Mīlas skurbulī par šķiršanos jau nedomā. Laulības līgums un situācijas, kāpēc to tomēr vajag

Kopdzīve diemžēl ne vienmēr norit tā, kā pāris iecerējis. Laulība var tikt šķirta, un šķiršanās process nereti nes sev līdzi strīdus arī par laulības laikā iegādātās mantas dalīšanu. Lai risināt konfliktus būtu vieglāk, var nodrošināties, noslēdzot laulības līgumu, stāsta Sandra Stīpniece Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja.

Bez līguma saskaņā ar likumu

Ja laulības līgums nav noslēgts, starp laulātajiem pastāv likumiskās mantiskās attiecības. Civillikums paredz, ka katrs no viņiem patur mantu, kas tam piederējusi pirms laulības, kā arī to mantu, ko viņš ieguvis laulības laikā kā atsevišķu mantu, tostarp dāvinājumus un mantojumus. Atsevišķa manta ir tas, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai kas līgumā noteikts kā atsevišķa manta. Tie ir priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā.

Atsevišķa manta ir arī manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā, vai laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, vai arī manta, ar ko atvietota iepriekšminētā manta. Tomēr likumā dotais uzskaitījums nav galīgs, un ikviens vienmēr var pierādīt, ka manta, kuru viņš iegādājies par saviem līdzekļiem un tikai savām vajadzībām, ir viņa atsevišķa manta. Mantai, kuru Civillikums definē kā abu kopīgu mantu, ir jābūt iegādātai laulības laikā, iegūstot to pārim kopīgi vai arī iegūstot vienam no laulātajiem, bet par abu līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību.

Kas ir laulības līgums

Saskaņā ar Civillikumu savas mantiskās tiesības precēts pāris var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumu. Tajā likumisko mantisko attiecību vietā var noteikt vai nu visas mantas šķirtību, vai kopību. Šo līgumu slēdz notariāli, personīgi klātesot abām pusēm. Laulības līgumu var noslēgt jebkurā brīdī neatkarīgi no tā, vai laulība ir noslēgta nupat vai arī pirms daudziem gadiem. To var darīt arī pāris, kas vēl nav oficiāli reģistrējis savas attiecības, – tad līgums stāsies spēkā pēc laulības noslēgšanas.

Mantas kopība

Ja laulības līgumā noteikta mantas kopība, abiem pirms laulības piederējusī, kā arī laulības laikā iegūtā manta tiek apvienota. Šajā gadījumā līgumā pāris vienojas, kurš no viņiem būs mantas kopības valdītājs – vīrs, sieva vai abi kopīgi.

Pastāvot mantas kopībai, tajā neietilpst manta, kas laulības līgumā noteikta kā katra atsevišķā manta. Katrs ar savu atsevišķo mantu rīkojas patstāvīgi. Jāatceras – ja nekustamais īpašums ietilpst mantas kopībā, tad līgums ir jāieraksta zemesgrāmatā. Šāda nekustamā īpašuma atsavināšanai, ieķīlāšanai vai apgrūtināšanai ar lietu tiesībām, ko izdara viens laulātais, vajadzīga otra laulātā piekrišana. Tāpat Civillikums noteic, ka otra laulātā piekrišana nepieciešama arī mantas kopībā ietilpstošās kustamās mantas dāvināšanai, ja tā pārsniedz parasto nelielo dāvanu apmēru.

Mantas šķirtība

Šis laulības līgumos ir izplatītākais mantisko attiecību režīms. Šajā gadījumā katrs laulātais ne tikai patur sev pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā. Arī par saviem parādiem un galvojumiem katrs atbild tikai ar savu mantu.

Līgumu par mantas šķirtību Latvijā mēdz izmantot, lai izvairītos no kreditoriem vai parādoties draudiem par mantas konfiskāciju. Ja tas tiek darīts brīdī, kad šādi draudi jau ir aktuāli, jāapzinās – tas ir prettiesiski, un šāda līguma apstrīdēšanas gadījumā var nākties stāties tiesas priekšā.

Parādi un saistības mantas kopības gadījumā

Noslēdzot līgumu par mantas kopību, jāatceras: arī par parādiem un cita veida saistībām, ja nepietiks ar parādā esošā laulātā atsevišķo mantu, būs jāatbild ar kopīgo. Civillikums paredz, ka katrs ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiek – ar abu kopīgo mantu, atbild par savām saistībām, kas cēlušās pirms laulības. Tas attiecas arī uz pienākumu uzturēt vecākus vai vecvecākus, kā arī uz saistībām no mantojuma, kas pieņemts ar otra laulātā piekrišanu.

Tāpat ar kopīgo mantu, ja ar pašam piederošo nepietiek, laulātais atbild par savām saistībām, kas ceļas no viņam piederoša patstāvīga uzņēmuma, kurš ir viņa atsevišķā manta, vai patstāvīgas nodarbošanās, kā arī par visām citām savām saistībām, ko cilvēks uzņēmies ar otra laulātā piekrišanu. Par otra laulātā parādiem ģimenes un kopīgās mājsaimniecības labā laulātais atbild arī ar savu atsevišķo mantu, tiesa, tikai tad, ja mantas kopībā ietilpstošās un otra laulātā atsevišķās mantas nepietiek.

Par saistībām, kas ceļas no viena laulātā neatļautas darbības, atbild viņa atsevišķā manta, savukārt mantas kopībā ietilpstošā manta tikai tad, ja vainīgā laulātā atsevišķās mantas nepietiek.

Tikai ar savu atsevišķo mantu laulātais atbild gadījumos par saistībām no mantojuma, ko viņš pieņēmis bez otra laulātā piekrišanas, un par saistībām, ko viņš noslēdzis tikai uz sava rēķina vai bez otra laulātā piekrišanas. Tāpat arī par tām saistībām, ko viņš noslēdzis, aizskarot otram laulātajam piešķirtās tiesības uz mantas kopībā ietilpstošās mantas valdījumu.

Tipiskas situācijas

Laulība noslēgta pirms desmit gadiem. Abiem ir katram savs bērns no iepriekšējām attiecībām. Ģimene ir turīga, vīram un sievai ir katram sava automašīna, abi strādā labi atalgotu darbu, katram ir savs bankas konts. Bērnu laulībā nav.

Šobrīd sievasmāte ir pārdevusi savu īpašumu un grib nopirkt dzīvokli uz meitas vārda. Viņas abas vēlas, lai dzīvokli pēc abu nāves mantotu sievas dēls. Savukārt vīram ir nekustamais īpašums, kuru viņš ir privatizējis, izmantojot savus privatizācijas sertifikātus. Vīrs vēlas šo dzīvokli atstāt mantojumā savai meitai. Turklāt vīram ir uzņēmums, kura darbības nodrošināšanai viņš plāno ņemt kredītu, kā nodrošinājumu izmantojot savu nekustamo īpašumu.

Tā kā katram laulātajam faktiski ir sava manta, kā arī katram savs bērns, kura intereses jānodrošina, šajā gadījumā piemērots būs laulības līgums ar mantas šķirtību. Tas nozīmē, ka, katram laulātajam iegādājoties mantu, kopīga manta neveidojas. Katram vienpersoniski pieder gan tā manta, kas viņam bija pirms laulībām, gan tā, kuru viņš turpmāk iegūs laulības laikā. Tā kā laulība ir noslēgta jau pirms desmit gadiem, līgumā tiktu atrunāts arī tās mantas tiesiskais statuss, kura iegūta laulības laikā līdz līguma noslēgšanas brīdim. Ja noslēgts līgums par mantas šķirtību, abi var brīvi rīkoties katrs ar savu mantu, nesaskaņojot rīcību ar otru. Arī īpašumu atsavināšana var notikt, neprasot otra laulātā piekrišanu. Otru pusi nesaista arī vīra vai sievas ņemtie kredīti, jo šādā gadījumā laulātie neatbild viens par otra parādiem.

Jāatceras, ka mantas šķirtība nenozīmē, ka laulātie viens no otra nemanto. Pēc nāves laulātais ir gan mantinieks, gan neatņemamās daļas tiesīgais. Tāpēc, ja laulātie nevēlas viens no otra mantot, bet grib atstāt savus īpašumus tikai bērniem, viņiem būtu savstarpēji jānoslēdz arī mantotāja atteikšanās līgums. Mantotāja atteikšanos var paredzēt arī laulības līgumā, u tāpat tajā var iekļaut cita veida rīkojumus nāves gadījumā.

Situācija nr. 2

Pāris, kas līdz šim ir dzīvojis nereģistrētās attiecībās, plāno noslēgt laulību. Viņiem ir divus gadus vecs dēliņš. Nākamā sieva šobrīd nestrādā, un, tā kā tuvākajā laikā gaidāms otrs bērns, algotu darbu strādāt nebūs iespējams. Abus topošos laulātos apmierina tāds ģimenes modelis, kurā sieva rūpējas par bērniem un uztur mājsaimniecību, bet vīrs nodrošina ģimeni materiāli.

Kopdzīves laikā ģimenes vajadzībām jau ir iegādāts dzīvoklis, kas reģistrēts uz nākamā vīra vārda. Viņam pieder arī zeme laukos, kas saņemta mantojumā no vectēva. Pirms laulības noslēgšanas pāris vēlas sakārtot savas mantiskās attiecības, īpaši to vēlas sieva, jo jūtas materiāli neaizsargāta.

Risinājums

Aprakstītajā situācijā un izvēlētajā ģimenes modelī pāris savu mantu veido kopīgi. Ģimenes vajadzībām ir nopirkts dzīvoklis, topošā sieva rūpējas par ģimenes labsajūtu un bērnu audzināšanu, bet nākamais vīrs uzņēmies apgādnieka lomu. Plānots, ka tā notiks vēl vairākus gadus. Šeit piemērots būs laulāto kopīgas mantas režīms. Līgums par kopīgas mantas noteikšanu nozīmē, ka abu laulāto manta – gan tā, kas katram piederējusi pirms laulības, tai skaitā ģimenes jau iegādātais dzīvoklis, gan tā, ko viņi iegūs laulības laikā, kļūst par abu kopīgu mantu. Jāpiebilst, ka gadījumā, ja pāris vienojas konkrētu lietu noteikt par viena laulātā atsevišķu mantu, katrs kaut ko var paturēt arī tikai sev. Konkrētajā gadījumā ar notāru būtu pārrunājams jautājums par vīra mantoto zemi. Ja līgumā netiks izdarīta atruna par atsevišķas mantas noteikšanu – arī šī zeme kļūs par kopīgu mantu, neskatoties uz to, ka ir mantota. Jāapzinās, ka, izvēloties šādu mantisko attiecību režīmu, arī par otra parādiem nāksies atbildēt kopīgi.

Vērts aizdomāties

•   Plānojot laulības, paredziet tikšanos ar notāru, lai noskaidrotu, kā sakārtot ģimenes mantiskās attiecības.

•   Ja dzīvojat kopā, bet laulības reģistrācija kādu iemeslu dēļ tiek atlikta, juridiska konsultācija ir jo īpaši svarīga.

•   Domājot par īpašumu, lēmumi jāpieņem nākamo paaudžu perspektīvā, jo īpašuma pastāvēšanas ilgums ievērojami pārsniedz cilvēka dzīves ilgumu.

2014. gadā noslēgti 897 laulības līgumi.

2015. gadā – 1029 laulības līgumi.

2016. gadā laulības līgumu noslēguši 1160 pāri.

Kasjauns.lv/"Likums un Taisnība"/Foto: Shutterstock