Ģirts Ankipāns: Pieci iemesli, kāpēc Latvija zaudēja Zviedrijai
Kasjauns.lv pasaules čempionāta hokejā eksperts Ģirts Ankipāns piedāvā jums iepazīties ar savu viedokli, kāpēc spēle beidzās tieši tā, nevis citādāk. Likumsakarīgi vai tomēr nejaušība. Kas vainīgs un varbūt pat kurš?
Meistarība. Šis ir gadījums, kad pretinieks, protams, bija meistarīgāks, kas bija lieliski redzams ripas kontrolē, apvešanas tehnikā un ne tikai. Skatoties uz citiem rezultātiem, kad Norvēģija un Slovākija cieta smagas sagrāves, spēlējot otro dienu pēc kārtas, zviedriem tas netraucēja. Viņu izlasē ir tik meistarīgi un pie augsta līmeņa pieraduši hokejisti, ka pat tik liela slodze viņus neiespaido. Rodas iespaids, ka viņi dienu dienā būtu gatavi spēlēt nedēļu no vietas. Līdz ar to cerētā fiziskā un svaiguma pārākuma mums īsti nebija.
Kļūdas aizsardzībā. Viena lieta noved pie nākamās – pretinieku ātrums un meistarība ļauj viņiem brīžiem apspēlēt mūsu aizsargus, kad viņi neizvēlas pareizos risinājumus. Pirmie trīs vārti arī tika zaudēti pēc taktiskām kļūdām. Pirmajos ātrumā apspēlēja mūsu aizsargu un izgāja viens pret vienu, otrajā – neveiksmīga cīņa pie apmales un mūsu pašu aizsargs vārtu priekšā aizsedza vārtsarga redzamību, trešajos – skaista izspēle, kuras laikā savā zonā nesadalījām cilvēkus. Kļūdas nebija tik rupjas kā iepriekšējos mačos, taču pretinieku meistarība tās pārvērta zaudētos vārtos.
Pirmā trešdaļa. Puiši izgāja ļoti labi noskaņojušies spēlei, gatavi cīnīties un uzvarēt, taču trīs ielaistie vārti viņus manāmi piezemēja, kas bija redzams otrajā trešdaļā. Labi, pēc pirmajiem ātri izdevās atspēlēties, bet tik un tā domājams, ka bija uzdevums nenonākt zaudētājos, taču tas netika izpildīts. Līdz ar to bija jāmaina spēles taktika un jāuzbrūk aktīvāk, kas atkal pārvēršas pretuzbrukumu iespējās pretiniekiem. Būtu izdevies noturēties sākumā bez ielaistiem vārtiem, mača gaita būtu mums krietni labvēlīgāka.
Vairākums. Kā jau zviedriem ierasts, viņi bija paveikuši lielisku mājasdarbu un taktiski sagatavojušies spēlei pret Latviju. Īpaši izteikti tas bija attiecībā uz vairākumu. Bija redzams, ka ir kārtīgi izstudēts Itālijas mača video ieraksts un netika atļautas tās piespēles, kuras mums sanāca iepriekšējā spēlē. Varbūt vajadzēja vairākumā biežāk laist otro trijnieku (Sprukts, Karsums, Daugaviņš), kuriem spēle gāja no rokas, taču trenerim labāk redzams. Viņš uzticas pārbaudītām vērtībām, hokejistiem, par kuru varējumu viņš nešaubās.
Tiesneši. Man nepatīk komentēt tiesnešu sniegumu, taču jau pirmajā uzbrukumā pret Herbertu Vasiļjevu bija noteikumu pārkāpums. Bija jābūt divām minūtēm, varbūt pat „bullītim”, taču nekā – pretuzbrukums, un mēs zaudējam vārtus. Visticamāk, tiesneši nevēlējās jau pašā sākumā kādu noraidīt, taču, manuprāt, pārkāpums bija, un tas noteikti būtu mainījis mača gaitu. Bija dažas strīdīgas epizodes arī vēlāk, tāpēc mača tiesnešu darbību par sekmīgu es neuzskatu.
Komentārs. Savu debiju pasaules čempionātā mačā pret Zviedriju piedzīvoja viens no talantīgākajiem Latvijas hokeja aizsargiem Artūrs Kulda. Viņš atstāja laba Ziemeļamerikas hokeja aizsarga iespaidu – stabils, spēcīgs aizsargs, patīk agresīvi spēlēt vārtu priekšā un pie apmalēm, visās epizodēs iet līdz galam (pabeidz ar spēka paņēmienu). Nedaudz gan Kulda ir vainojams otro vārtu zaudējumā, jo aizsedza Edgaram Masaļskim redzamību, taču epizode neradās viņa vainas dēļ. Man patika viņa sniegums.
