ja kādā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi, pieņemam, ka abām varbūt ir taisnība, un tā lēnā garā darbojamies.

Basketbolā ir treneri, kuri kliedz uz sportistiem. Citos sporta veidos arī.  Maija, būdama māsas trenere, kā tu strādā ar Elīzu?
MAIJA: Es nekliedzu, vispār neesmu “bļāvēja tips”. Mēģinu izskaidrot visu ar piemēriem. Ja ir problēmas, tad mēģinu motivēt runājot par sekām: „Kamēr tu sēdi un neko nedari, konkurenti trenējas. Viņi kļūst stipri, bet tu paliec vājš.” Katrs sportists Latvijas kamaniņu braukšanas izlasē ir motivēts, un man īsti nav, par ko dusmoties.  Kā trenere vairāk izmantoju psiholoģisko pieeju.

Kā tu gatavo māsu nākamajām olimpiskajām spēlēm? Vai bieži runājat par gaidāmo olimpiādi?
MAIJA: Uz to nekoncentrējamies. Nav arī jēgas, jo tā sportists var ātri sadegt, bet prātā olimpiāde ir jāpatur - tie būs sezonas galvenie mači. Jāvirzās uz priekšu soli pa solim,  bet ne nesasteidzot.

Elīza, kurš tavā sportistes karjerā ir bijis grūtākais piedzīvojums, un kurš spilgtākais, par kuru ir vislielākais gandarījums?
ELĪZA: Vislielākais gandarījums ir par olimpiskajām spēlēm un Eiropas vicečempiones medaļu. Sāpīgos brīžus necenšos atcerēties, bet gan pēc iespējas ātrāk aizmirst.

Kas šobrīd tavā sportistes karjerā ir aktuāls?
ELĪZA: Šobrīd mans mērķis ir sagatavoties sezonai, kas sāksies 25.septembrī. Tad brauksim uz treniņnometni Norvēģijā. Pērn treniņnometņu bija vairāk, taču šogad braucam tikai uz Norvēģiju. Vēlāk aizbrauksim arī uz Dienvidkoreju.

Vai Korejas trasē jau ir būts?
ELĪZA: Jā, to jau esam izmēģinājuši. Būs vēl viens izmēģinājums pirms olimpiādes, un tad tajā trasē atgriezīsimies tikai olimpiādē.

Kāda ir šī trase - viegla, grūta vai biedējoša?
ELĪZA: Tā nav biedējoša, bet es teiktu, ka ir  interesanta, jo katrs pagrieziens ir izaicinājums un katrs brauciens ir citādāks.

Kā sports ir ietekmējis tavu raksturu?
ELĪZA: Tas man ir palīdzējis attīstīt mērķtiecību, pacietību un izturību. Man nekas nešķiet neiespējams.  

Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka sportā vissvarīgākais ir ambīcijas. Vai tu tam piekrīti?
ELĪZA: Tas ir individuāli. Man svarīgākais ir rūdījums - norūdīt sevi tik tālu, ka nekas nešķiet neiespējams.