Latviete Juta Vējiņa atkal kļūst par Anglijas čempioni boksā. FOTO

­

Prestižo titulu 25 gadus vecā Juta Vējiņa (svara kategorija līdz 63,5 kg) pirmo reizi izcīnīja pērn, un nu viņai izdevies to noturēt atkārtoti, raksta Anglijas latviešu portāls anglobaticnews.com.uk. Juta dzīvo Bornmoutas pilsētā Anglijas dienvidos. Lai pilnveidotu sportistes karjeru, viņa uz turieni aizbrauca pirms dažiem gadiem.

Ziemassvētku laikā viņa atkārtoti kļuva par Anglijas amatieru čempioni boksā, uzvarot fināla cīņu pret Lauru Keronu Mančestrā. Viņas boksa kluba „Oakmead ABC” treneris Džons Hamerstouns  Jutu slavē kā spēka pilnu: „Viņas agresīvā tehnika bija pārliecinoša. Ar pāris spēka sitieniem viņa ātri izvirzījās vadībā un tā noturējās visus cīņas raundus. Juta cīņai bija ļoti labi sagatavojusies un šo titulu ir pelnījusi.”

Portālam anglobalticnews.co.uk viņa atklāj, ka joprojām sapņo par dalību Londonas olimpiskajās spēlēs šovasar. Pirms tam viņai gan jāpiedalās pasaules čempionātā Pekinā, un tam uzņēmīgā sportiste pašlaik gatavojas gan fiziski gan finansiāli. Paralēli savam pamatdarbam, krupjē amatam kazino, viņa aktīvi trenējas un krāj naudu Pekinai.

Portālam sportacentrs.com Vējiņa atzina: „Pirmajā raundā izgāju ar mērķi būt agresīvai, taču jau pēc pirmajām 10 sekundēm sapratu, ka pretiniecei ir sava taktika. Parasti es gaidu uzbrukumu, lai atbildētu ar spēcīgu pretuzbrukumu, taču šoreiz mana pretiniece cirkulēja man apkārt, ļaujot kontrolēt ringa centru. Turklāt viņa neuzbruka, gaidīja mani uzbrūkam. Nācās mainīt savu taktiku un uzbrukt pirmajai... viņa centās atbildēt ar pretuzbrukumu, taču trīs raundu laikā vairāk par diviem tīriem sitieniem viņai neizdevās realizēt. Sākumā biju pārsteigta par pretinieces izvēli, taču, tā kā esmu iemantojusi agresīvas meitenes reputāciju, plus visi zina, ka mani sitieni ir ļoti spēcīgi, viņas taktika bija saprotama.

Esmu ļoti priecīga par rezultātu un atkārtotu čempiones titulu. Lai uzvarētu, ieguldīju milzīgu darbu - daudz skrēju, trenējos, aizvadīju daudz treniņcīņu. To visu apvienot ar darbu nebija viegli, taču, ja tas būtu viegli, tad varbūt nebūtu tāda gandarījuma. Mēs, latvieši, esam spēcīga tauta ar fantastisku potenciālu. Ja vien mēs tam ticētu, pasaulē mēs būtu atpazīstama kā maza, bet ļoti spēcīgu un talantīgu cilvēku valsts.”

Par savu karjeru Juta Vējiņa anglobalticnews.co.uk ir stāstījusi: „Es uzaugu Cēsīs, mācījos fantastiskā skolā, Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijā. Kad man bija pieci seši gadi, nodarbojos ar dejošanu, kas man ļoti patika. Dejošana man joprojām ir ļoti mīļa. Kad man bija 14 gadu, skolā parādījās karatē pulciņš. Man nekad labi neveicās sportā, vispār biju kautrīga meitene, taču enerģijas man bija pārpārēm. Kādu dienu, esot mājās, mans tētis pajokoja, ka man ir pārāk daudz enerģijas un viņš mani vedīs uz karatē pulciņu. Lai gan viņš to bija domājis kā joku, man acis iedegās, un tiešām gribēju to pamēģināt. Savukārt viņš  savus vārdus atpakaļ vairs nevarēja paņemt, un, tā kā bija to pateicis, nācās arī mani vest. Tā nu, kad pievienojos skolas karatē pulciņam, man bija labi rezultāti, par lielu prieku, uzlabojās arī manas sekmes sportā. Pēc skolas un četru gadu treniņiem karatē es turpat, Cēsīs, sāku apmeklēt kikboksu, kad pārbraucu studēt uz Rīgu, turpināju tajā trenēties. Diemžēl ieguvu smagu ceļgala traumu, ar ko treniņi kikboksā man bija jāpārtrauc uz gadu. Tā nu es nokļuvu boksā, jo te ceļgali nav tik svarīgi, bet jāstrādā ar citām ķermeņa daļām.”