Pētnieki vērtē kroga nozīmi cilvēka dzīvē. Zināms, kurā valstī mīt lielākie iemetēji

Zinātnieki analizēja trīs pētījumu datus, meklējot saikni starp iedzeršanas biežumu un vietu ar sociālo pieredzi un pašsajūtu raksta "Medical Xpress" .

Cilvēki, kas regulāri devās uz krogu netālu no savas mājas vai darba, biežāk bija ar sevi apmierināti, jutās kā pie vienas grupas piederīgi, vairāk uzticējās pārējiem. Tiem, kas neapmeklēja krogu, saskarsmes loks bija mazāks, uzticības – arī mazāk.

Pozitīvāka ietekme ir iedzeršanai mazā pulciņā, kur sarunā piedalās visi, nevis lielām kompānijām. Speciālisti uzsver, ka sociālie kontakti pasargā no psihiskām un fiziskām slimībām. Tomēr der atgādināt, ka citi pētījumi par veselībai kaitīgu atzīst jebkādu alkohola devu, un varbūt labāk ir stiprināt kolektīvu ar veselīgām nodarbēm.

Lielākie iemetēji mīt Moldovā

Pasaules Veselības organizācija paziņojusi, kurās valstīs žūpo visvairāk. Ar 178 pudelēm vīna gadā uz vienu iedzīvotāju priekšgalā ir Moldova – Eiropas visnabadzīgākā, toties, iespējams, jautrākā valsts, ja neņem vērā citas alkohola radītās sekas. Aprēķini veikti 196 valstīs par 2010.–2015. gadu. Vidējais moldāvs izdzer 17,4 litrus tīra spirta gadā, ar 17,1 litru seko Baltkrievija, ar 16,2 litriem – Lietuva, ar 14,5 litriem – Krievija.

Latvija ar 12,3 litriem ir 15. vietā. No rietumvalstīm priekšgalā ir mazā Andora – 13,8 litri, ASV ar deviņiem litriem ierindojas 49. vietā. Gadā pasaulē alkohola dēļ mirst vairāk nekā trīs miljoni cilvēku.

Kauss alus varot palīdzēt dzirdei

Pinte alus un nebāzt degunu lietās, no kurām nav nekādas sajēgas, – šai aptiekāra receptei no britu rakstnieka Džeroma K. Džeroma romāna "Trīs vīri laivā" (1889) mūsdienās piemeklēts zinātnisks pamatojums.

Britu laikraksts "The Daily Mail" apgalvo, ka populārais īru tumšais alus "Guinness" satur daudz dzelzs, kas nākot par labu dzirdei. Ar pinti dienā (0,568 litri) pilnīgi pietikšot. Tiesa, dzelzi bagātīgi satur arī bezalkoholiski produkti, piemēram, zaļie lapu salāti, brūnais rīss, gaļa.

Saskaņā ar statistiku 30% pasaules iedzīvotāju ir anēmija jeb mazasinība, kas rada risku dzirdei. Pensilvānijas universitātes pētījumā, piedaloties vairāk nekā 30 000 cilvēku, atklāta saikne starp dzelzs trūkuma radītu mazasinību un iespējamu kurlumu. Dzelzs deficīts samazina sarkano asinsķermenīšu jeb eritrocītu apjomu, kas nelabvēlīgi ietekmē bungādiņu, auss gliemežnīcu un nervus. Tomēr medicīnas eksperti steidzas atvēsināt alus cienītājus – pintē alus esot mazāk par 3% dienas dzelzs normas. Cik vajadzēs, lai uzņemtu dzelzi tikai ar miestiņu, parēķiniet paši, nemaz nerunājot par sekām...

Veseli dzēruši!

Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock