Jaunatnes hokejā vidēji spēlē viens spēlētājs gūst smadzeņu satricinājumu
Iespēja jauniešiem hokejā traumēt galvu ir daudz lielāka, nekā tika uzskatīts iepriekš, jo vidēji ik spēlē viens hokejists gūst smadzeņu satricinājumu, liecina Ziemeļamerikā veikta neatkarīga pētījuma dati.
Pētījuma rezultātus šonedēļ paziņoja žurnālistiem Toronto un publicēja medicīnas žurnālā "Neurosurgical Focus". Pētījuma vadītājs Pols Šons Eklins kā ārsts junioru hokejā darbojas deviņus gadus, taču viņš atzina, ka iegūtie dati lielā mērā ir negaidīti.
Eklins kopā ar kolēģiem 2009./2010. gada sezonā sekoja divām Ontario junioru komandām, kurās spēlēja 16 līdz 21 gadu veci hokejisti, kas pretendē uz iekļūšanu ASV studentu sporta (NCAA) I divīzijas vienībās. Pēc apkopotās statistikas speciālisti konstatēja, ka vidēji 1000 cilvēkspēlēs ir 21,5 smadzeņu satricinājumu gadījumu jeb aptuveni viena smadzeņu trauma katrā spēlē.
Iepriekš pētījumā NCAA hokeja programmā konstatēja vidēji 3,1 smadzeņu satricinājumu 1000 cilvēkspēlēs, taču jauno datu būtisko atšķirību speciālisti skaidroja ar atšķirīgu izmantoto metodiku. Ja paļaujas uz spēlētāju ziņojumiem par gūtajām traumām, fiksēto gadījumu skaits ir daudz mazāks, paskaidroja Bostonas universitātes neiroķirurgs Roberts Kantu. Savukārt kvalificēti speciālisti, novērtējot spēlētāju reakciju pēc spēcīgām sadursmēm un vēlāk viņus pārbaudot, var precīzāk noteikt smadzeņu satricinājuma gūšanas faktu.
Pētījumā arī konstatēts, ka spēlētāji izjūt spiedienu no vecākiem, treneriem, kluba vadības un komandas biedriem ignorēt smadzeņu satricinājumu un doties laukumā, pat neraugoties uz ārstu norādījumiem. Viens no pētījumā iesaistītās komandas ģenerālmenedžeriem pēc astoņiem fiksētiem smadzeņu satricinājumiem sezonas vidū atteicās turpmāk piedalīties medicīnas programmā un atlikušajās spēlēs neziņoja vairs ne par vienu spēlētāju gūtu galvas traumu.
Hokejs un amerikāņu futbols ir divi sporta veidi ar visaugstāko risku gūt smadzeņu satricinājumu, rakstīja "Neurosurgical Focus". Taču spēlētāji nereti neziņo par galvas traumas simptomiem, jo nevēlas pasliktināt savas pozīcijas komandā, vai arī tādēļ, ka neapzinās smadzeņu satricinājumu ilgtermiņa ietekmi uz veselību. Pētījumā ieteikts hokejistus izglītot par smadzeņu satricinājumu nopietnību, savukārt apkārtējiem respektēt sportistu tiesības uz veselību ilgtermiņā.
BNS
