Olimpiskās komitejas prezidents lepni paziņo, ka Krievija ir uzvarējusi dopinga sērgu
Krievijas Olimpiskās komitejas (OKR) prezidents Aleksandrs Žukovs trešdien, uzstājoties Nacionālo olimpisko komiteju asociācijas (ANOC) ģenerālajā asamblejā Dohā, uzsvēris, ka Krievija ir atrisinājusi savas problēmas ar dopingu, tāpēc šīs valsts sportistiem jāļauj piedalīties starptautiskajās sacensībās.
Žukovs uzsvēra, ka Krievija pēc tam, kad tika ziņots par valsts izveidotu un atbalstītu dopinga sistēmu, ieviesusi jaunus un daudz striktākus likumus cīņā pret dopinga lietotājiem.
Līdz šim Maskava allaž noliegusi, ka valdība bijusi iesaistīta dopinga sistēmas izveidošanā un atbalstīšanā.
Žukovs norādīja, ka Krievijā tagad ir paredzēts cietumsods treneriem, kuri piespiež savus audzēkņus krāpties, tāpat kriminālatbildība paredzēta arī sporta funkcionāriem, kuri atbalstījuši vai pieseguši dopinga lietošanas gadījumus. Jaunie antidopinga noteikumi novembrī apstiprināti Valsts domē un trešdien arī senātā, taču tos vēl jāizsludina valsts prezidentam Vladimiram Putinam.
OKR vadītājs arī norādīja, ka vairāki desmiti vainīgo personu jau saņēmuši sodus, tiekot izslēgti no Krievijas sporta sistēmas, kas šobrīd esot pilnīgi neatkarīga, tāpēc atbilst Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) prasībām.
"Mūsu spertie soļi un rīcība bijusi sistemātiska un konsekventa, tiekot īstenotai visos līmeņos. Esam darījuši visu, kas mūsu spēkos, lai nodrošinātu pilnīgu sadarbību un darba koordināciju ar visām starptautiskajām sporta organizācijām, dopinga aģentūrām un komisijām," norādīja Žukovs.
LETA jau ziņoja, ka Krievijas sportu pēdējā gada laikā satricinājuši neskaitāmi dopinga skandāli. Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) pēc tā dēvētā Ričarda Maklarena ziņojuma, kurā tika norādīts uz valsts atbalstītu dopinga sistēmu, kuras pamatā bija pozitīvu dopinga analīžu nomainīšana pret negatīvām, aicināja atbildīgās organizācijas aizliegt Krievijas sportistiem startēt starptautiskajās sacensībās, tostarp Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) šo aicinājumu neatbalstīja, ļaujot starptautiskajām federācijām pašām izlemt, vai pielaist krievu atlētus startiem. Dažas federācijas, piemēram, vieglatlētikā un svarcelšanā, šo iespēju izmantoja. Tiesa, pretēju lēmumu pieņēma Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, tāpēc Krievijas sportisti nestartēja Riodežaneiro paraolimpiskajās spēlēs.
Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) piešķirtā pagaidu diskvalifikācija Krievijas Vieglatlētikas federācijai (VFLA) joprojām ir spēkā, tāpēc šīs valsts sportisti starptautiskās sacensībās var startēt tikai pēc īpašas atļaujas saņemšanas.
Tāpat joprojām nedarbojas Krievijas Antidopinga aģentūra (RUSADA). Žukovs uzsvēra, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk atjaunot tās darbību, jo starptautiskie pārbaudītāji nespēj veikt tikt efektīvu kontroli, kā to varētu RUSADA.
"Ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk atjaunot RUSADA darbību un atjaunot uzticības atmosfēru. Mēs esam gatavi cieši sadarboties ar WADA un SOK," bilda Žukovs, atbildot uz iepriekš WADA vadītāja Kreiga Rīdija izteikto aicinājumu pret Krievijas sportu vērst vēl bargākas sankcijas.
