Sieviete, kurai nepatīk pucēties - vai tas ir kas slikts? Skaidro psihiatre
"Vai nevēlēšanās pucēties liecina par ko sliktu manī?" vaicā žurnāla "100 Labi Padomi" lasītāja. Atbild VC4 grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga un VC4 filiāles Valdlauči psihiatre Laura Štāne.
Viena no kaitīgākajām lietām, ko cilvēks sev var nodarīt, ir iedalīt visu ar sevi vai apkārt notiekošu labajā un sliktajā. Lietas un notikumi paši par sevi nav ne labi, ne slikti, tie vienkārši ir.
Varbūt tu nemāki pucēties un to deklarē sev kā nevēlēšanos?
Lielā daļā gadījumu tos var izskaidrot un izvērtēt par pieņemamiem, derīgiem vai gluži pretēji – neatbilstošiem vai nevajadzīgiem. Arī šajā situācijā, ja uzdod sev šādu jautājumu, tātad tas tevi satrauc un ir vērts iedziļināties. Varbūt tu nemāki pucēties un to deklarē sev kā nevēlēšanos?
Tas nav nekas nosodāms, bet daudz reižu sev aiztaupītu raizes, ja to atzītu un palūgtu palīdzību kādam, kas māk!
Ja nevēlēšanās pucēties ir atnākusi kopā ar ilgstoši sliktu garastāvokli un grūtībām tikt galā ar ikdienas pienākumiem, tad gan ir iemesls satraukties.
Ja vienmēr ir paticis un sanācis pucēties, bet nu tas kļuvis neaktuāli, tas arī uzreiz nenozīmē, ka tā ir kāda novirze no normas vai depresijas pazīme. Katram cilvēkam dzīves laikā ir eksistenciālu pārmaiņu periodi, kad tiek izvērtētas prioritātes. Intensīva pucēšanās atkarībā no tā var iegūt vai zaudēt savu aktualitāti. Ja nevēlēšanās pucēties ir atnākusi kopā ar ilgstoši pazeminātu garastāvokli, interešu izzušanu, apātiju, emocionālu trulumu, apetītes izmaiņām, domāšanas gausumu, grūtībām tikt galā ar ikdienas pienākumiem, tad gan jāsaņem spēki un modrība un jāmeklē palīdzība pie ārsta. Jebkurā no šīm situācijām palīdz rāmas un atklātas attiecības pašai ar sevi.
