Traumu nomocītais Daugaviņš gatavs jau nākamnedēļ spēlēt

Rokas lūzumā hokejists iedzīvojās februārī Kontinentālās hokeja līgas (KHL) izslēgšanas turnīra pirmās kārtas spēlē pret Maskavas "Dinamo". Ņižņijnovgorodas "Torpedo" uzbrucējam tika veikta operācija, taču Daugaviņš jau marta beigās pievienojās Latvijas izlasei un atsāka treniņus svaru zālē, bet kopš pagājušās nedēļas trenējas arī uz ledus.

Pagaidām Latvijas izlases līderis vēl nav gatavs piedalīties pārbaudes spēlēs, tomēr cer, ka nākamajā nedēļā, kad Eiropas Hokeja izaicinājuma (EHC) ietvaros Rīgā viesosies Francijas hokejisti, viņš vienā no diviem mačiem būs ierindā.

"Viss ir procesā, trenējos ārstu uzraudzībā. Viss iet savu ceļu un cerams, ka drīzumā būs labāk, sajūtas uzlabosies. Atliek no dienas dienā gaidīt. Biju pie ārstiem, viņi teica, ka kauls dzīst normāli, skrūves ir savā vietā, tā kā jāstrādā ar fizioterapijām, jāiedarbina roka. Viss rit savu gaitu, jāturpina terapija un tad jau redzēs, jo tagad vēl kaut ko grūti pateikt, kā būs tālāk," sarunā ar žurnālistiem Daugaviņš vēl bija piesardzīgs.

Pagājušās nedēļas beigās traumētā roka atkal sākusi sāpēt, jo uzbrucējs treniņos to nedaudz pārpūlējis. "No sākuma nedaudz pārforsēju, jo gribējās pašam pilnā slodzē darboties, bet dakteri teica, ka vēl jābūt mierīgākam, tad viss būs kārtībā. Informācija tika nodota izlases dakteriem un fizioterapeiti ar mani darbojas. Es ļoti ceru, ka varēšu vismaz vienu spēli aizvadīt jau pret Franciju, jo čempionāts tuvojas, bet pārbaudes spēles ir tās, kur vislabāk uzņemt sportisko formu - tie tomēr nav treniņi," optimismu saglabāja hokejists.

Roka nav vienīgā, kas spēlētājam sagādā diskomfortu, jo par sevi liek manīt arī cirkšņi.

"Cirkšņi nav tā trauma, ko var izārstēt vienā vai divās nedēļās. Tas ir ilgāks process. Tagad ir atrasts iemesls, no kā tas viss sācies, taču tās nav tik briesmīgas sāpes, lai es nevarētu spēlēt," skaidroja Daugaviņš.

Arī viņš, tāpat kā daudzi citi Latvijas izlases hokejisti, vaicāts raksturot Latvijas izlases galvenā trenera Boba Hārtlija darba stilu, uzsvēra, ka speciālists lielu uzmanību pievērš niansēm.

"Lai cik tas smieklīgi neliktos, bet arī 30 gadu vecumā atnākot uz izlasi, saproti, ka ir daudz mazās lietas, kuras mēs nemākam laukumā, bet tās noved pie lielajām lietām. Mēs pie tā strādājam, katrā uzdevumā tiekam apturēti, atkal mums tiek skaidrots, kamēr mums tiek "ieborēts" smadzenēs nūju turēt uz ledus. Instinkts ir skriet ar nūju pa gaisu, un centība bieži vien ir lielāka nekā domāšana. Protams, trenerim svarīga ir arī mūsu fiziskā sagatavotība. Hārtrlijs pieradis strādāt ar pasaules klases večiem, kur pat nav divu domu, vai viņi ir fiziski sagatavoti vai nav. Mēs šajā ziņā esam drusciņ atpalikuši, tāpēc tagad mēģinām uzdzīt arī to, lai varam izturēt 60 minūtes fiziski aktīvā spēlē," izlases darba aizkulises pavēra Daugaviņš.

Hārtlijs treniņos ļoti bieži uzsverot, ka spēlētājiem laukumā daudz jārunā savā starpā. "Tas nav tikai hokejā vai citos sporta veidos, bet jebkurā citā nozarē, ja ar partneriem saproties un runā, tad ir vieglāk. Jebkurā darbā, arī jums žurnālistiem, tas taču ir svarīgi. Mums laukumā tas ir ļoti būtiski, lai sadalītu savas darbus. Spēle ir palikusi tik ātra, ka citreiz var nepagūt izglābt cita kļūdu, ja nenotiek komunikācija. Tieši tāpēc ir jārunā laukumā, lai sadalītu darbus," atzina izlases kapteinis.

Gatavojoties pasaules čempionāta valstsvienība līdz šim aizvadījusi četras no desmit plānotajām pārbaudes spēlēm, taču guvusi tikai divus vārtus, kas uztrauc kā trenerus un spēlētājus, tā līdzjutējus.

"Vārtu gūšana ir smags darbs. Citreiz spēle jāvienkāršo. Mēs jau labu laiku esam pieraduši, ka tikai izspēlējam, izspēlējam un izspēlējam. Atceros, ka jaunībā bez galvas skrēju vairāk uz vārtiem un momenti izveidojās paši no sevis. Skrienot agresīvi uz vārtiem ripas lēca ārā un bija izdevības. Hokejs ir ātrs un agresīvs, tāpēc spēle ir jāvienkāršo, jāmet un jāiet uz vārtiem. Kā saka, ja ne ar gaļu, tad ar raksturu jālien uz vārtiem. Tur, vārtu priekšā, protams, sāp, taču tur kur sāp, tur ir lielākie atalgojumi laukumā," par rezultativitāti sprieda Daugaviņš.

Viņš gan uzsvēra, ka Latvijas izlases sniegumā ir vērojams progress. "Pret Baltkrieviju jau varēja redzēt spēles zīmējumu. Bija momenti un spēle bija sakarīga, taču, kā jau teikts, realizācija kliboja. Taču jāatceras, ka lielai daļai ir bijis liels pārtraukums kopš sezonas beigām klubā. Uzreiz grūti ielekt vilcienā, jo golu garša ir jāsajūt. Tas nenāk viegli, bet noķerot momentu, kad spēle aiziet, viņa aiziet," sacīja hokejists.

Pirmajā pārbaudes spēlē pret Krievijas olimpisko izlasi, viņš iejutās arī trenera ādā, jo Hārtlijs uzbrucēju uzaicināja būt kopā ar komandu arī uz rezervistu soliņa. "Stāvēt uz treneru soliņa nav tas, ko šobrīd vēlos. Tur jūties diezgan bezspēcīgs. Tagad saprotu, kāpēc citreiz treneri lamājas uz spēlētājiem, jo viņi spēli grib tādu kā ir iedomājušies, bet laukumā ir pavisam kas cits. Labāk ir spēlēt," smejot sacīja hokejists.

Otrajā pārbaudes spēlē pret Franciju, kura notiks 22.aprīlī, atvadas no izlases būs pieredzējušajam vārtsargam Edgaram Masaļskim, un arī tāpēc tā būs komandai nozīmīga spēle.

"Edgars vienmēr ir bijis tas cilvēks, uz kuru varējām paļauties pie savas sliktās spēles. Viņš bija īsts līderis, jo vienmēr pierādīja, lai cik viņam ir grūti gājis klubā, allaž atnāca un sagatavoja sevi pasaules augstākajam līmenim. Ar viņu vienmēr ir bijis prieks spēlēt kopā un cerams, ka sanāks būt kopā ar viņu arī pēdējā spēlē izlasē. Viņš ir ne tikai labs vārtsargs un komandas biedrs, bet arī labs draugs. Visu cieņu Edgaram, jo viņš izdarījis lielu darbu valstij un ir pelnījis cieņu," vārtsargu slavēja ilggadīgais komandas biedrs izlasē.

Latvijas izlase turpina gatavoties maijā gaidāmajam pasaules čempionātam, kur Boba Hārtlija vadītā valstsvienība Ķelnē A apakšgrupā spēlēs pret Krieviju, ASV, Zviedriju, Slovākiju, Vāciju, Dāniju un Itāliju.