Kāpēc apņemšanās sākt jaunu dzīvi cieš fiasko? Reāli ieteikumi, kas palīdz trenēt gribasspēku

Vai gadumijas solījumiem ir kāds maģisks spēks? Visticamāk, ka nē. Viss spēks (un nevarība) to īstenošanā atkarīgs no paša cilvēka. Jaunā gada apņemšanās drīzāk ir tradīcija. Patiesībā svētku laiks nav pateicīgākais, kad pieņemt nopietnus lēmumus par sevis pilnveidošanu un dzīves mainīšanu.

Varbūt tieši tagad vai vēlāk ir tas brīdis, kad mierīgā garā var apsvērt savu dzīvi un ieplānot aktivitātes, kas nestu jums labumu un prieku. Katrā ziņā jūs neko neesat nokavējuši.

Solījumi, solījumi...

Maldās tie, kas domā: bēdīgi slavenie jaunā gada labie nodomi ir mūsdienu cilvēka dilemma, ko, šķiet, visspilgtāk simbolizē slikto ieradumu kulta tēls Bridžita Džounsa no populārās britu grāmatas un Holivudas filmas. Īstenībā vismaz rietumu puslodē šī tradīcija sākusies jau sen – piemēram, senie romieši katru gadu sāka ar solījumiem divsejainajam dievam Jānusam, kura vārdā, starp citu, nosaukts janvāris. Vēlāk kristieši Jaungada nakts dievkalpojuma laikā tradicionāli ne tikai lūdzās, bet arī rezumēja savas apņemšanās jaunajam gadam. Parasti tas bija solījums kļūt labākam cilvēkam, atdot parādus un tamlīdzīgi.

Trūkst ziņu, kā senāk cilvēkiem veicās ar šiem nodomiem, taču mūsdienās šī masveidīgā kampaņa ir zinātniski pētīta – iespējams, lielā cerībā atrast kādu pamatotu attaisnojumu, kāpēc gandrīz vienmēr šīs apņemšanās tik ātri izplēn. Faktiski decembrī mēs lielā aizrautībā sastādām labo ieceru sarakstu, janvārī mokāmies ar to izpildi (vai vispār ķeršanos tām klāt) un jau februārī esam atraduši pamatotu iemeslu, kāpēc šogad diemžēl nesanāks pievērsties sevis pilnveidošanai.

Kā tas var būt? Tiešām visi ir tik slinki, ar vāju gribu un netur pat sev dotos solījumus?

Visbiežāk pieņemtās un neizpildītās jaunā gada apņemšanās

Savādi ir arī tas, ka vairākums, kas apņemas kaut ko izdarīt jaunajā gadā, parasti izvirza vienus un tos pašus mērķus. Piemēram, viens no populārākajiem mērķiem ir nomest lieko svaru un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Patiesībā pēc garajām svētku brīvdienām, kad tikpat kā nav iespējams izbēgt no saldumiem un citiem našķiem, kā arī no pārēšanās, svinīgais zvērests zaudēt svaru ir tikai dabiska vēlme. Ar to rēķinās pat fitnesa klubi, kas parasti katru janvāri piedāvā akcijas, dāvanu kartes un citus labumus varoņiem, kuri nopietni apņēmušies jaunajā gadā uzlabot savu fizisko formu. Tiem, kas apmeklē vingrošanu un trenažieru zāles arī pārējos 11 gada mēnešos, janvāris ir šausmīgs periods – fitnesa klubi ir pārpildīti, un uz trenažieriem jāstāv rindā. Taču viņi to pacieš, jo zina – ap februāra vidu viss atgriezīsies ierastajās sliedēs. Starp citu, to apstiprina arī pētījumi, kas liecina, ka februārī fitnesa cienītāju skaits sarūk pat par 60% salīdzinājumā ar janvāra uzplūdiem. Un te nevar atrast nekādu citu izskaidrojumu kā balto patiesību – cilvēks savā būtībā ir slinks radījums.

Un tomēr – mēs solām – 2016. gads būs citāds! Vairs nekādu kūku, čipsu, majonēzes un gastronomiski izvirtīgu vēlo brokastu svētdienās. Laiks ēst veselīgi. Auzu pārslu biezputru brokastīs, sutinātu zivi ar brūnajiem rīsiem un spinātiem pusdienās un tamlīdzīgi. Tas viss izklausās tik pazīstami, labi un iespējami 2. janvārī.

Ir, protams, indivīdi, kas patiešām šo apņemšanos ņem ļoti nopietni – pārāk nopietni, piespiežot sevi ieturēt tik krasu diētu, ko īstenībā nemaz nevar izturēt. Solījums tiek pildīts, bet dzīve kļūst drūma. Te jāatgādina: ar mēru vajag noteikt arī mēru. Ja pamatā ēd veselīgi, var reizēm sevi palutināt arī ar kādu našķi. Tad izredzes, ka izdosies noturēties uz veselīgāka uztura ceļa un neiebraukt grāvī, ir lielākas.

Izplatīti solījumi jaunajam gadam ir slikto ieradumu atmešana. Ir dzirdēti nostāsti par pārcilvēkiem, kas izsmēķē pēdējo cigareti vecā gada vakarā un punkts. Vai arī – izdzer pēdējo glāzīti alkohola un ar jauno gadu sāk jaunu dzīvi, “tīrs kā bāriņu asara”.

Kā liecina pētījumi, šādu pārcilvēku ir pat neticami, fantastiski daudz, proti, 15% no tiem, kas strauji atmet smēķēšanu, spēj vismaz pusgadu noturēties nesmēķējuši. Pārējie kārtējā pīppauzē apcer Hamleta cienīgu būt vai nebūt problēmu: nepīpēt un ciest no stresa vai pīpēt un nomierināties?

Īstenībā stresa sajūtas samazināšana ir vēl viena populāra jaunā gada apņemšanās neatkarīgi no tā, vai cilvēkam ir kāds slikts ieradums vai nav. Nemaz nerunājot par gadumijas svētku radīto ārprātu, darbs un ģimene viegli var novest stresā ik dienu. Stresa amplitūda var svārstīties no eksistenciālās krīzes līdz kritiskam momentam, kad jāizlemj, kādas krāsas rokassomiņu pirkt, bet sliktākajā gadījumā – izjūtot visas krīzes vienlaikus. Tāpēc – jā, jo mazāk stresa, jo veselīgāki un laimīgāki būsim. Jaunajā gadā nodosimies vairāk meditācijai, nomierinošiem sveču un vannu rituāliem un nemeklēsim iemeslus, par ko raizēties, bet gan savu iekšējā miera centru.

Diemžēl stresa samazināšana laikam ir pirmā jaunā gada apņemšanās, kas tiek lauzta. 1. janvārī pamostoties, daudziem domu gājiens ir apmēram šāds: “O, ir 2016. gads. Sasodīts, ir 2016.! Kā var būt jau 2016.? Kur palika iepriekšējais gads? Kur palikuši iepriekšējie desmit gadi? Kas notiek ar manu dzīvi? Kā es varēšu izpildīt savus solījumus? Teicu, ka ēdīšu veselīgāk, bet gribu desmaizi. Iešu apēst to desmaizi. Bet, sasodīts, ja es apēdīšu to desmaizi...”

Vēl viena problēma, kas izraisa stresu un vienu no biežāk pieņemtajiem solījumiem jaunajā gadā, ir finanses. Kurš gan negribētu kļūt taupīgāks, iekrāt naudu un atdot visus parādus, ja tādi ir. Pēc kārtējā sevišķi grūtā finansiālā gada un, kā vienmēr, personīgajam budžetam nedraudzīgā decembra, cilvēkos var likumsakarīgi dzimt vēlme apturēt savas naudas tērēšanu un solīties jaunajā gadā rīkoties ar naudu prātīgāk un efektīvāk.

Nesenā globālā ekonomiskā krīze jau ir devusi labu mācību, tomēr augstais bezdarba līmenis, cenu pieaugums un tamlīdzīgas parādības var kalpot par diezgan objektīvu attaisnojumu, ka neizdodas izpildīt savas finansiālās apņemšanās un saistības, un tajās ne vienmēr ir vainojamas cilvēka paša kļūdas.

Profesionāli finanšu plānotāji iesaka ieviest specifiskus savam budžetam patīkamus noteikumus, nevis izvirzīt visaptverošus un bieži vien nesasniedzamus mērķus. Piemēram, pieņemt noteikumu, ka ēdīsi kafejnīcā vai restorānā tikai reizi nedēļā un ņemsi pusdienas uz darbu līdzi no mājām. Vai apsolīties, ka pirms lielāka pirkuma, apdrošināšanas veikšanas un citiem pakalpojumiem nežēlosi laiku un izpētīsi piedāvājumus, lai atrastu izdevīgāko. Vai – atlicināt 50 vai vismaz 20 eiro ik mēnesi, lai apmaksātu parādu vai sakrātu nebaltām dienām.

Bez šaubām, raksturam arī ir sava loma. Viena dāma šķirstīs glancēto žurnālu, pie sevis skaitot mantru: “Es šogad taupīšu naudu, es šogad taupīšu naudu...”, kamēr otra uzķersies uz kāda veikala vilinošās reklāmas: “Hmm... sākšu taupīt mazliet vēlāk.”

Franču valodu vai ceļojumu?

Līdztekus jaunā gada solījumiem ierobežot kaut ko sliktu, no kaut kā nevēlama atteikties ir otra apņemšanos grupa, kas apvieno vēlmes ieviest savā dzīvē kaut ko jaunu un labu. Sākt apgūt franču valodu vai spēlēt klavieres! Pievērsties pavārmākslas apguvei! Protams, lēmums par kaut kā jauna apgūšanu ir aizraujošs: pasaulē ir tik daudz fascinējošas informācijas, prasmju un talantu. Jau pats to atklāšanas process – ne tikai rezultāts – ir patīkams un sniedz gandarījumu. Nu, vismaz uz kādu laiku... Jo drīz vien nāk atskārsme, kāpēc to neizdarīji jau iepriekšējos gadus. Franču valodu ir grūti izrunāt, klavieru spēlēšanas stundas prasa daudz laika, nopirkt pusfabrikātus ir daudz vieglāk nekā pašam gatavot... Varētu jau kaut kad... kad būs vairāk laika.

Laika trūkums ir viens no visvairāk lietotajiem attaisnojumiem jebkurā gadījumā. Svētkos, kad visbiežāk sapulcējas kupla radu saime, nereti no visām pusēm atskan solījumi: “Jāsatiekas taču biežāk!” Aha. Pienāk februāris, un ir skaidrs, ka satikšanās ar brālēnu Jāni tiks atlikta atkal uz Ziemassvētkiem – labākajā gadījumā. Līdzīgs rezultāts piemeklē arī apņemšanos pavadīt vairāk brīvā laika ar ģimeni, bērniem, kaut vai suni. Izrādās, ka tas sasodītais darbs nav pazudis maģiskā kārtā, uzaustot jaunajam gadam, gluži pretēji – pa svētkiem sakrājušies darbi, un nu jārauj virsstundas.

Gandrīz katram jaunā gada sarakstā ir iekļauts arī kāds ceļojums – tas ir viens no pirmajiem, ko iedomājamies, iztēlojoties labo jaunajā gadā. Iztēlē droši vien katrs jau aizceļojis uz kādu eksotisku vai iemīļotu vietu, pirms vēl paguvis to izteikt vārdos. Parasti daudzus atsēdina grūtības, kas saistītas ar ceļojuma plānošanu, organizēšanu, finansēm, bet 2016. gadā, iespējams, to visu vēl aizēnos islāma teroristu draudi.

Šādā pasaules politiskajā fonā daudziem sevišķi aktuāla kļūs arī šāda jaunā gada apņemšanās – būtu līdzcietīgākam, ziedot un citādi iesaistīties labdarībā vai brīvprātīgo darbā. Žēl, bet šos patiešām labos nodomus bieži vien neizdodas realizēt pat iejūtīgākajiem no mums. Izbrīvēt laiku parasti ir grūtāk nekā ziedot naudu – daudzi, kas bija nodomājuši paši brīvprātīgi palīdzēt kādā pasākumā, beigās aprobežojas ar naudas ziedojumu, kas, protams, arī ir palīdzēšana, lai arī pašam cilvēkam nesniedz tik lielu gandarījumu.

Divi no trim kapitulē

Jauns gads ir sācies, bet vecās problēmas paliek tās pašas. To var attiecināt arī uz jautājumu par jaunā gada solījumiem. Viens no lielākajiem Austrālijas interneta portāliem finder.com.au pagājušā gadā publicēja interaktīvu piedāvājumu, ar kuru centās palīdzēt cilvēkiem piepildīt savas apņemšanās, kā arī analizēja neveiksmju cēloņus. Portāls atklāja, ka vairākums cilvēku – divi no trim – nesasniedz savas jaunā gada apņemšanās, tādējādi Austrālijā vien apmēram 4,5 miljoni iedzīvotāju nepiepildīja savus solījumus 2014. gadam. Jau pirmajos trīs mēnešos 80% aptaujāto bija atmetuši savu labo nodomu piepildīšanu.

Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc neizdodas piepildīt jaunā gada apņemšanās? Saskaņā ar portālu finder.com.au visbiežākais neveiksmes cēlonis ir neiespējamu mērķu izvirzīšana; 35% no tiem, kas nesasniedza savus mērķus, vēlāk atzina, ka tie bijuši pārāk nereāli. Desmitā daļa arī norādīja, ka izvirzījuši pārāk daudz apņemšanos; 16% aptaujāto deva solījumus akli, bez plāna, kā tos sasniegt. Vispopulārākā apņemšanās 2015. gadā, ko izteica 58% austrāliešu, bija nodarbošanās ar fitnesu, proti, sportošana. Taču, lai to sasniegtu, vajag mainīt dienas vai nedēļas kārtību, rēķināties ar laika un naudas investīciju.

Vizualizēšana nepalīdz

Lielu ieguldījumu jaunā gada solījumu fenomena izpētē devis neordinārais britu psihologs, bijušais iluzionists, Ričards Vaismens – Hertfordšīras universitātes profesors sabiedriskās izpratnes psiholoģijā. Viņu dēvē par visinteresantāko psihologu pasaulē, pateicoties viņa inovatīvajiem eksperimentiem, piemēram, par vissmieklīgāko joku pasaulē.

2007. gadā profesors Vaismens veica pētījumu par 3000 cilvēkiem, kas bija izteikuši jaunā gada apņemšanās. Viņš atklāja, ka 88% no viņiem cieta neveiksmi, par spīti tam, ka vairāk nekā puse sākumā bija pārliecināti par izdošanos.

Vaismena komanda secinājusi, ka tie, kas nebija sagatavojuši plānu, kā piepildīt savu apņemšanos – sadalot to pa mazākiem, specifiskiem un laikā mērāmiem mērķiem –, drīz vien atskārta, ka pieķērušies neizpildāmam uzdevumam. Daži slimīgi fokusējās uz ēnas pusēm mērķa nesasniegšanas gadījumā, citi pieņēma kādas lomas modeli, fantazēja par sava mērķa rezultātu vai paļāvās tikai uz gribasspēku.

“Daudzas no šim idejām bieži vien iesaka pašpalīdzības speciālisti, bet mūsu rezultāti liek domāt, ka tās vienkārši nedarbojas,” komentē profesors Vaismens. “Ja mēģināt zaudēt svaru, nepietiek ar to, ka savam ledusskapim piesprauž attēlu ar modeli vai vizualizē sevi kā daudz slaidāku.” Viņa pētījumā tikai desmitā daļa dalībnieku bija veiksmīgi izpildījuši savas apņemšanās, un šīs veiksmes atslēga bija plāns. Un plāns paredzēja – sadalīt savu lielo mērķi sīkākos, lai izjustu panākumu garšu ikreiz, kad kāds mazais mērķis bija sasniegts.

Vīrieši un sievietes

Vaismens konstatēja lielas atšķirības vīriešu un sieviešu psiholoģijā arī šajā ziņā.

Vīrieši par 22% vairāk spēja sasniegt savu mērķi, ja viņi atmeta savu mačo attieksmi un nereālas cerības, toties konkretizēja mērķi – piemēram, plānoja zaudēt divus kilogramus svara nedēļā, nevis solījās vispār nomest svaru. Viņiem stipri palīdzēja arī fokusēšanās uz balvu par savām pūlēm, piemēram, komplimentāra uzmanība no pretējā dzimuma. Te nu jāpiebilst, ka arī sievietēm tas ļoti patīk, bet, iespējams, sāls slēpjas apstāklī, ka sievietes ir acīgākas un gatavas novērtēt vīriešu pūliņus, lai kādi tie būtu, savukārt vīrieši ar uzmanību un komplimentiem bārstās tikai tad, ja dāma atbilst iedomātajam ideālam (iemīlēšanās stāvoklis neskaitās). Kamēr notiek process, vīrieši klusē.

Par 10% sekmīgākas bija tās sievietes, kas bija atmetušas kaunu un publiskojušas savus solījumus draugiem un ģimenei. Vai arī – bija īpaši elastīgas un nepadevās, lai gan dažbrīd atgriezās pie vecajiem ieradumiem, piemēram, ieturot diētu, našķēšanos ar šokolādi uztvēra kā pārejošu šķērsli, nevis izgāšanos.

Tādējādi Vaismens vīriešiem iesaka, izvirzot mērķus, īpašu uzmanību pievērst tam, lai tie ir mērāmi, sasniedzami, reāli un laikā noteikti. Nepietiks, ja vīrietis apņemsies atrast jaunu darbu, viņam vajag koncentrēties uz nelielu, izmērāmu mērķu saplānošanu katrai nedēļai, piemēram, uzrakstīt savu CV, izsūtīt to ik pa divām nedēļām, lai pieteiktos uz jaunu darbu. Un kā jau minējām, arī attiecībā uz vīriešiem darbojas burkāna princips, tas ir, ja, piemēram, gribas sevi motivēt trenažieru zāles apmeklēšanai, var piespraust redzamā vietā burkānu – savas iemīļotākās aktrises, modeles, sapņu dāmas fotogrāfiju, lai viņa ik dienu atgādinātu – laba fiziskā forma piesaista pretējo dzimumu.

Profesora Vaismena rekomendācija sievietēm: atklāti paziņot par savu apņemšanos – darīšu tā, būšu tāda, sasniegšu to un to. Jo sievietes ir sievietes, viņas viegli aizmirst savus solījumus. Padalieties ar atsaucīgiem, iejūtīgiem cilvēkiem – viņi neļaus aizmirst labos nodomus. Sievietēm arī jāizkopj neatlaidība, jo jauni ieradumi prasa laiku, bet vecie tik viegli negrib atkāpties. Reizēm kārdinājums ņem virsroku, un tas ir tikai dabiski, tāpēc nevajag sevi par to vainot un, pasarg dies, novest līdz tam, ka skaisti sāktais tiek pamests.

Kā piepildīt jaunā gada apņemšanās? Profesora Ričarda Vaismena ieteikumi

* Izvirzi tikai vienu apņemšanos. Lielāku veiksmi sola savas enerģijas novirzīšana uz vienu mērķi, kas prasa mainīt tikai vienu savas uzvedības aspektu.

Nevajag gaidīt līdz gadu mijai, lai apsvērtu un pieņemtu savu apņemšanos. Pēdējās minūtes lēmumiem ir tendence balstīties uz to, kas tajā brīdī notiek galvā. Ak, sākas jauns gads, jābūt jaunai dzīvei! Labāk padomāt laikus, ko tiešām vēlies sasniegt.

* Izvairies no agrākajiem solījumiem. Lēmums inventarizēt iepriekšējās apņemšanās var radīt neapmierinātību un vilšanos. Tāpēc izvēlies kādu jaunu mērķi vai arī iepriekšējai problēmai pieej no citas puses. Piemēram, nomest piecus kilogramus svara nevis ar diētu, bet ar daudz intensīvākiem treniņiem.

Neskrien līdzi pūlim un neapņemies to, ko diktē mode. Padomā, ko tiešām vēlies no dzīves! Varbūt uzrakstīt stāstu, iemācīties kādu dziesmu, nodoties jaunam hobijam, nevis tikai zaudēt kilogramus.

* Pēc iespējas konkretizē. Kad mērķis skaidrs, to vajag pēc iespējas sīkāk konkretizēt. Neskaidri plāni izgāžas. Piemēram, ja mērķis ir skriet divas reizes nedēļā, konkretizē to pa dienām un laikiem – skriet otrdienās un ceturtdienās sešos vakarā.

Lielākas izredzes sasniegt mērķi ir tad, ja to sadala mazākos apakšmērķos, kas ir konkrēti, izmērāmi un laikā noteikti. Virzīšanās uz priekšu pa soļiem ir skaidrāka un vieglāka.

* Pastāsti citiem. Dalies ar saviem mērķiem ar draugiem, ģimeni – viņi būs labs atbalsts un palīdzēs izvairīties no neveiksmes. Viņu sekošana līdzi tavam progresam var būt laba motivācija.

Savus plānus un progresu regulāri fiksē dienasgrāmatā, datorā vai citādi, lai tie uzskatāmi atgādina par procesu, kas notiek.

* Paturi prātā rezultātu. Regulāri atgādini sev par labumu, kas saistīts ar mērķa sasniegšanu; var pat izveidot sarakstu par tiem ieguvumiem, kad mērķis būs sasniegts.

Pēc katra apakšmērķa sasniegšanas neaizmirsti piešķirt sev mazu balvu, tā saglabājot motivāciju un uzvaras prieku par progresu.

* Saglabā elastību. Nav izslēgts, ka palaikam atgriezīsies pie vecā niķa, ko taisies izskaust. Uztver katru neveiksmi kā pārejošu atkāpi, nevis kā iemeslu visu pamest un padoties.