8 gadus vecs puisis sieviešu ģērbtuvēs. Vai tas ir normāli?
Publiskās vietās pārģērbjoties, ir jārēķinās ar apkārtējo skatieniem. Tomēr - vai ir normāli, ka 8 līdz 10 gadus vecs puisis dodas kopā ar mammu sieviešu ģērbtuvēs? Konsultē psiholoģe Ilze Pastare.
Portāla Mammamuntetiem.lv lasītājas iesūtītā pieredze: "Otrdienas vakars. Priecīgi pēc darba izbaudu ūdens aerobiku. Pēc nodarbības ģērbtuvēs satiekam nākamo grupu, kas pārģērbjas, lai dotos uz baseinu. Šī grupa ir mammas ar bērniem, redzu kādu mammu, kas nāk ar 3 gadīgu meitenīti, pamazām ierodas citas mammas. Pēkšņi savā ģērbtuves kaktā dzirdu strīdu, mamma dusmīgi saka – nemētā savas drēbes, neesmu Tev nekāda mājkalpotāja. Viņai pretī strīdas... puikas balss, ko gluži par mazu bērnu vairs nenosauksi. Konstatēju, ka man pretī ģērbjas mamma ar dēlu, kuru varētu raksturot kā pārejas vecumā no bērna uz dumpīgo pusaudzi, kādi 8-10 gadi. Viņš aktīvi strīdas ar mammu, mētā drēbes. Starp manu ģērbtuves kabīnīti un viņiem ir labi ja kāds pusostrs metrs. Saprotot, ka man te tagad jāģērbjas plikai, jāslaukās, jāveic vēl šādas tādas intīmas lietas (piemēram, jāieliek biksīšu ieliktnītis), pēkšņi kļūst kaut kā pavisam neērti. Paņemu savas drēbītes un aizeju to visu izdarīt WC telpā. Atpakaļ ceļā man kāda pavecāka kundze pauž neizpratni vai tiešām es esot gājusi pārģērbties tualetē, kas man lēcies, tas puika tak vēl esot bērns, ko es iedomājoties.
Kāds ir speciālistu un citu vecāku viedoklis, no cik gadiem bērnam būtu jālieto sava dzimumam ģērbtuve, nevis jāpārģērbjas kopā ar mammu? Neizskatījās, ka puika būtu prātā vājš un nevarētu pats tikt galā ar ģērbšanos. Ja neskaita to, ka mamma nemitīgi aizrādīja uz viņa bravūrīgi izmētātajām drēbēm.
Vai tiešām man nav tiesību gribēt pārģērbties nost no viņa acīm? Vai vismaz tualetē? Ir taču galu galā vecums, kad puikas sāk ķīķerēt uz meitenēm, sievietēm un vai tad kopēja ģērbtuve ir īstā vieta?"
Kad bērnu interesē kailums
Aptuveni divu gadu vecumā bērns ir apguvis, ka viņam ir ķermenis – kājas, rokas, galva, vēders un ir atklājis arī savus dzimumorgānus. Visbiežāk tieši puikas izrāda pastiprinātu interesi par savu krāniņu – apskata, staipa un ņurcī. Un tikpat bieži interneta forumos no jaunajām mātēm atskan jautājums – vai tas ir normāli? „Protams! Bērns iepazīst savu ķermeni – krāniņš divus, trīs gadus vecam mazulim nozīmē to pašu, ko roka vai kāja. Šis arī ir laiks, kad mammai ar grāmatu palīdzību sava atvase būtu jāiepazīstina ar cilvēka ķermeni,” skaidro psiholoģe. Par dzimumu atšķirību bērns sāk interesēties vidēji pēc divu gadu vecuma, taču arī tad šī interese nav pieaugušo izpratnē. Ķermenis bērnu pirmsskolas vecumā neinteresē seksuāli. Ir vispārpieņemts uzskatīt, ka, sākot no sešu, septiņu gadu vecuma bērns sāk kautrēties no kailuma. Pēkšņi var sākt pēc vannas aši tīties lielā dvielī vai sakautrēties, kad tu bez brīdinājuma ienāc vannasistabā. Taču šī robeža, kad bērns pret kailumu sācis reaģēt saasināti, parasti ir viegli pamanāma.
Iemāci kailuma robežas
Ja ģimenē kailums ir pašsaprotama parādība un nekādas raizes nesagādā, tomēr būtu bērnam jāpaskaidro, ka sabiedrībā eksistē atļautā kailuma robežas. Ja jau paaugusies tīne netiek iemācīta, ka staigāt plikai ārpus ģimenes nav īsti pieņemami, pastāv liels risks, ka var gadīties nepatīkamas situācijas. „Pieņemsim, ka šī meitene divpadsmit, trīspadsmit gadu vecumā joprojām apmeklē pirti kopā ar tēti un citiem ģimenes vīriešiem. Tas, protams, nav nekas nenormāls. Bet, ja nu viņa aizbrauc uz vasaras nometni, kur ir viņas vienaudži un gados vecāki puiši, bet viņa, kā ierasts, aiziet pirtī vai peldēties pilnīgi kaila? Vai šī situācija nav pārprotama? Manuprāt, ir. Tāpēc bērnam jāiemāca – kas ir un kas nav pieņemts. Viņa paša labā,” skaidro psiholoģe.
Konsultē psiholoģe Ilze Pastare
