Aija Vītoliņa par savu baiļu robežu: "Motocikls māca iziet no komforta zonas"
“Man pietiek ar adrenalīnu, ko gūstu, uzstājoties uz skatuves, tāpēc neesmu ekstrēmu aktivitāšu cienītāja. Varbūt pirms desmit gadiem biju gatava parakstīties uz trakām lietām, pat ja īpaši to darīt nevēlējos, piemēram, esmu lidojusi ar deltaplānu un lēkusi ar izpletni, taču tagad ilgāk padomātu, vai kam līdzīgam piekrist," stāsta dziedātāja Aija Vītoliņa.
Vienīgais, ko esmu uzdrīkstējusies, – pirms gada nokārtoju motocikla vadīšanas atļauju. Tas man bija ļoti liels izaicinājums, jo pirms vairākiem gadiem, kad pirmo reizi tiku izvizināta ar motociklu, sēžot aizmugurē, nebiju sajūsmā. Nepatika ne ātrums, ne sajūta, cik nedroši tas ir. Taču situācijas, kad tiku vizināta ar motociklu, kļuva arvien biežākas, pieradu pie šāda pārvietošanās veida un sapratu, ka sēdēt aizmugurē nav interesanti – daudz aizraujošāk būtu stūrēt pašai. Apzinos, ka šāds pārvietošanās veids varbūt ir bīstamāks, bet, ja brauc prātīgi un domā ar galvu, tas ir lielisks hobijs un ērts, pat ekonomisks veids, kā ceļot.
Intensīvi apmeklējot moto braukšanas nodarbības, A kategorijas vadītāja apliecību ieguvu diezgan ātri, lai gan bija brīdis, kad likās – nekas nesanāk, nepadodas, neko nesaprotu. Taču motivācija, kas sapurināja, bija sapnis par ceļošanu ārpus Latvijas ar motociklu.
