Klāt peoniju laiks! Praktiski padomi šo puķu mīļotājiem

Krāšņās peonijas pazina jau senajā pasaulē, īpaši populāras tās bija Ķīnā. Savukārt nosaukums nāk no Grieķijas, kur slavenajam dziedniekam Asklēpijam bija spējīgs skolnieks Peons. Viņš guvis lielus panākumus, ārstēdams ar dziedniecības peonijas (Paeonia officinalis) sakneņu izvilkumiem un pulveriem. Ne vien šai, bet arī vairākām citām peoniju sugām piemīt ārstnieciskas īpašības. To saknes satur vielas ar nomierinošu, spazmolītisku un pretsāpju iedarbību. Peonijas ūdens uzlējums ir apveltīts ar antibakteriālu iedarbību, paaugstina apetīti un kuņģa sulas skābumu, uzlabo gremošanu, noņem drudzi, klepu, reimatismu, podagru, bezmiegu un pat fobijas. Tiesa, jāatceras, pirms pats ķeries pie fitoterapijas - peonijas augs ir indīgs, bet viss atkarīgs no devas. Pat ļoti stipra inde mazās devās var būt dziednieciska. Šī atziņa ņemta homeopātijas pamatos. Tomēr peonijas preparātus nedrīkst dot bērniem līdz 12 gadu vecumam. Savukārt selekcijā vairāk tiek izmantota pienziedu peonija (P. lactiflora), kuras gēni ir piedalījušies 70% šķirņu izveidē. Vidzemē dominā tradicionālās lakstveida peonijas, bet, sākot no Rīgas, uz rietumiem var audzēt arī krūmveida peonijas. Taču vidzemniekiem un arī Latgalē aug ļoti brīnišķie šo abu tik atšķirīgo peoniju grupu starpsugu krustojumi – intersekcijas peonijas. Lakstveida peonijas dalās pēc to ziedkopas formas vienkāršajās (plānajās), puspildītajās un pildītajās, kuras savukārt vēl dala trīs apakšgrupās: rožveida, lodveida, vainagveida. Lielākā daļa peoniju šķirņu ir ar pildītiem ziediem, jo tās labāk vairojas un mazāk slimo nekā plāno ziedu peoniju šķirnes.

Vienkāršajām peonijām vainaglapas sakārtotas vienā vai divās rindās. Turklāt šīs vienkāršās ir pateicīgākas, jo ļoti bagātīgi zied un nemokās ar tādām problēmām kā ziedu neatvēršanās, pelēkā puve un citām problēmām, kas daudz biežāk skar pildītās peonijas. To ziedi labāk panes stipru lietu, jo neuzkrāj ūdeni starp ziedlapām, kas pildītos ziedu padara tik smagus, ka tie vienkārši izgāžas kopā ar stublāju. Pildīto peoniju apakšgrupā ir puslodveida peonijas, kuru ārējās ziedlapas ir platas un lielas, bet iekšējās samērā šauras. Ar šķirnēm visbagātākā apakšgrupa pildīto peoniju grupā ir rožveida peonijas. To ziedlapas ir lielas, apaļas, vienādas un tiešām atgādina rozes ziedu. Lakstveida peoniju stādīšanas vieta jāizvēlas pārdomāti un augsne jāgatavo ļoti rūpīgi, jo stāds vienā vietā augs ilgus gadus un pievienotais mēslojums būs tā galvenā barības krātuve. Vislabāk stādīšanas vietu sagatavot jau vasarā, jo līdz peoniju stādīšanai (septembris/oktobris) augsne būs kārtīgi nosēdusies. Peonijas jāstāda saulainā, atklātā vietā. Var būt arī maza pusēna, bet nekādā gadījumā pilnīga ēna. Bedri sagatavo 60x60x60 cm lielu, daļu piepilda ar kompostu (ja nav, tad sadalījušos kūtsmēslus sajauc ar dārza zemi), kam pievieno ap 350g granulētā pilnmēslojuma. Tad uzber aptuveni 20 cm izraktās augsnes, jo iestādītajam stādam nevajadzētu saskarties ar mēslojumu. Augsnes neitralizēšanai var pievienot pelnus, krītu vai dolomītmiltus. Gruntsūdens līmenis nedrīkst būt augstāks par 1,5 m, jo šīm puķēm zemas un mitras vietas nav piemērotas. Stādot noteikti jāievēro stādīšanas dziļums – augsnei jābūt līdz 5 cm virs stāda pumpura. Iestādot dziļāk, peonijas labi augs, bet slikti ziedēs.

Ja vēlaties, lai šķirne visā pilnībā parāda savu ziedu varenību, ir ieteicams regulāri izkniebt padušu pumpurus - un jo agrāk, jo labāk. Tiesa, pirmajos divos gados neiesaka ļaut ziedēt vispār, lai stāds labāk iesakņotos un pieņemtos spēkā. Bet kurš tad negrib ātrāk redzēt uzziedam savu dārgumu? Vienmēr gribas redzēt kaut mazu, bet tomēr ziediņu, un vai tas atbilst tam priekšstatam, ko rāda bildes. Jā, tas nu ir problemātiski, un reizumis bildes ir vēl daiļākas nekā zieds dabā, bet reizumis neataino ne desmito daļu no tā skaistuma. Tāpēc iesaku ikvienam, kurš nevēlas vilties gaidītā dārza jaunuma zieda atvēršanās brīdī, pirms pirkt kādu jaunu šķirni - iepazīsties ar tās izskatu ne tikai vairākos izdevumos un interneta vietņu resursos, bet iespēju robežās dodies ciemos pie audzētāja apskatīt skaistuli tās ziedēšanas laikā.  Dalīšanai vislabākie ir trīsgadīgi un četrgadīgi ceri. Tāpēc, ja vēlies iegūt mīļotās peonijas stādus, negaidi, kamēr vecās saknes saaug krustu šķērsu. Tad būs jāparāda, kā saka angļi, ne jau amatnieka, bet mākslinieka dotības. Turklāt vairāk par piecu gadu saaugušus milzu cerus izcelt no dobes būs pa spēkam jau tikai stingrākam tvērienam. Mani ļoti fascinē dalīšanas procesā sakneņu izdalītā rūgtenā smarža, kurā, kā vislabākajās smaržās, var sajust daudz smalkākas smaržu nianses. Brīva niša kosmētikas un smaržu radītājiem.

Pirmajos gados pēc iestādīšanas peonijas ir jālaista. Vēlāk tas vairs nav aktuāli, izņemot sausos pavasaros un jūlijā/augusta sākumā, kad veidojas nākamā gada atjaunošanās pumpuri un ziedpumpuri. Lai gan pastāv uzskats, ka tas nu reiz ir augs, kuru neķer slimības, tā tomēr nav. Peonijas mēdz slimot ar pelēko puvi, ja tām ir nepiemērota vieta, pārbagāts slāpekļa mēslojums, blīvs stādījums. Tad slimie ziedneši jāizgriež un jāsadedzina. Pavasarī, tikko dzinumi sasnieguši 10 cm garumu, tos var nomiglot ar Bordo šķīdumu. Otrajā miglošanas reizē var izmantot kādu fungicīdu, kas izslēdz iespēju peonijām saslimt ar augšminēto puvi, lapu brūnēšanu un citām slimībām. Rudenī lakstus jānogriež, cik zemu vien var. Ja lapas ir pilnīgi veselas, tās var atstāt visu ziemu, nogriežot agrā pavasarī, tādējādi tās var būt labs piesegums kailsala gadījumā. Gunas Rukšānes sīpolpuķu audzētavā "Jaunrūjas" aug 150 peoniju šķirnes un ikviens interesents var braukt tās lūkoties 15.jūnijā, tur notiks atvērto durvju diena.