Biedriņš: „Skrastiņš man bija paraugs!”

„Kārlim dzīvē bija divas svarīgākās lietas – viņa ģimene un sports. Hokejam viņš atdevās pilnībā, un ļoti cienīju gan viņa attieksmi pret darbu, gan arī darba ētiku. Kārlis savas izturības un pašaizliedzīguma dēļ patiešām bija īsts Dzelzs vīrs, ne velti viņš NHL saņēma šo titulu. Bet uz sasniegumiem Skrastiņš tiecās nevis paļaudamies uz talantu un veiksmi, bet gan caur sūru darbu, neskaitāmām traumām un milzīgām sāpēm. Arī man viņš bija kā paraugs,” kasjauns.lv atzīst Andris Biedriņš.

Biedriņš neslēpj, ka ar Skrastiņu nav bijuši sirdsdraugi, tomēr tā kā abi strādājuši Amerikā, kā tautieši un profesionāli sportisti viens otru vienmēr atbalstījuši. „Es vairākkārt braucu uz Kārļa spēlēm, bet viņš – uz manējām. Pirms pieciem gadiem biju arī uz klātienē apmeklēju arī apbalvošanas ceremoniju, kurā par 487 pēc kārtas aizvadītām spēlēm par izturību Kārli titulēja kā Dzelzs vīru. Aizvien nespēju noticēt, ka Kārļa vairs nav. Beidzamos pāris gadus pa vasarām, esot Latvijā, abi bijām arī kaimiņi Baltezerā, bieži satikāmies, taču tā arī nepaguvām ne kopā pacept šašliku, ne pavizināties ezerā, ne iepazīties tuvāk,” nopūšas Andris Biedriņš.

Aviokatastrofa, kurā gāja bojā visa KHL Jaroslavļas „Lokomativ” komanda, un arī Latvijas izlases hokejists Kārlis Skrastiņš, arī basketbolistam Andrim Biedriņam likusi aizdomāties par prioritātēm savā dzīvē. „Kā jau profesionālajā sportā, arī man gandrīz pus sezona paiet lidojumos. Ir bijušas reizes, kad braucām cauri vētrām, sliktos laikapstākļos, lidmašīna šūpojās un kratījās... Ir bijušas patiešām baisas sajūtas. Neviens nav pasargāts. Mums jābūt pateicīgiem par to, kas mums šajā dzīvē ir dots, jānovērtē gan tie cilvēki, kas mums ir līdzās un ir dārgi, gan tas laiks, kas dots,” saka Andris Biedriņš.

Kārļa Skrastiņa tuvāko draugu atmiņas lasiet žurnāla „Kas Jauns” 13. septembra numurā.