Dzelzs vīra Kārļa Skrastiņa pēdējā intervija

Augusta beigās Kārlis Skrastiņš Jaroslavļas „Lokomotiv” sastāvā izcīnīja savu pirmo godalgu Kontinentālajā Hokeja līgā. Tiesa, tās bija pirmssezonas sacensības, tāpēc saņemot „Latvijas Dzelzceļa” kausu, hokejists neslēpa, ka uzvara, protams, ir patīkama, tomēr pārlieku sapriecājies viņš neesot.

Vēlējās cīnīties KHL

Pēc uzvaras otrajā spēlē „Latvijas Dzelzceļa” kausā, vēl tikai cerot uz panākumu visā turnīrā, latviešu aizsargs ģērbtuvēs atbrīvojās no savas hokeja formas un pie „Arēnas Rīga” dienesta izejas iznāca sasveicināties ar saviem Rīgas draugiem. Rokā Kārlim bija hokeja nūja, ko viņš ar sev raksturīgo labestīgo smaidu pasniedza savu draugu dēlēnam. „Vai šodien atkal atbrauksi pie mums?” vaicāja priekā starojošā puisēna vecāki. „Vēl nezinu, vai būs laiks,” atbildēja Skrastiņš. „Es arī nezinu. Domāju, vai gatavot pusdienas vai nē,” noteica hokejista Rīgas paziņa. „Sazvanīsimies, labi?!” pasmaidīja Kārlis, un steidzīgi posās atpakaļ pie saviem komandas biedriem, lai ar tiem pēc spēles izpildītu vingrinājumus un apskrietu kādu apli ap arēnu. Žurnālam „Kas Jauns” viņš apsolīja sniegt interviju, taču pēc fizisko aktivitāšu veikšanas atzina, ka pašlaik gan viņam atkal esot jāsteidzas. Nosaucis savu mobilā tālruņa numuru, Kārlis Skrastiņš piedāvāja, ka pastāstīs visu telefoniski.

Kad žurnāls „Kas Jauns” sazinājās ar Kārli, viņa jaunā komanda Jaroslavļas „Lokomativ” jau bija „Latvijas Dzelzceļa” kausa īpašnieki. „Emocijas ir lieliskas, jo mums izdevās izcīnīt pārliecinošas uzvaras visās trīs spēlēs. Taču šo kausu kaut kā uztveru ar vēsu prātu, un neuzskatu par dižu sasniegumu, jo šis tomēr bija pirmssezonas turnīrs, kurš mums, komandai, bija vairāk kā treniņš saspēlēties citam ar citu. Arī pats aizvien vēl iejūtos komandā, lēnā garā pierodu pie sastāva, pie cita spēlēšanas stila,” sarunā ar „Kas Jauns” stāstīja Kārlis Skrastiņš, neslēpdams, ka ir nobriedis parādīt sevi no labākās puses arī KHL klubā.

Krievijā nesmādēja fordiņu

Kārlis atklāja, ka jaunajā dzīvesvietā Jaroslavļā jau iekārtojies, un šajā Krievijas pilsētā viņam itin labi patīkot. „Jau pirmajā dienā, kad ierados, man piedāvāja apskatīt trīs dzīvokļus, no kuriem sev tīkamāko arī izvēlējos. Tas atrodas pašā pilsētas centrā, tuvu ir gan veikali, gan manu komandas biedru iecienītākie restorāni, gan arī zāle – ar mašīnu braucot visur, kur nepieciešams, varu nokļūt 15 – 20 minūšu laikā. Dzīvoklis nav milzīgs – tajā ir divas istabas, virtuve, vannas istaba, toties tas ir pilnīgi jauns, mājīgs, un man tur patīk,” ar dzīvošanas apstākļiem tālajā pilsētā iepazīstināja hokejists. Latviešu sportistam klubs piešķīris lietošanā arī automašīnu. „Viņiem ir divi varianti – Nissan vai Ford. Es izvēlējos Ford vieglo auto. Tā ir normāla, galvenais, ka varu aizbraukt, kurp nepieciešams,” kā ierasts, savā vienkāršībā stāstīja Skrastiņš.

Ar komandas biedriem no Jaroslavļas „Lokomotiv” latvietis jau bija paguvis sadraudzēties, un sacīja, ka garlaicīgi viņam Krievijā neesot. „Mēs daudz laika pavadām kopā, jo divreiz dienā ir treniņi. Tā kā vairums ir jaunie spēlētāji, un ar visiem diezgan ātri atradu kopīgu valodu,” priecājās Kārlis.

Priecājas par iespēju satikt mammu

„Latvijas Dzelzceļa” kausa izcīņas laikā, atrodoties Latvijā, Skrastiņš dzīvoja nevis savās mājās Baltezerā, ko sportista ģimene vairākus gadus īrējusi no miljonāra Jūlija Krūmiņa, bet gan nakšņoja kopā ar saviem komandas biedriem viesnīcā „Rīdzene”. Kad sestdienas vakarā, lustīgi nosvinējuši uzvaru, pārējie „Lokomotiv” spēlētāji ar čarterreisu bija jau devušies uz Maskavu, Skrastiņš pāris dienu vēl uzkavējās Rīgā. „Man atļāva palikt, jo treniņš ir tikai otrdien. Ļoti gribējās aizbraukt ciemos pie mammas, satikties ar brāli, māsām un Rīgas draugiem,” par ilgi gaidīto tikšanos ar saviem tuviniekiem priecīgi satraukts bija piecu bērnu ģimenē augušais Kārlis Skrastiņš, Unas, Ievas, Rutas un Ata brālis. Sportists arī paskaidroja, ka īpaši nozīmīga šī satikšanās ar tuviniekiem esot tamdēļ, ka šī vasara viņam Latvijā sanākusi dikti īsa. „Ja parasti šeit vasaras laikā pavadīju trīs mēnešus, tad šogad, sakarā ar pāriešanu no NHL uz KHL, sanāca tikai mēnesis. Bet tas pagāja forši,” apmierināti smaidīja talantīgais latviešu sportists, kurš savā brīvajā laikā kopā ar NHL hokejistu Oskaru Bārtuli paguva Latvijā sarīkot arī treniņnometni jaunajiem censoņiem. „Tā man bija ļoti interesanta lieta, paraudzīties, kā tas ir – nevis pašam būt tas, kas tiek apmācīts un trenēts, bet gan mācīt citus. Neesmu vēl domājis, vai pēc hokejista karjeras beigām pats pievērsīšos trenera darbam, tomēr neizslēdzu šādu iespēju. Vasaras nometnes laikā man tas patiešām iepatikās un ieinteresēja. Ir patīkami, ja savu pieredzi varu nodot tālāk jaunajai paaudzei,” žurnālam „Kas Jauns” atzina Nacionālajā Hokeja līgā pieredzi guvušais latviešu hokeja aizsargs.

Atgādinām, ka dažādos NHL klubos Kārlis Skrastiņš spēlējis jau kopš 1998. gada, un kopskaitā dažādos klubos aizvadījis 11 savas profesionālās hokejista karjeras gadus (vienu sezonu NHL bija lokauts). Pirms dažiem gadiem latviešu aizsargs par izturību un pēc kārtas aizvadītām 487 spēlēm saņēma „Iron Man” jeb „Dzelzs vīra” titulu. Beidzamās divas sezonas Skrastiņš pavadīja Teksasas štatā, kur cīnījās NHL kluba Dalasas „Stars” sastāvā.

Diemžēl savu pirmo sezonu Kontinentālajā Hokeja līgā latviešu aizsargam liktenis tā arī neatvēlēja iesākt. Dodoties uz sezonas atklāšanas spēli, kas 8. septembrī bija paredzēta Baltkrievijā pret „Dinamo Minska” komandu, lidmašīna avarēja, un aviokatastrofā gāja bojā gandrīz visa Jaroslavļas „Lokomotiv” komanda, arī mūsu Dzelzs vīrs Kārlis Skrastiņš.

Kārļa Skrastiņa dzīves mirkļi

Traģiskā aviokatastrofa Jaroslavļā