ASV eksperts: varmākas sievietes parasti piekauj apzināti, nevis neapzināti

Vīrieši parasti attaisnojas par pastrādāto vardarbības aktu, norādot, ka sieviete kaut ko nebija izdarījusi, piemēram, pagatavojusi vakariņas laikā, kad viņš ir atgriezies mājās, negribēja nodarboties ar seksu, kad vīrietis to ir gribējis. "Mēs esam sapratuši, ka tā ir manipulācija, proti, ka vardarbība nav pastrādāta alkohola ietekmes dēļ vai kaut kādu garīgo problēmu dēļ - tie parasti ir mīti un attaisnojumi, kas tiek izmantoti. Patiesais iemesls visbiežāk ir spēka un kontroles saglabāšana pār otru partneri attiecībās," skaidroja Šellija Karlsone, kas sniedz palīdzību cietušajiem.

Karlsone norādīja, ka šādi attaisnojumi vairs nav pieņemami ne sabiedrībā, ne tiesību sistēmā, līdz ar to varmākas vairs netiek attaisnoti, bet gan attiecīgi sodīti. Dženkinss stāstīja, ka šādi varmākas parasti sievietes piekauj ļoti apzināti, nevis neapzināti - vīrietis nepiekauj bārmeni vietā, kurā viņš lieto alkoholu, bet gan piekauj savu sievu vai draudzeni.

Jautāta, vai parasti šie vīrieši ir vardarbīgi arī ārpus mājas, Karlsone atbildēja noliedzoši - tā ir viņu rakstura īpašība. "Tomēr tā daļa vīriešu, kas ir vardarbīgi arī pret citiem cilvēkiem, ir visbīstamākie. ASV pēdējos gados ir bijis pietiekami daudz informācijas par šādiem vīriešiem, kas nogalina savus upurus gluži uz ielas vai nošauj policistus. Parasti viņi ir vardarbīgi pret tiem cilvēkiem, kas cenšas iejaukties viņu strīdā ar sievieti-upuri," skaidroja Karlsone un Dženkinss.

Kā ziņots, 31.martā stājās spēkā regulējums, kurš noteica policijai plašākas tiesības aizsargāt ģimenes vardarbībā cietušos, nekavējoties pieņemot lēmumu par varmākas nošķiršanu. Grozījumi saistīti ar Saeimā jau iepriekš galīgajā lasījumā pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas nosaka personu pret vardarbību aizsargāt arī civilprocesā, mājokli pametot varmākam, nevis viņa upuriem.

Izmaiņas ievieš būtiskus jauninājumus, kas palīdzēs cīņā ar vardarbību ģimenē. Līdz tiesas lēmumam par pagaidu aizsardzību cietušajai vai apdraudētajai personai policija pēc mājsaimniecības izsaukuma varēs pieņemt lēmumu nekavējoties nošķirt varmāku no sava upura. Tāpat policija varēs liegt personai, kas rada draudus, kontaktēties ar aizsargājamo personu, iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).

Likuma grozījumi nosaka - ja policija pieņems lēmumu par varmākas nošķiršanu un aizsargājamā persona vai tās likumiskais pārstāvis vēlēsies, lai tiesa skata jautājumu par pagaidu aizsardzību, policijai būs jānosūta tiesai sava lēmuma noraksts, kā arī cietušās personas rakstveida pieteikums.

Likums "Par policiju" arī papildināts ar pienākumu policijai kontrolēt, kā tiek pildīti tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību personai pret vardarbību.

Līdzīgs regulējums pastāv arī vairākās citās Eiropas un pasaules valstīs - cietušajām personām ir iespēja vērsties tiesā un lūgt noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Līdz šim Latvijā, lai pārtrauktu vardarbību, cietušajam ir jāvēršas ar iesniegumu policijā, un ierobežojumus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam var noteikt kā drošības līdzekli kriminālprocesā. Jāņem vērā, ka cietusī persona savas subjektīvās attieksmes dēļ pret varmāku nereti nevēlas, lai tiktu uzsākts kriminālprocess, vai mēdz atsaukt savu iesniegumu, iepriekš norādījuši grozījumu autori.