Vai ar smiekliem un meditāciju var uzvarēt slimības? Kā domas maina gēnus

Pierādījumi ir pozitīvi

Tam, ko mēs ik brīdi domājam un jūtam, izrādās, ir milzīga ietekme uz mūsu gēniem un dziedinošu molekulu aktivizēšanu vai dezaktivēšanu.Attieksmes maiņa ļauj mainīt organisma ķīmiju un pārprogrammēt gēnus, izslēdzot tos gēnus, kuri izraisa slimību, un ieslēdzot tos, kas veicina atveseļošanos. Nesen Toledo universitātē Ohaio štatā tika veikti divi pētījumi. Iespējams, tie vislabāk atklāj, kā prāts spēj noteikt, ko cilvēks uztver un piedzīvo. Zinātnieki sadalīja brīvprātīgos divās grupās – dalībniekiem vajadzēja aizpildīt anketu, un pēc tās pētnieki viņus iedalīja optimistos un pesimistos. 2005. gada pētījumā dalībnieki saņēma placebo līdzekli, bet viņiem tika sacīts, ka tas ir medikaments, kas var pasliktināt viņu pašsajūtu. Pesimisti izjuta spēcīgāku negatīvo reakciju nekā optimisti.  2007. gadā pētījuma dalībnieki atkal saņēma placebo līdzekli, bet šoreiz viņiem tika teikts, ka tablete palīdzēs labāk iemigt. Un optimistiem miegs bija labāks nekā pesimistiem. Būtībā tas jau bija paredzams, jo optimisti bija tendēti ticēt, ka viss kļūs labāk. Savukārt pesimisti lielākoties gaidīja sliktāko iespējamo iznākumu. Šķiet, optimisti it kā neapzināti lika īpašām ķīmiskām vielām palīdzēt viņiem labāk gulēt, savukārt pesimisti neapzināti radīja vielas, kas lika justies slikti. Citiem vārdiem, pat tad, ja vide ir absolūti identiska, cilvēki, kuriem ir pozitīvs domāšanas veids, mēdz radīt pozitīvas situācijas, savukārt tie, kuriem ir negatīva domāšana, ir tendēti radīt negatīvas situācijas. Tas ir brīnums, ko paveic mūsu prāta un gribas individuālā bioloģiskā inženierija.

Organisms kā farmācijas ražotne

Lai gan iespēja, ka cilvēka prāts varētu būt tik spēcīgs, šķiet neticama, pēdējās desmitgadēs veiktie pētījumi norāda uz pāris faktiem, kas rada pamatu ticēt pārfrāzētajam teicienam, ka mēs esam tas, ko mēs domājam. Mūsu domas ietekmē norises, ko mēs piedzīvojam, un, ja ir runa par veselību, tad mūsu organismā ir brīnumaina farmācijas ražotne, kas automātiski un perfekti pielāgojas domām. Šī unikālā aptieka aktivizē dabiskas dziedinošas molekulas, kuras piegādā dažādus ķīmiskus savienojumus, kas konkrētos apstākļos spēj piemēroties un izpausties visdažādākajās veidā.  Būtiskākie pētījumi par gēnu ekspresiju tika veikti Masačūsetsas Centrālās klīnikas Bensona Henrija institūtā Bostonā (Benson Henry Institute for Mind Body Medicine). Pirmajā pētījumā, kas notika 2008. gadā, zinātnieki pārbaudīja, kā gēnu ekspresiju ietekmē meditācija – kā zināms, tā spēj nomierināt un dažkārt pat rada pacilātību. Divdesmit brīvprātīgajiem astoņas nedēļas tika mācītas mind-body metodes (vairāku veidu meditācija, joga un monotonas lūgšanas), kas ļauj iemantot fizioloģisku dziļa miera stāvokli. Vēl pētnieki sekoja 19 cilvēkiem, kas katru dienu jau ilgtermiņā praktizēja dažādus meditācijas paņēmienus, un vēl 19 citiem, kas tika iekļauti kontrolgrupā. Pētījuma beigās iesācējiem bija mainīts 1561 gēns (874 gēni, kas nepieciešami atveseļošanās procesam, bija aktivēti, bet 687 stresa gēni dezaktivēti), viņiem bija arī krities asinsspiediens, pazeminājies pulss un elpošanas ātrums. Savukārt pieredzējušiem meditācijas metožu praktizētājiem bija mainījušies 2209 gēni. Lielākā daļa pārmaiņu bija saistītas ar gēniem, kuri uzlaboja ķermeņa reakciju uz hronisku psiholoģisku stresu.

Otrs pētījums notika pavisam nesen – 2013. gadā, un tajā zinātnieki atklāja, ka pietiek pat tikai ar vienu meditācijas seansu, lai gēnu ekspresija relaksācijas ietekmē mainītos. Turklāt tas attiecas gan uz iesācējiem, gan pieredzējušiem meditētājiem (cilvēkiem, kas ilgāku laiku meditēja, pozitīvais efekts gan bija ievērojami lielāks). Pētnieki secināja, ka aktivēti tika tie gēni, kuri ir iesaistīti imūnsistēmā, enerģijas apmaiņā un insulīna sekrēcijā, savukārt no visiem dezaktivētajiem daļa bija to, kuri atbild par iekaisumu un stresu.

Saikne starp domām un ķermeni

Gēnus patiesībā var klasificēt pēc stimuliem, kas tos aktivē vai dezaktivē. Piemēram, brīdī, kad mēs piedzīvojam kaut ko jaunu – kaut ko apgūstam, mācāmies un dziedinām sevi –, tiek aktivēti gēni, kurus ietekmē mūsu pieredze vai darbošanās aktivitāte. Šie gēni stimulē proteīnu sintēzi un ģenerē ķīmiskus ziņnešus, kas liek cilmes šūnām pārveidoties jebkāda veida šūnā, kāda tobrīd nepieciešama organisma dziedināšanai. Brīžos, kad mēs jūtam kādu izteiktu emocionālu uzbudinājumu, stresu vai esam kādā noteiktā apziņas stāvoklī (ieskaitot sapņošanu), tiek aktivēti gēni, kurus ietekmē mūsu uzvedība. Tie veido saikni starp domām un ķermeni. Šie gēni palīdz saprast, kā var ietekmēt veselību un pieņemt tādu prāta un ķermeņa stāvokli, kas veicina labsajūtu, fizisko izturību un atveseļošanos.  Zinātnieki šobrīd uzskata, ka, iespējams, cilvēka gēnu ekspresija nepārtraukti svārstās. Gēnus ietekmē attiecības ar ģimeni, draugiem, kolēģiem, arī garīgā dzīve un seksuālie paradumi, fiziskās aktivitātes, pat tas, kurus mazgāšanas līdzekļus lietojam. Jaunākie pētījumi liecina, ka aptuveni 90% gēnu ietekmē ārējās vides signāli.  Kā savā grāmatā “Ģeniālie gēni” (The Genie ir Your Genes) raksta cits zinātnieks Dausons Čērčs (šī grāmata tulkota arī latviski), gēni ietekmē mūsu rakstura īpašības, bet tās nenosaka. Mūsu apziņas rīki, ieskaitot uzskatus, lūgšanas, domas, nodomus un ticību, bieži ar mūsu veselību, dzīves ilgumu un laimes izjūtu korelē daudz spēcīgāk nekā mūsu gēni. Skaidrs, ka cilvēka ķermenis nav tikai ādas maiss ar kauliem un miesu, tāpat arī mūsu gēni ir kaut kas vairāk par vienkāršu ģenētiskās informācijas nesēju.