Krievija ļāva, Latvija neņēma
Latvijas izlases liktenis izšķirsies Šveices un ASV spēlē
– Šosezon jau Vjačeslavu Bikovu uzvarējāt, kad jūsu vadītais klubs MVD apspēleja CSKA...
– Jā, uzvarēju.
– Tagad gaidāms vēl viens čeļabinskiešu duelis. Vai jūs abus ar Bikovu vēl joprojām uztver kā čeļabinskiešus?
– Tas būs Latvijas un Krievijas duelis!
Savukārt Bikovs uz jautājumu – vai nebūs grūti savu komandu noskaņot cīņai pret Latviju, jo šai spēlei nav lielas nozīmes, atbildēja: „Savus padotos jau brīdināju – Latvijas izlases nenovērtēšana var ļoti bēdīgi beigties.”
Zinot to, ka šī spēle varēja izšķirt divu izlašu – Latvijas un Šveices iekļūšanu ceturtdaļfinālā, tomēr interesanti būtu zināt, kam piederēja Bikova cilvēciskās simpātijas? Latvijai, kuru vada viņa novadnieks? Vai Šveicei, kur Krievijas izlase galvenais treneris ir nostrādājis vairākus gadus, bet viņa dēls joprojām pārstāv Alpu zemes U-20 izlasi?
Krievu prognoze
„Latvijai šajā spēlē punkti ir daudz vairāk nepieciešami nekā Krievijai, tai pirmo vietu grupā neviens vairs nevar atņemt. Tā ka krieviem nav nozīmes īpaši censties,” raksta allhockey.ru.
Un turpina: „Vai Oļega Znaroka komanda spēs sasist nemotivētos čempionus? Tāds variants ir pieļaujams, tomēr svēti tam ticēt kategoriski aizliegts. Savukārt papildlaiks ir visnotaļ iespējams. Tā kā latviešiem nevajag nokārt degunu. Iespējas iegūt kādu punktu šajā spēlē viņiem ir.”
Ne gluži sportiski apsvērumi
Šajā gadsimtā pasaules čempionātos Krievija mūsu izlasi nav uzvarējusi ne reizi. Zaudējums Sanktpēterburgā (2000. gadā) ar 2:3 un Turku (2003) – ar 1:2, krievu pašapziņu ir aizskāris pamatīgi. Krievijā zaudējumus Latvijai visos līmeņos, jo īpaši politiskajā, vienkārši nesaprot. Tapēc cerēt, ka pašreizējā izlase bojās savu reputāciju, uzdāvinot Latvijai kaut vienu punktu, bija naivi.
Taču, ņenemot vērā sportisko pusi, bija kāds arguments, kas runāja Latvijas izlasei par labu. Lai gan oficiāli tas netiek tik plaši afišēts, tomēr kuluāros šajā pasaules čempionātā notiek cīņa ne tikai par medaļām, bet arī par to, kura hokeja skola, kura līga ir spēcīgāka – NHL vai jaunizveidotā KHL?
Papildus simpātijas no daudzu Krievijas līdzjutēju un speciālistu puses Latvijas izlasei dod tieši tas, ka liela daļa tās pārstāvju aizvadīto sezonu ir pavadījuši KHL. Tieši Latvijas izlase visuzskatāmāk nodemonstrējusi KHL spēku un lietderību. Par to ļoti priecājas Krievijā. Un tieši tas ļāva cerēt, ka Krievijā ne viens vien būs ieinteresēts, lai ceturtdaļfinalā spēlētu trīs izlases, kuras kodolu veido KHL spēlētāji, apliecinot tās ietekmes paplašināšanos.
Še dāvana! Paldies, nevajag...
Diemžēl savu iekļaušanu sastāvā jau kuro reizi neattaisnoja Oļegs Sorokins, izdarot sev tik raksturīgo – nepamatotu pārkāpumu situācijā, kur tas nebija nepieciešams, turklāt tālu no saviem vārtiem. Pirmais noraidījums un Krievija ieguva psiholoģisko pārsvaru – 1:0. Vēlāk krievu treneris Bikovs norādīja, ka pēc šiem vārtiem latviešu disciplīna pajuka un viņa padotajiem nekas neatlika kā vien palielināt rezultātu.
Dzēst šo kļūdu būtu iespējams tad, ja pēc lieliskas Sorokina piespēles izgājienu pret vārtsargu realizētu Miķelis Rēdlihs, taču arī šī iespēja mainīt spēles gaitu palika nerealizēta.
Kas attiecas uz disciplīnu, tad Sorokins nebija vienīgais grēkāzis, jo lielu daļu noraidījumu mūsējie nopelnīja nevis cīņā pie saviem vārtiem, bet viduszonā (Roberts Jekimovs) vai pretinieka laukuma pusē (Lauris Dārziņš).
Pēc tam, kad Latvijas izlase izgāza otrā perioda sākumu, nepilnās četrās minūtēs ielaižot trīs vārtus, mača liktenis bija izšķirts. Latvija cerību izglābties padarīja par neiespējamu un piedzīvoja zaudējumu ar 1:6.
Bažas rada ne tik vien rezultāts. Ir zudusi komandas spēle aizsardzībā. Un, kā norādīja Jānis Sprukts, šīs iezīmes jau bija redzamas, Latvijai spēlējot pret Franciju.
Vienīgos vārtus mūsējo labā guva Herberts Vasiļjevs.
Tagad Latvijas izlases liktenis izšķirsies Šveices un ASV spēlē. Ja amerikāņi uzvar vai zaudē papildlaikā, mēs turpinām cīņu par medaļām. Ja šveicieši uzvar papildlaikā, ceturtdaļfināls aiziet mums secen.
Latvijas izlases galvenais treneris
Oļegs Znaroks:— Novest spēli līdz papildlaikam bija iespējams, bet tad mums pirmajiem vajadzēja gūt vārtus. Otrajā periodā ātri ielaidām trīs vārtus, pēc kuriem uzvarēt Krieviju vairs nebija iespējams. Spēle nesanāca. Varēja just, ka tas mums bija ceturtais mačs piecu dienu laikā...
Krievijas izlases galvenais treneris
Vjačeslavs Bikovs:— Mēs šo spēli uztvērām ļoti nopietni, jo gatavojamies ceturtdaļfinālam un slīpējam piecnieku sadarbību. Šodien mēs labi nospēlējām nestandarta situācijās un, izvirzoties vadībā, kontrolējām spēles gaitu. Latvijas izlase centās mums uztiept pozicionālu aizsardzību, ļoti blīvi spēlēja vidējā zonā. Sākumā mēs ar to pārāk labi netikām galā. Taču, kad iemetām vārtus, Latvijas izlase „atvērās” un mums radās iespējas palielināt rezultātu. Mēs ar Oļegu Znaroku esam seni draugi un man ir prieks, ka viņam ir tik nopietna un laba komanda. Tas liecina, ka viņš ir labs speciālists.
Krievijas izlases uzbrucējs
Aleksandrs Frolovs:— Bija skaidrs, ka latviešiem ir neslikta komanda, kas pret mums cīnīsies. Tāpēc pirmās minūtes bija nervozas. Starpbrīdī treneris mums teica — galvenais ir kustība. Neapstāties, kustēties, ātri saspēlēties, neatslābināties... Un tas deva rezultātu.
Uzbrucējs Iļja Kovaļčuks:
— Es neteiktu, ka spēle bija viegla. Mēs bijām spiesti palielināt ātrumu, lai uzlauztu pretinieka blīvo aizsardzību. Starpbrīdī treneris mums atgādināja, ka Latvija ir cienījama izlase, pret kuru attiecīgi jāizturas. Visi redzēja, kā tā spēlēja pret zviedriem un šveiciešiem. Nedrīkstēja pieļaut, lai latvieši izlīdzina rezultātu. Paldies vārtsargam Sašam Jerjomenko, kurš vairākkārt mūs glāba...
Aivars Pastalnieks/Foto: IIHF, LETA
