Elīna Babkina par attiecībām ar treneri, veiksmīgo sezonu un WNBA

Elīna sākotnēji žurnālam “Klubs” bija piekritusi arī uz pikantu fotosesiju, tomēr neilgi pirms intervijas pārdomāja: “Es neesmu modele. Esmu basketboliste. Iepriekš, kad piekritu, vairāk domāju par to, ka man patīk fotografēšanās. Tomēr erotiskajā fotosesijā labāk ne.”

Par attiecībām ar treneri

Elīna Babkina žurnālam "Klubs" atklāj, ka ar treneri pirms iespējamās erotiskās fotosesijas nav konsultējusies, kā arī nepiekrīt, ka viņai ar Georgu Dikeulaku būtu īpašākas attiecības nekā citām spēlētājām: "Georgs ir pazīstams ar to, ka viņam ir labas attiecības ar visām spēlētājām, ne tikai ar saspēles vadītājām. Ar šo treneri biju jau kopā Polijā, Gdiņas “Lotos”. Mēs ļoti daudz runājām par basketbolu. Viņš daudz skaidroja, kādai jābūt laukumā, ko vēlas sagaidīt. Varu viņam pateikt lielu paldies par manu izaugsmi. Tiešām ir sajūta, ka esmu atradusi šim posmam īsto treneri. Man diezgan labi Polijā veicās arī sezonas pirmajā pusē (Dikeulaks pie Gdiņas “Lotos” stūres stājās janvāra sākumā), bet, kad atnāca Georgs, atvēros vēl vairāk. Treneris ļoti uzticējās, saskatīja, ko no manis var dabūt laukā. Bija viens no nedaudzajiem, kas ticēja, ka varu atgriezties basketbolā. Tas ir tikai normāli, ka es labi kontaktējos ar treneri. Katram spēlētājam jau nevar uzticēties. Es pierādīju, ka man var. Man nekas netika dots tāpat vien. Es ļoti strādāju individuāli, lai uzlabotu sniegumu, no savas kabatas apmaksāju fiziskās sagatavotības treneri. Viss, ko esmu sasniegusi, ir panākts ar smagu darbu."

"Es to nejūtu, ka trenerim patīku labāk. Tā kā viņš mani vislabāk pazīst, es visvairāk “dabūju iekšās”. Esmu izsviesta pat no treniņiem. Piemēram, kad esmu slikti trenējusies, neesmu koncentrējusies, treneris saka: “Paldies, Elīna, vari iet mājās!”  Uz mani viņš to vien dara, kā auro. Cik daudz reižu ģērbtuvēs Polijā esmu līdz asarām! Viņš zina, ka varu spēlēt vēl labāk. Georgs ir godīgs. Kad nespēlēju labi, sēžu uz soliņa, mani nelaiž laukumā. Tā ir bijis ļoti bieži," žurnālam "Klubs" pastāstīja Latvijas izlases saspēles vadītāja. 

Tāpat Elīna noliedz, ka treneris ir vienīgais iemesls, kāpēc viņa karjeru turpinās Turcijas superklubā Stambulas "Fenerbahce". "Tā nav taisnība, ka Turcijā spēlēšu vienīgi Dikeulaka dēļ. Par mani šis klubs sāka interesēties jau tad, kad mēs ar “Lotos” Eirolīgā labi nospēlējām ar turcietēm – es guvu 21 punktu, un kopš tā laika turki uz mani ir uzlikuši aci. Aprīļa sākumā sākās zvani. Tobrīd vēl nebija zināms, ka Dikeulaks trenēs šo klubu. Bet esmu priecīga, ka viņš tur būs.  Tā komanda ir augstākais punkts, uz kuru tiecas daudzas spēlētājas. Būtu muļķīgi atteikties. Man ir tik liels prieks, ka arī Zanīte Tamane tur būs. Jau tagad zinu, ka nebūs viegli. Trakie turku fani."

Negaidītā WNBA iespēja

Babkinai iespēja izmēģināt spēkus pasaules spēcīgākajā sieviešu basketbola līgā radās gluži nejauši. Tomēr šī iespēja pagaidām netiks izmantota. "Reiz pēc kādas spēles ievēroju, ka mobilajā telefonā ir daudz neatbildētu zvanu no mana aģenta. Domāju – kas noticis? Vispirms bija uzaicinājums doties uz Sietlas “Storm” nometni. Jau tas bija pilnīgi negaidīti. Biju sajūsmā. Arī par nokļūšanu draftā neko nezināju. Vienos naktī zvanīja komandas biedrene un labākā draudzene Milka Bjelica (viena no Melnkalnes izlases līderēm šajā Eiropas čempionātā): “Elīna, apsveicu, tu esi tikusi draftā!” Es neticēju, man šķita, ka viņa ir ko saēdusies. Iegāju internetā. Paskatījos telefonā, jau bija sasūtītas daudzas īsziņas ar apsveikumiem. Sākumā domāju, ka braukšu, jo ne katru dienu ir tāds piedāvājums. Tad pakonsultējos ar savu aģentu, vecākiem, treneri un tā kā piezemējos. Vēl jāprogresē. Jāpastrādā svaru zālē, jāuzaudzē masa."

Tāpat saspēles vadītāja atzīst, ka atteikšanos no WNBA nenožēlo, jo vēlas uzspēlēt savās otrajā olimpiskajās spēlēs. "Ja godīgi, tad neko nenožēloju. Varbūt neaizbraukšu nākamgad, jo tas ir olimpiskais gads, un man ļoti gribas spēlēt Latvijas izlasē. Mums ir ļoti labas iespējas kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Ir forši pārstāvēt savu valsti. WNBA nekur nepazudīs. Zinu, ka agrāk vai vēlāk es būšu Amerikā. Piedāvājums paliek spēkā. Atzīstos, es neskatos WNBA spēles, man nav ne mazākās nojausmas, kas un kā tur notiek. Man nepatīk basketbolu skatīties pa televizoru."

Elīna atkal ir brīva meitene

Babkina pastāstīja, ka ne vien treniņi, bet arī brīvais laiks Polijā tiek pavadīts pārsvarā ar komandas biedrenēm un savu labāko draudzeni, ar kuru ir kopīgas intereses: "Ar draudzeni Milku diezgan bieži braucam uz lielveikaliem vai viena pie otras ciemos. Ik trešo dienu visa komanda kopīgi devās vakariņās. Krīzi Polijā nejūt, tur viss ir tik lēts."

Tomēr dzīve Polijā ir ieviesusi izmaiņas privātajā dzīvē, jo šobrīd talantīgā aizsardze ir kļuvusi par brīvu meiteni: "Pirms Ziemassvētkiem es izšķīros ar savu draugu... Žēl, ka tā sanāca. Jutu, ka vairs nav tas, kas bija. Mēs joprojām uzturam draudzīgas attiecības. Nav nekāda naida. Par šo cilvēku varu pateikt tikai to labāko. Lai viņam viss izdodas. Kopā bijām trīs gadus. Es pat nezinu, vai atradīšu ko labāku. Ar viņu kopā tiešām jutos kā maza princesīte. Mani nēsāja uz rokām. Citi varēja mūs apskaust. Viņš manis dēļ bija gatavs darīt visu. Vienkārši vairs nebija to jūtu, kas agrāk."

Ģimenes loma

Elīna Babkina savā dzīvē īpašu vietu ir atvēlējusi ģimenei, ar kuru gan pēdējā laikā sanāk būtu kopā krietni retāk nekā gribētos: "Mana mammīte ir visu laiku mīļākais un gādīgākais cilvēciņš pasaulē. Vienmēr, kad atbraucu mājās, viņa jau ir sagatavojusi visu, kas man garšo. Tas ir cilvēks, kura dēļ man gribas atgriezties mājās. Savu māsiņu diemžēl redzu reti, jo viņā dzīvo Dublinā. Bet mēs bieži braucam atpūsties, un viņa ir visuzticamākais cilvēks, ar kuru es varu izrunāties par jebko. Man tiešām māsas pietrūkst. Jo viņa ir pirmā, kurai zvanu un lūdzu padomu. Viņa vienmēr būs manā pusē. Mans tētis – pati nopietnība. Es savam tētukam vienmēr būšu tā mazā, jaukā meitenīte, kuru viņš gribēs samīļot. Esmu visjaunākā, un visi grib mani palutināt. Patiesībā mana ģimene ir visjaukākais, kas man dzīvē ir.

Cik sevi atceros, tad tik spēlēju basketbolu, jo mana mammīte strādāja VEF kafejnīcā. Līdzās sporta zālē parasti trenējās puiši, un es, vēl maziņa būdama, pēc skolas vienmēr gāju mētāt bumbu, šad tad trenējos ar puišiem, līdz mani aizsūtīja uz meiteņu basketbola skolu “Rīdzene”."

Par vecumdienām un ģimenes dibināšanu Elīna vēl negrib domāt, un noteikti to nemeklēs savā jaunajā darba vietā Turcijā. "Par vecumdienām, neviena sieviete nevēlas domāt. Kāda tur ģimene 22 gados! Basketbols arī nav mūžīgs. Cik es vēl ilgi spēlēšu? Kādus desmit gadus. Tikko noslēdzu līgumu ar “Fenerbahce”, sākās ārprāts. Manā “Facebook” katru dienu parādās 20 jaunas vēstules ar dažādiem uzaicinājumiem. Es pat nezinu, ko darīt, bail vērt vaļā. Droši vien uz Stambulu došos 1. septembrī, kad man sākas līgums."

Sieviešu basketbols patīk miljoniem līdzjutēju

Tāpat intervijā Elīna atceras arī savus karjeras smagākos brīžus. "Bija laiks, kad neviens man neticēja, – basketbolā veicās arvien sliktāk. Bet – kas nevar tevi nogalināt, padara tevi vēl stiprāku. Šā pārdzīvojuma dēļ tiešām kļuvu stiprāka.

Babkinu neuztrauc, ka Latvijas basketbola leģenda Valdis Valters sieviešu basketbolu neuzskata par basketbolu. "Nav svarīgi, kā viņš to sauc. Tas ir sports, ko arī sievietēm ļoti patīk spēlēt. Un sieviešu basketbolam ir miljoniem fanu visā pasaulē."

Optimistiskā prognoze

Jau pirms Eiropas čempionāta viena no sieviešu izlases līderēm savās prognozēs bija ļoti optimistiska, šobrīd mēs redzam, ka tam ir arī reāls pamats: "Ceru uz četrinieku. Lai gan šogad izlasē nav izteiktas līderes, mēs nebaidāmies ne no viena. Nekas jau nav mainījies. Visām ir viens mērķis – uzvarēt un tikt uz olimpiskajām spēlēm Londonā."

Raksta autors: Aivars Pastalnieks, raksts pārpublicēts no žurnāla "Klubs"/Foto: Evija Trifanova/LETA