Sociālie tīkli notrulina prātu un grauj tavas izredzes darba tirgū
Mūsdienu darba tirgū sociālajiem tīkliem, bez šaubām, ir liela loma – netrūkst stāstu par iekārtošanos darbā, atsaucoties uz kādu vakanci, ar kuru feisbukā dalījušies draugi. Tevis paša feisbuka profila saturam savukārt var būt izšķiroša nozīme cīņā par kāroto amatu. Pavisam citādi uzskata Džordžtaunas Universitātes datorzinātņu profesors Kals Ņūports – viņaprāt, pārlieku liela aizraušanās ar sociālajiem tīkliem var kaitēt karjeras izaugsmei.
Mēs dzīvojam laikā, kad programmēšanas iemaņas ir zelta vērtē un prasme apieties ar Instagram tiek uzskatīta par profesiju. Tipiskam mūsdienu jaunietim pavisam noteikti ir blogs vai tvitera konts, kurā nemitīgi ziņot par savām ikdienas gaitām, domām un uzskatiem. Jau sen zināms, ka darba devēji ņem vērā jaunā darbaspēka spējas pašapliecināties internetā, un katrs potenciālais amata kandidāts tiek rūpīgi izpētīts un vērtēts pēc viņa darbībām sociālajos tīklos.
Vai feisbuks liecina par cilvēka prastumu?
Lai arī aktīva darbošanās virtuālajā vidē pašreizējā sociālo tīklu popularitātes bumā tiek uzskatīta par svarīgu sava tēla veidošanas aspektu, ne visi šīs jomas eksperti ir vienisprātis – asu nostāju pret sociālo tīklu bumu pauž pat atsevišķi datorzinātņu speciālisti. Džordžtaunas Universitātes profesors (Vašingtona, ASV) Kals Ņūports aktīvi iestājas par izdzēšanos no jebkāda veida sociālajiem tīkliem, ziņo britu medijs Independent.co.uk. Tiesa gan, viņš pats nekad mūžā nav bijis reģistrējies šādā vietnē.
Taču akadēmiķis ir pārliecināts, ka, atsakoties no sociālajiem tīkliem, mēs ievērojami paaugstinām savas izredzes tikt pie labāka darba. Profesora loģika – mūsdienās, kad sociālo tīklu profili ir visiem, interesantāki darba devējiem šķiet tieši tie, kuri no šī trenda spītīgi izvairās. „Kapitālismā tirgū tiek godātas lietas, kuras ir retas un vērtīgas. Sociālo tīklu lietošana faktiski nav nedz reta, nedz arī īpaši vērtīga šādā ziņā,” „New York Times” publikācijā paudis Ņūports.
Dirnēšana feisbukā degradē prāta spējas
Papildus tam profesors uzskata, ka regulāra sociālo tīklu satura skrollēšana patiesībā pazemina iespējas atrast darbu – šādu vietņu funkciju dēļ tiekot vājināta cilvēka spēja koncentrēties uz vienu konkrētu uzdevumu. Feisbuka, tvitera un citu sociālo mediju lietošana, turklāt atsevišķos gadījumos izraisa atkarību un, pastāvīgi stimulējot smadzenes ar arvien jaunu informāciju, padara apkārtni cilvēka uztverē garlaicīgu.
Sociālo tīklu nozīme ir pārspīlēta
Ņūports arī ir pārliecināts, ka tie, kuri ir lietpratēji savās jomās, atradīs darbu arī bez sociālo tīklu resursu "ķemmēšanas". „Runājot par sevi pašu, varu teikt, ka attīstot sevi kā cienījamu akadēmiķi un autoru, tiku pie neskaitāmiem interesantiem darba piedāvājumiem un iespējām,” par karjeras veidošanu bez sociālo tīklu klātbūtnes izsakās profesors. Katrs tvīts vai iegūtais „like” liek izjust patīkamu satraukumu un zinātnieks ir pārliecināts, ka šāda sevis apmierināšana ierobežo produktivitāti.
„Lielākā daļa sociālo tīklu satura ietilpst lētas izklaides kategorijā, un šobrīd šis viss vienkārši piedzīvo īslaicīgu popularitātes kāpumu,” uzskata zinātnieks.
